Starp grāmatām un noziegumiem. Izcilais Marks Getiss seriālā "Bookish"

Šis ir jauns britu detektīvseriāls klasiskajā stilā! Un, ja vēl zināms, ka to radījis un galveno lomu atveido izcilais Marks Getiss, atliek noskatīties sešas pirmās sezonas sērijas un ar nepacietību jau gaidīt nākamo sezonu!

«Šī ir haotiska pasaule, Džek! Bet man ir sistēma. Reizēm ļaudīm patīk, kad izsaku savu viedokli, ieviešu kārtību. Tas arī viss. Jo lasīt – kā grāmatas –  ir iespējams visu,» tā pirmajā sērijā Gabriels Buks teic savam jaunajam māceklim Džekam. Bukam ir enciklopēdiskas zināšanas literatūrā un vēsturē. Ja nu viņš tiešām ko nezina, viņa plauktos stāv tūkstošiem grāmatu – sarindotas pēc loģikas, kuru saprot tikai viņš pats. Noziegumus atklāt Bukam palīdz kolorītā un atjautīgā sieva Trotija un Džeks, kurš neviļus ir iekļuvis šajā komandā.

Tas ir intelektuāls detektīvs, kas piepildīts ar mīlestību pret literatūru un noslēpumainām mīklām, kas maina arī pašu varoņu dzīves. Jo arī tajās ir savi noslēpumi.

Omulīgais detektīvs ar zobiņiem

Šķiet, cilvēkiem apnikuši brutāli reālistiskie noziegumi un mūžam nogurušie izmeklētāji. Par visādām šausmām tāpat katru dienu var lasīt ziņās, un patlaban drīzāk atkal ir nepieciešama vieta, kur patverties no skarbās realitātes. Tāpēc, iespējams, skatītāji vairāk dod priekšroku tādam kā pasaku formātam – mode atkal griežas uz klasisko detektīvu pusi.

Angliski šo stilu dēvē arī par cosy crime – omulīgo jeb mīlīgo detektīvu. Te pamatā ir intelektuāla mīkla; slepkavība vai cits noziegums ir tikai sižeta dzinulis. Vide ir kāda noslēgta telpa, idilliska mazpilsēta vai konkrēta apkaime, sižetā iepīti asprātīgi dialogi un parādās spilgti vietējie tipāži. Aizdomās turamo skaits parasti ir ierobežots, galvenais varonis bieži vien ir nevis policists, bet kāds inteliģents amatieris – mācītājs, pensionārs vai, šajā gadījumā, bukinists. Skatītājs redz visu to pašu, ko galvenais varonis, un var mēģināt mīklu atšķetināt pats. Vainīgais vienmēr tiek notverts, kārtība – atjaunota, un skatītājs pēc noslēguma jūtas drošībā un izklaidēts, nevis nomākts.

Par šī žanra nosacītu aizsācēju literatūrā var uzskatīt Agatu Kristi, un, protams, pie omulīgajiem detektīviem pieskaitāmas ekranizācijas par Erkila Puaro un mis Mārplas piedzīvojumiem. Arī «Midsomeras slepkavības», «Tēvs Brauns», «Māsas Bonifācijas noslēpumi».

Intelektuālā dīvaiņa jaunais projekts

Galvenā varoņa Gabriela Buka atveidotājs Marks Getiss ir arī seriāla radītājs. Un viņa vārds jebkurā projektā ir izcilības zīmogs. Pasaules slavu Getiss guva ar kulta seriālu «Šerloks» – versiju par Šerloku Holmsu mūsdienās. Tajā viņš spēlēja Šerloka brāli Maikroftu un piedalījās scenārija tapšanā. Tomēr viņam bijuši un ir arī neskaitāmi citi projekti, Getiss ir viens no ietekmīgākajiem un daudzpusīgākajiem mūsdienu britu televīzijas veidotājiem un arī izcils teātra aktieris. Viņš ir kinoaktieris, komiķis, scenārists, rakstnieks, režisors un producents, saņēmis vairākas augsta līmeņa balvas: BAFTA TV balvu, divas Lorensa Olivjē balvas, «Emmy».

