Z paaudzes eposs. Seriāla "Eiforija" jaunās sezonas recenzija

Jau 2022. gadā, kad klajā nāca seriāla otrā sezona, situācija bija netipiska veiksmīgiem lielbudžeta seriāliem. Toreiz uz TV stāsta turpinājumu bija jāgaida teju divarpus gadu, jo pirmās sezonas fināla sērija iznāca 2019. gada augustā. Tam iemesls bija pavisam banāls – kovids. Šoreiz pacietība tika pārbaudīta vēl nopietnāk. Četri gadi. Šķiet teju neticami, ka ar labu aprēķinu ieeļļotā Amerikas izklaides industrijas mašinērija nespēja kalt dzelzi, kamēr tā ir karsta. Mums nācās gaidīt tik ilgi, līdz mazākās sižeta līnijas jau ir piemirstas.

Tomēr ekrāna stāstus spēj veidot ne tikai autori un aktieri, bet arī laiks. Iespējams, nemaz katrs sižeta sīkums nav jāatceras, savukārt tie, kas pie «Eiforijas» ķersies tikai tagad (mazliet apskaužu tos, kam pirmās divas sezonas būs iespēja piedzīvot pirmo reizi), būs labāk ieraugāms, kā aktieru sejas nobriest kameras priekšā.

Iemesli tik ilgai gaidīšanai ir vairāki. Pirmkārt, kā jau ar ultra slaveniem seriāliem gadās, – tā aktieri kļuva par superzvaigznēm. Kad filmēšanas grafiks jāsaskaņo vairs nevis ar talantīgiem jauniešiem, bet ar Holivudas jaunajām zvaigznēm, ir jāpieņem daudzi kompromisi. Otrkārt, gaidīšanai palīdzēja arī 2023. gada Holivudas scenāristu un aktieru streiki, kas apturēja darbu. Visbeidzot, seriāla autoram un režisoram Semam Levinsonam ar scenārija pārrakstīšanu neklājās tik gludi. Ilgi tika meklēts, kā turpināt stāstu pēc vidusskolas.

Bet kas tad īsti ir «Eiforija»? Mēģināšu uz šo jautājumu atbildēt mazliet plašāk, arī tiem, kuriem seriāla iepazīšana vēl tikai priekšā. Pirmajā sezonā stāsts aizsākās neizteiksmīgā Kalifornijas pilsētelē, kura riebjas teju visiem. Sižeta centrā ir saujiņa vidusskolnieču un vietējās futbola komandas kapteinis Neits. Galvenā varone ir Rū, kura pirms jaunā skolas gada sākuma atgriežas no narkotiku atkarīgo rehabilitācijas programmas, bet jaunajā mācību gadā apņemas nepamest savu sirdslietu – narkotikas. Viņa stāv malā no visām meiteņu intrigām un ātri sadraudzējas ar jauno skolnieci Džūlzu, pret kuru ātri vien atklāj mīlas jūtas. Tomēr seriāls neizvēršas par viendzimuma mīlestības stāstu, kur diviem cilvēkiem jāstājas pretim sabiedrības aizspriedumiem. Tieši pretēji – viņu jūtas atbalsta visi, tikai viņas pašas ir pārāk kautrīgas, lai kaut ko iesāktu ar tām.

Ar nezūdošu ironisku intonāciju uzzinām par katra varoņa un viņu vecāku visnotaļ neveiksmīgajām dzīvēm, kuru gaisotnē ne pārāk psiholoģiski veselīgi ir uzaudzinātas atvases. Attiecību pinekļos iedziļināties īsumā pat nav īsti iespējams un nav arī vērts, jo, pārstāstot tos dažos teikumos, «Eiforija» sāks izklausīties pēc banālas vidusskolas ziepju operas. Paralēli tam visam cauri vijas arī kriminālas stāsta līnijas, kur iesaistīti kompromitējoši materiāli un, protams, Rū regulārā cīņa ar narkotiku kārdinājumu. Otrās sezonas noslēgumā viss pirmajās 16 sērijās notikušais vidusskolas laiks tiek apkopots neticamā finālā. Rū bērnības labākā draudzene, skaistās Kesijas māsa, uzraksta lugu par savu dzīvi un citām seriāla galvenajām varonēm viņai apkārt, iestudējot to uz skolas skatuves. Vēl arvien, manuprāt, viena no spēcīgākajām TV seriāla sērijām, kāda jebkad ir redzēta.

