Ceļojums, kas pārvērtās murgā: žurnālists stāsta par savu pirmo pieredzi Ibizā
Britu žurnālists Tims Džonss ar mediju "The Guardian" dalījies atmiņās par savu pirmo ceļojumu uz Ibizu, kas 16 gadu vecumā izvērtās par vienu no nepatīkamākajiem piedzīvojumiem viņa dzīvē.
Džonss kopā ar trim draugiem bija devies pirmajā ceļojumā bez vecākiem. Lai gan neviens no viņiem vēl nebija pilngadīgs, viņi bez problēmām iegādājās ceļojumu uz jauniešu iecienīto Ibizu. Jau pirmajā rītā viņus sagaidīja šokējošs pārsteigums – kāds bija ielauzies draugu viesnīcas numurā un izmantojis vannasistabas izlietni kā labierīcības. Viesnīcas personāls atteicās palīdzēt, un jauniešiem nācās visu satīrīt pašiem.
Ar to nepatīkamie notikumi nebeidzās. Nākamajā dienā kaimiņienes no augšējā stāva uz viņu balkona meta izmantotos higiēnas līdzekļus, savukārt ceļojuma organizatori visus atpūtniekus mudināja piedalīties dārgās ballīšu programmās, kuru galvenais saturs bija nepārtraukta alkohola lietošana un pazemojošas atrakcijas.
Katru rītu dalībnieki tika vesti uz baseiniem vai pludmalēm, kur viņiem bija jāpiedalās dažādās alkohola spēlēs un izaicinājumos. Džonss atzīst, ka juties ārkārtīgi neērti un cerējis, ka viņam pašam nenāksies kļūt par šo izklaides programmu dalībnieku.
Pēc dažām dienām viņš, ejot garām suvenīru veikalam, pamanīja pastkarti ar uzrakstu: "Ja esi noguris no Ibizas, esi noguris no dzīves." Tajā brīdī viņam šķitis, ka tieši tā arī jūtas. "Man bija tikai 16 gadi, un es domāju, ka esmu noguris no dzīves. Jutos kā pilnīgs neveiksminieks," viņš raksta.
Tomēr, raugoties atpakaļ, Džonss secina, ka problēma nebija Ibizā. "Es nebiju noguris no dzīves. Es vienkārši biju nobijies 16 gadus vecs puisis, kurš pieņēma sliktus lēmumus un nonāca vidē, kurai vēl nebija gatavs," raksta Džonss.
Viņš uzskata, ka neveiksmīgais ceļojums kļuvis par vērtīgu dzīves mācību – ne katrs populārs galamērķis ir piemērots ikvienam, un pat visvairāk slavētā atpūta var pārvērsties par murgu, ja tajā dodas nepareizā laikā, nepareizajā kompānijā vai nepareizo iemeslu dēļ.
Tieši šī pieredze viņam vēlāk palīdzējusi saprast, ka veiksmīgu ceļojumu nosaka nevis galamērķis, bet gan cilvēki, ar kuriem dodies ceļā, un gatavība izbaudīt konkrēto dzīves posmu. Viņš atzīst, ka vēlāk vairākkārt atgriezies Ibizā un beidzot sapratis, kāpēc sala kļuvusi par vienu no slavenākajiem izklaides galamērķiem pasaulē. Šoreiz viņš baudījis koncertus, naktsklubus un pludmales ballītes, nevis centies iederēties svešā kompānijā un sekot citu uzspiestajam dzīvesveidam.