Marks Getiss šovbiznesa pasaulē ir viens no tiem, ko dēvē par intelektuālajiem dīvaiņiem. Ne velti Lielbritānijā 20. gadsimta beigās viņš kļuva slavens ar skeču seriālu «Džentlmeņu līga» (nejaukt ar ASV tapušu filmu par supervaroņiem «Lielisko džentlmeņu līga»!). Tas ir britu melnā humora kulta darbs, komēdiju fenomens, kas balansē uz robežas starp absurdu komēdiju un šausmu filmu. «Džentlmeņu līga» ir omulīgā detektīva «ļaunais dvīnis» – tas parāda mazpilsētas dīvainības maksimāli sakāpinātā, groteskā, absurdā, bet vizuāli satriecošā veidā.

Var teikt, ka Getiss ir apsēsts ar 19. gadsimta beigu literatūru, šausmu stāstiem un gotisko estētiku. Tas atspoguļojas gandrīz visos viņa darbos. Viņš kolekcionē arī dažādus dīvainus priekšmetus, kas saistīti ar medicīnu un vēsturi. Savu māju Londonā viņš iekārtojis kā Viktorijas laikmeta muzeju, ieskaitot arī slepenus kambarus, un reiz arī tajā izbūvēja minētā perioda laboratoriju, visiem stāstot, ka beidzot piepildījis savu bērnības sapni.

Tomēr Getiss nav tikai jancīgs dīvainis, bet arī ļoti erudīts un gudrs, ar izteiktu personību apveltīts cilvēks. Ne velti viņa panākumus godinājušas arī akadēmiskās aprindas – 2003. gadā Hadersfīldas Universitāte viņam piešķīra goda doktora grādu literatūrā. Ar goda doktora grādu 2024. gadā viņu apveltīja arī Līdsas Universitātes Mākslas, humanitāro zinātņu un kultūras fakultāte.

«Tumsa spraucas iekšā»

Arī seriālā «Bookish», lai gan sākotnēji it kā valda mīlīga noskaņa, stāstam attīstoties, atklājas arvien jauni slāņi. Getiss intervijā deadline.com teicis, ka nevēlas iet pavadā klišejām un grib parādīt, ka nekas nav viennozīmīgs: «Te ir vēsturiskie elementi, ko cilvēki dievina – viņiem patīk pasaule, kurā noziegumus nevar atklāt ar datoru palīdzību. Taču tā ir arī bīstama pasaule.»

Režisore Karolīna Džameta piebilst, ka tas viss jau sākotnēji bijis scenārijā: «Mums bija ļoti svarīgi saglabāt šo siltuma sajūtu, bet tajā pašā laikā parādīt arī stāsta skarbāko pusi.»

Getiss alkst parādīt varoņu daudzšķautņību, cilvēcisko dabu. To viņš atklājis, strādājot pie seriāla «Šerloks» scenārija: «Mēs to dēvējām par restaurāciju. Šerloks Holmss bija kļuvis par tādu kā pārcilvēku. Turpretī oriģinālajos stāstos viņa zināšanās ir milzīgi robi; viņš reizēm nevēlas zināt lietas, kas viņu neietekmē, un mums šie robi ļoti patika. Es izdomāju, ka mums tie ir jāatgriež stāstā par Holmsu. Tāpēc arī Bukam ir vājības, kas padara viņu īstu. Man nepatīk ideja, ka viņš būtu vienkārši pašapmierināti visspēcīgs vai viszinošs. Viņam apkārt ir draugi, kuri dažas lietas prot labāk: Trotija, piemēram, ir daudz praktiskāka, Džeks ir jauns komandas dalībnieks ar savu skatījumu un pieredzi, bet inspektors Bliss veic melno darbu. Turklāt Buks ir ievainojams cilvēks – gan savas seksualitātes, gan pagātnes dēļ. Mana pirmā doma bija, ka viņš karā droši vien ir redzējis šausmīgas lietas, kas vēlāk padarījušas viņu visumā ļoti optimistisku; tāpēc viņa attieksme pret dzīvi ir diezgan viegla. Un tomēr ir jūtama arī kāda krēslas zona.»

Arī Getiss savā tēlā ir spējis apvienot ļoti inteliģentu, sausu britu asprātību ar dziļu emocionālu trauslumu. Pēckara Londonā ir daudz kareivju, kas atgriezušies no kara ar savām fiziskajām un psihologiskajām traumām, un arī ar ieročiem. Pilsēta dun un dūc, te ir viss – briesmas, satraukums, jaunu iespēju gaidas, traģiska zaudējuma ēnas.