Tomēr trešajā sezonā visi vidusskolas gliteri ir aizskaloti. Seriāls noskaņā ir daudz tumšāks un risina stāstu, kas notiek ar visiem dažus gadus pēc absolvēšanas, kad Rū pilnībā ir nonākusi uz kriminālā ceļa, bet viņas draudzenes vergo Holivudā kā asistentes vai cer laimīgi apprecēties, lai piepildītu savus sapņus.

Mozaīka un metafora

«Eiforija» ir mozaīka par šo laikmetu, par tā vilinošajiem, bet teju nesasniedzamajiem mērķiem. «Eiforijai» nav viena vienīga tēma; seriāla būtība ir tajā, ka ir nepieciešams izstāstīt visu jauniešu stāstus paralēli. Katrs no tiem atsevišķs, izņemts no pārējo konteksta, var kļūt banāls un salkans, bet to jēga parādās, savijot tos kopā.

«Eiforija» ir nesaraujami saistīta ar šo laiku. Interneta medijā «Satori» Marta Elīna Martinsone raksta, ka «Eiforija» rada sajūtu, ka zem skandalozās un glancētās virsmas slēpjas kaut kas skarbāks, kas attiecas uz visiem, uz kulturālo un sociālo Zeitgeist. Jeb, vienkāršojot svešvārdus, tā ir laikmeta zīme. Diezin vai visi jaunieši (pat Amerikā) dzīvo tādā cilvēcisko kaislību, seksa un narkotiku lavīnā. Tomēr «Eiforijas» sabiezinātās krāsas un stila sakāpinājums ļauj apjaust jaunās paaudzes vilinājumus un šķēršļus. Tieši ar šī stila pārspīlējuma palīdzību kļūst iespējams apjaust pasauli, kurā dzīvo jaunie.

Ja pirmās divas sezonas zināmā mērā vaicā, vai viegli būt jaunam, tad trešās sezonas jautājums to turpina jau pieaugušo pasaulē un atbild – nē! Stāsts un emocionālais piedzīvojums turpina būt šodienas pasauli spoguļojoša mozaīka. Tiek cilātas tik pragmatiskas tēmas, gan, kā jauniem cilvēkiem ielauzties profesionālā vidē, gan sievietes ķermeņa pārdošanas temats OnlyFans vietnē un apkārtējo viedoklis par to, gan par to, kā dzīvot pasaulē, kur saduras liberālais un konservatīvais pasaules skatījums. Un, ja gribas no tā aizbēgt un aizmirsties, tad pretim stāv nāvējošais fentanils.

Pavirši skatoties, varētu atmest ar roku un teikt, ka tas mūs neskar. Tās ir amerikāņu problēmas. Bet, vai tad pie mums nemirst jaunieši no narkotiku lietošanas? Vai tad meitenes Latvijā savu kailumu nemēģina pārdot OnlyFans? Amerika diktē jauniešu kultūru, patīk tas mums vai ne, un seriāls diezgan daudz ir arī par pasauli, kurā dzīvo mūsdienu Latvijas jaunieši. Par influenceru klipu pasauli un to, kā sadzīvot ar tik daudziem un viegli sasniedzamiem mākslīgā spožuma kārdinājumiem.

Skatot tik lielas un pamatīgas tēmas, ir viegli iekrist vai nu stereotipos, vai pārāk lielā moralizēšanā. Tomēr Sema Levinsona seriāls spēj stāvēt pāri pamācīšanai. Viņš kā autors mums nodemonstrē šo pasauli, bet ļauj spriest par daudz ko pašiem. Trešajā sezonā «Eiforijas» tēmu klāsts kļūst tikai plašāks. Pat ja skatītājam riebsies kailums vai narkotiku apjoms šajā seriālā, tas nepadara seriālu sliktāku. Tas viss tur ir, jo tāds nu ir šis laikmets.

