Karalis Čārlzs nekad nedzīvos Bakingemas pilī, lai gan tās remonta darbos šobrīd ieguldīti 369 miljoni mārciņu

Apstiprināts, ka karalis Čārlzs nekad nepārcelsies uz dzīvi Bakingemas pilī, lai gan vēsturiskās rezidences atjaunošanu par 369 miljoniem sterliņu mārciņu finansē nodokļu maksātāji.

Pēc desmit gadus ilgušajiem renovācijas darbiem ikoniskā ēka arī turpmāk būs Lielbritānijas monarhijas administratīvais centrs, taču Čārlzs nolēmis, ka tā nekļūs par viņa valdīšanas laika oficiālo dzīvesvietu. Karalis un karaliene Kamilla arī turpmāk dzīvos netālajā Klārensa namā Londonā. Vienlaikus monarham saglabāsies rezidences Skotijā, Glosteršīrā un Norfolkā, kā arī viņš turpinās izmantot Vindzoras pili Berkšīrā.

Klārensa namā, kas savulaik bija Karalienes Mātes rezidence, Čārlzs dzīvo kopš 2003. gada. Šis lēmums noslēdz gandrīz divus gadsimtus ilgušu tradīciju, kuras laikā Lielbritānijas valdnieku galvenā rezidence bija Bakingemas pils. Tā aizsākās 1837. gadā, kad pilī sāka dzīvot karaliene Viktorija.

Plašajā Londonas ēkā jau desmit gadus norisinās vērienīgi inženierkomunikāciju atjaunošanas darbi – tiek mainīti apkures katli, elektroinstalācija un cauruļvadi. Projekta izmaksas sasniedz 369 miljonus sterliņu mārciņu, un tā mērķis ir samazināt ugunsgrēku un applūšanas risku. Darbus plānots pabeigt nākamā gada martā.

Karaliskās ģimenes amatpersonas uzsver, ka pasaulslavenā pils arī turpmāk ik gadu uzņems tūkstošiem viesu – gan ārvalstu līderus valsts vizītēs, gan cilvēkus, kuri ar savu ieguldījumu sabiedrības labā izpelnījušies valsts apbalvojumus un piedalīsies to pasniegšanas ceremonijās. Pilī joprojām tiks rīkotas pieņemšanas un tradicionālie dārza svētki.

Daudzi bija pārliecināti, ka Čārlzs dzīvos Bakingemas pilī, jo tā cieši saistījās ar nelaiķi karalieni Elizabeti II. Pilī esošie apartamenti, kuros viņa dzīvoja, pēc renovācijas darbu pabeigšanas būs pieejami arī Čārlzam un Kamillai, lai tos izmantotu dienas laikā.

"Viņa Majestātei ir ļoti siltas jūtas pret Bakingemas pili un dziļa cieņa pret tās nozīmi gan karaliskajā, gan sabiedriskajā dzīvē," norādījis pils pārstāvis. "Visā pārējā ziņā pils arī turpmāk būs rosīgs karaliskās dzīves centrs."

Kad ceturtdien, 26. jūnijā, tika publicēts ikgadējais pārskats par karaliskās ģimenes finansēm, kļuva zināms, ka Čārlzs saņems ievērojamu finansējuma pieaugumu – monarhijas pamatfinansējums pieaugs līdz 100 miljoniem sterliņu mārciņu gadā, trīs gadu laikā gandrīz dubultojoties.

Saskaņā ar jauno karaļnama budžeta (“Sovereign Grant”) aprēķināšanas kārtību mājsaimniecība 2027.–2028. finanšu gadā saņems 99,9 miljonus sterliņu mārciņu. No šī finansējuma tiek segti karaliskās ģimenes oficiālie pienākumi un uzturētas karaliskās pilis. Tas ir par 48,1 miljonu sterliņu mārciņu vairāk nekā 2024.–2025. finanšu gadā, kad piešķirtais finansējums bija 51,8 miljoni mārciņu.

Šādu lēmumu pieņēma par karaliskās ģimenes finansēm atbildīgās amatpersonas – līdzšinējais Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers, finanšu ministre Reičela Rīvsa un karaļa privātās kases pārvaldnieks Džeimss Čalmerss.

Karaliskās ģimenes padomnieki norādīja, ka papildu finansējums tiks izmantots iepriekš atlikto remontdarbu veikšanai apdzīvotajās karaliskajās rezidencēs, kiberdrošības stiprināšanai un energoefektīvu apkures sistēmu ierīkošanai. No šīs summas 11 miljoni sterliņu mārciņu atvēlēti, lai Vindzoras pilī nomainītu savu laiku gandrīz nokalpojušos apkures katlus.

Džeimss Čalmerss uzsvēra, ka šis finansējums nav neierobežots čeks un katrs izdevums būs rūpīgi jāpamato. Taču karaļnama finanšu eksperts un bijušais Slepenās padomes loceklis Normans Beikers pauda kritisku viedokli: "Karaliskās ģimenes uzturēšana izmaksā ļoti dārgi. Ja Čārlzs patiešām vēlas mazāku monarhiju, tad arī nodokļu maksātāju rēķinam vajadzētu kļūt mazākam."

Vienlaikus tika publicēti pārskati gan par karaļnama budžetu, ko Valsts kase piešķir karaliskās ģimenes oficiālo pienākumu finansēšanai, gan par karaļa privātajiem ienākumiem no Lankasteras hercogistes un Kornvolas hercogistes, kuru pēc kļūšanas par Velsas princi mantoja princis Viljams.

Pirmo reizi publiskotie dati liecina, ka Viljams ir turīgāks par savu tēvu – Kornvolas hercogistes aktīvu vērtība sasniedz 1,2 miljardus sterliņu mārciņu. Salīdzinājumam – laikraksta “The Sunday Times” turīgāko cilvēku sarakstā karaļa Čārlza personīgā bagātība novērtēta 640 miljonu sterliņu mārciņu apmērā, kas ir par 30 miljoniem vairāk nekā gadu iepriekš.

Lai padarītu karaliskās ģimenes finansēšanu caurskatāmāku, karalis Čārlzs kļuvis par pirmo Lielbritānijas monarhu vēsturē, kurš publiskojis informāciju par saviem privātajiem nodokļu maksājumiem. Šogad karalis atklāja, ka kopš stāšanās tronī 2022. gadā nodokļos samaksājis vairāk nekā 30 miljonus sterliņu mārciņu. Jaunākie dati liecina, ka 2024.–2025. finanšu gadā viņš samaksājis 12,9 miljonus, bet 2023.–2024. gadā – 11,7 miljonus sterliņu mārciņu.

Savukārt Velsas princis Viljams 2024.–2025. gadā ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļos samaksājis 7,76 miljonus sterliņu mārciņu, bet iepriekšējā finanšu gadā – 8,34 miljonus. Atklājies arī, ka Viljams atteiksies no 1,5 miljonu sterliņu mārciņu lielajiem gada ienākumiem, ko nodrošināja noma par vairs neizmantoto Dartmūras cietumu. Princis lūdzis, lai no 2026.–2027. finanšu gada šī summa vairs netiktu iekļauta viņa ienākumos, ko viņš kā troņmantnieks saņem no Kornvolas hercogistes. Tā vietā naudu paredzēts novirzīt vietējās kopienas attīstībai.