“Saldējuma paradokss”: kāpēc iemīļotais vasaras našķis reizēm var būt veselīgs
Saldējums parasti tiek uzskatīts par vienu no tiem produktiem, ko vajadzētu ēst pēc iespējas retāk — tajā ir daudz cukura, tauku un kaloriju. Tomēr zinātnieki pēdējos gados pamanījuši kādu pārsteidzošu sakarību.
Cilvēkiem, kuri regulāri nelielos daudzumos ēd saldējumu, dažos pētījumos novērots pat zemāks risks saslimt ar noteiktām vielmaiņas slimībām.
Šo fenomenu pētnieki nodēvējuši par “saldējuma paradoksu”.
Dažos plašos novērojumu pētījumos atklāts, ka cilvēkiem, kuri dienā apēda aptuveni pusi glāzes saldējuma, bija mazāks risks saslimt ar 2. tipa diabētu vai sirds un asinsvadu slimībām.
Tomēr tas nenozīmē, ka saldējums pats par sevi pasargā veselību.
Eksperti skaidro — iespējams, iemesls ir pavisam cits. Cilvēki, kuri reizēm atļaujas kādu našķi, bieži vien kopumā ievēro sabalansētāku dzīvesveidu, vairāk kustas un uzturā ievēro mērenību.
“Var darboties arī pretējs iemesls — cilvēki, kuriem jau ir veselības problēmas vai bažas par cukura līmeni asinīs, biežāk izvairās no saldējuma,” skaidro uztura pētnieki.
Tāpēc zinātnieki uzsver — pētījumi tikai parāda saistību, nevis pierāda, ka saldējums uzlabo veselību.
Galvenais princips joprojām ir līdzsvars. Uzturā svarīgākā vieta jāatvēl dārzeņiem, augļiem, pilnvērtīgiem olbaltumvielu avotiem un pilngraudu produktiem, bet neliels saldums laiku pa laikam var būt daļa no veselīga dzīvesveida.
Tiem, kuri vēlas vieglāku alternatīvu, veikalos pieejami arī saldējumi ar mazāku cukura un kaloriju daudzumu, kā arī lielāku olbaltumvielu saturu.
Tātad — saldējums nav “veselīgs produkts”, taču arī viens deserts vasarā veselību nesabojās. Galvenais ir daudzums un kopējais dzīvesveids.