Man nav intereses iedziļināties interneta skandālos, kas apvija seriāla iznākšanu. Galu galā tas producentiem HBO izrādījies izdevīgi, jo skatītāju skaits trešajai sezonai tikai audzis. Šķiet mazliet jocīgi, ka cilvēki tiek atkal šokēti ar kailuma un pornogrāfiskas tematikas izmantošanu. Apmēram tie paši pārmetumi, kas nāca pār seriāla autoru galvām arī iepriekšējās sezonās. Kritiķi pie tā jau varēja pierast šajos septiņos gados.

Par laikmeta zīmi kopš seriāla nākšanas klajā lēnām kļūst arī aktieru ansamblis. Lai gan galvenās lomas atveidotāja Zendaja jau pirms tam bija populāra tīņu aktrise, tomēr «Eiforija» viņu padarīja par A klases Holivudas zvaigzni. Arī Džeikobs Elordi un Sidnija Svīnija vairs nav tikai «Eiforijas» aktieri, bet nozīmīgi popkultūras vārdi. Cik tas ir balstīts talantā un cik ārējā dailē, to parādīs laiks.

Amerikāņu eposs

Nozīmīgi būtu atzīmēt, ka amerikāņu autora Sema Levinsona veidotā mūsdienu jaunības sāga savā noslēdzošajā sezonā sasniedz eposa cienīgus apmērus. Seriāla trešā sezona mainījusi savu vizuālo veidolu. «Eiforijas» kičīgais stils kļuvis nopietns un nosvērtāks. Arī seriāla skaņceliņš vairs nesniegs idejas ballīšu mūzikai.

Tas, pie kā es tomēr nevarēju pierast, ir noslēdzošās sezonas jaunā intonācija. Lai Sems Levinsons «Eiforiju» līdz galam aizvestu eposa teritorijā, sižets dodas aizvien tālāk kriminālžanrā. Brīžiem tas viss jau vairāk sāk atgādināt laikmetīgu vesternu. Sakāpinot visu līdz organizētās noziedzības grupējumu sadursmēm, mazliet otrā plānā paliek cilvēcisko jūtu trauslums, kas spēlēja pirmo vijoli iepriekšējās sezonās.

Iespējams, arī manī sāk runāt aizspriedumi, bet mūsdienu pasaules mozaīka, stāstīta caur vidusskolnieku prizmu, šķita daudz patiesāka. Tagad, kad varoņi ir izauguši un paši sāk kļūt par nepatīkamiem pieaugušajiem, kuri reiz viņus nesaprata, līdzpārdzīvojums pagaist, un seriāls drīzāk kļūst par apcerīgu pārdomu avotu ar dinamisku sižetu. No otras puses, koķetērija ar vesterna žanru šķiet loģisks turpinājums Sema Levinsona rokrakstam, kas jau iepriekšējās divās sezonās apspēlējis teju visas Amerikas kultūras stereotipus. Un caur šiem stereotipiem un nereti banalitātēm spējis pavēstīt ko reti dzīvu un īstu.

Tas, kas nepazūd nemaz, ir fascinējošie un pretrunīgie varoņi, kurus viss aktieru ansamblis turpina izdzīvot (nevis nospēlēt) mūsu acu priekšā. Lai cik žēl arī būtu atvadīties no Rū un pārējiem varoņiem pēc šīm trim sezonām, jāsaka, ka «Eiforijai» par labu nāks, ja tā neturpināsies. Ja jūs vēl neesat ekrānā sastapušies ar «Eiforiju», silti rekomendēju izmantot trešās sezonas iznākšanu, lai beidzot piedzīvotu vienu no visu laiku nozīmīgākajiem seriāliem.

«Euphoria»

Producē HBO MAX.

Trešās sezonas pirmā sērija: 2026. gada 13. aprīlī.

Sēriju skaits: 8.

Scenārija autors: Sems Levinsons.

Režisors: Sems Levinsons u. c.

Lomās: Zendaja, Hantere Šēfere, Sidnija Svīnija, Džeikobs Elordi u. c.