Vīriešiem lika piecas nedēļas ēst piecus burgerus nedēļā - rezultāts pārsteidza zinātniekus

Sirds un asinsvadu slimības ir viens no biežākajiem nāves cēloņiem pasaulē, un to risku ietekmē arī uzturs. Īpaši daudz diskusiju raisa sarkanā gaļa un tajā esošie piesātinātie tauki.

Taču kāds pētījums devis pārsteidzošus rezultātus – vismaz īstermiņā.

Zinātniskajā žurnālā “Nutrients” publicētajā pētījumā pētnieki analizēja, kā regulāra maltas liellopu gaļas lietošana ietekmē vīriešu holesterīna līmeni un asinsvadu darbību.

Eksperimentā piedalījās 23 vīrieši, kuri piecas nedēļas nedēļā apēda piecas maltas liellopu gaļas porcijas. Pēc tam sekoja četru nedēļu pārtraukums, un dalībnieki izmēģināja otru gaļas veidu.

Pētnieki salīdzināja liesu malto liellopu gaļu ar aptuveni 5% tauku saturu un treknāku gaļu ar aptuveni 25% tauku.

Treknāka gaļa pārsteidza pētniekus

Viens no pētījuma mērķiem bija noskaidrot, vai regulāra maltas liellopu gaļas ēšana pasliktina asinsvadu darbību.

Šim nolūkam pētnieki izmantoja tā dēvēto plūsmas mediēto dilatāciju – neinvazīvu ultrasonogrāfijas metodi, kas ļauj novērtēt, cik labi asinsvadi spēj paplašināties, palielinoties asins plūsmai.

Rezultāts bija negaidīts. Ne liesā, ne treknā liellopu gaļa nepasliktināja asinsvadu darbību. Turklāt pēc treknākās liellopu gaļas lietošanas asinsvadu spēja paplašināties pat uzlabojās, bet samazinājās sistoliskais un diastoliskais asinsspiediens.

Pētnieki pieļauj, ka šīs izmaiņas varētu būt saistītas ar izmaiņām holesterīna līmenī.

“Sliktā” holesterīna kļuva mazāk

Lai gan treknā liellopu gaļa saturēja vairāk piesātināto tauku, tās lietošana pētījumā bija saistīta ar zemāku LDL jeb “sliktā” holesterīna līmeni.

LDL holesterīns var veicināt plātnīšu veidošanos artērijās, tādējādi sašaurinot asinsvadus un palielinot sirds slimību un insulta risku.

Taču ir arī kāds interesants pretējais rezultāts – gan liesā, gan treknā liellopu gaļa samazināja HDL jeb “labā” holesterīna līmeni. HDL palīdz aizvadīt lieko holesterīnu no asinsvadiem, tāpēc šis atklājums nav uzskatāms par pozitīvu.

Tas nozīmē, ka pētījuma rezultātus nevar vienkāršoti interpretēt kā pierādījumu tam, ka trekni burgeri būtu veselīgi.

Vai tagad burgerus drīkst ēst bez bažām?

Nē. Pētījumam ir būtiski ierobežojumi. Pirmkārt, tajā piedalījās tikai 23 vīrieši. Otrkārt, eksperiments ilga tikai piecas nedēļas katram gaļas veidam. Tāpēc rezultātus nevar automātiski attiecināt uz ilgstošu burgeru ēšanu vai uz visiem cilvēkiem. Pētījuma autori paši norāda, ka piecu nedēļu rezultātus nevajadzētu automātiski ekstrapolēt uz ilgtermiņa uzturu.

Turklāt pētījumā izmantota konkrēti maltā liellopu gaļa, nevis tipisks ātrās ēdināšanas burgeris ar baltmaizi, sieru, mērcēm un lielu sāls daudzumu.

Tāpēc rezultāts drīzāk liek pārskatīt pārāk vienkāršoto pieņēmumu, ka visi piesātinātie tauki un visa sarkanā gaļa organismu ietekmē vienādi.

Augu olbaltumvielām tomēr ir priekšrocības

Citi pētījumi sniedz pavisam citu perspektīvu. Piemēram, pētījumos, kuros dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas aizstātas ar augu izcelsmes olbaltumvielām, novērots LDL holesterīna samazinājums.

Īpaša uzmanība pievērsta mikoproteīnam – no sēnēm iegūtam olbaltumvielu avotam. Pētījumos tā iekļaušana uzturā bijusi saistīta ar “sliktā” holesterīna samazināšanos.

Savukārt nav arī tik vienkārši teikt, ka baltā gaļa automātiski ir labāka par sarkano. Vienā randomizētā pētījumā tika konstatēts, ka gan sarkanā, gan baltā gaļa palielināja LDL un apolipoproteīna B līmeni salīdzinājumā ar uzturu, kurā gaļu aizstāja augu izcelsmes olbaltumvielas. Turklāt būtiska nozīme bija kopējam piesātināto tauku daudzumam uzturā.

Tātad jaunais pētījums nedod zaļo gaismu pieciem burgeriem nedēļā. Tas drīzāk parāda, ka attiecības starp gaļu, taukiem, holesterīnu un sirds veselību ir sarežģītākas, nekā bieži tiek pasniegts.

Un, ja reizēm gribas burgeri, šis pētījums vismaz dod vienu mierinošu ziņu – viens burgers pats par sevi nav iemesls panikai.