«Pēckara periods mani fascinē, un tas nav bieži apspēlēts,» teic Getiss. «Pasaule ir pilnībā kājām gaisā; daudzi no kara ir atgriezušies sagrauti, taču tajā pašā laikā valda milzīgs optimisms par to, ko varētu uzbūvēt no jauna. Man šķita, ka tā ir ļoti interesanta vide, kurā ievietot detektīvu.»

Sākotnēji «Bookish» bija iecerēts kā romāns: «Covid-19 pandēmijas ierobežojumu laikā  domāju, ka uzrakstīšu to kā grāmatu, taču nevarēju notvert pareizo toni. Es gribēju, lai tas būtu diezgan viegls, bet tumsa visu laiku spraucās iekšā. Uzrakstīju vienu nodaļu, tā bija diezgan drūma, un es nodomāju – labi, es vienkārši to rakstīšu kā scenāriju, lai labāk sajustu – un tā tapa pirmā sērija.»

Getiss stāsta, ka tālāk viss noritējis kā ainā no sliktas biogrāfiskās filmas. Kādā ballītē viņš saticis paziņas, studijas «Eagle Eye» pārstāvjus, kas jautājuši, vai viņam gadījumā nav kāds vēsturisks detektīvs, uz ko Getiss atbildējis – jā, man ir scenārijs. Un jau nākamajā dienā ieradās studijas birojā.

Laba aktieru izvēle

Par seriālu «Bookish» kāds skatītājs atsauksmē raksta: «Nedaudz teatrāls, sižets vienkāršs, bet tam ir sava pievilcība un aktieri ir labi.» Un tā patiesi ir. Getiss, protams, ir zvaigzne, bet arī pārējie svarīgo lomu tēlotāji nepazūd tās spozmē.

Gabriela Buka līdzgaitniece un sieva Trotija ir atjautīga, šarmanta un eleganta. Ar krāšņo Trotiju Gabrielu viņu saista tā dēvētā lavandas laulība – viņš ir apprecējis bērnības labāko draudzeni, un… tikai draugi viņi ir joprojām. Jo Gabriels ir gejs – laikā, kad par homoseksualitāti sodīja kā par noziegumu. Un tomēr, lai arī savienība ir fiktīva, starp abiem valda nenoliedzami siltas attiecības un mīlestība.

Zīmīgi, ka arī pats Marks Getiss ir atklāts gejs, un jau daudzus gadus dzīvo ar aktieri Īenu Halardu, ar kuru kopā bieži piedalās radošos projektos. Gabriela un Trotijas stāsts balstīts daudzās attiecībās, kas Getisam kopš pusaudža gadiem bijušas ar labākajām draudzenēm: «Tā ir sava veida aizsardzība viņiem abiem – gan seksuāli, gan vienkārši tajā ziņā, kā cilvēki uz viņiem reaģē.» 

Šīs attiecības ir piemērotas arī Trotijai. «Viņa ir emancipēta sieviete,» intervijā skaidro Trotijas atveidotāja aktrise Pollija Aleksandra Volkere. «Viņai nav bērnu, un viņa ir pieradusi pie savas neatkarības. Tās ir abpusēji izdevīgas attiecības, taču tās balstās arī uz patiesu mīlestību. Tā nav tikai aprēķina laulība.»

Pollija Aleksandra Volkere ir godalgota britu aktrise, kura pazīstama ar spēcīgām, harizmātiskām un bieži vien aristokrātisku personu lomām gan vēsturiskās drāmās, gan mūsdienu trilleros. Par Atijas lomu filmā «Roma» viņa tika nominēta «Zelta Globusam» kā labākā aktrise. Nesen Latvijas skatītāji viņu varēja vērot ģimenes drāmā «Bridžertoni», kur viņa spēlēja kolorīto, aprēķina pilno, taču ģimenei uzticīgo māti. Jāpiebilst, ka Volkeri mēdz dēvēt par ekrāna zagli, jo viņas personība un arī tēlu ekstravagance reizēm aizēno pārējos ainas dalībniekus. Turklāt viņa izcili spēj atveidot personāžus, kuriem ir slēpti motīvi, padarot tos cilvēciskus un saprotamus skatītājam.

Grāmatnīcā parādās jaunais palīgs Džeks ar cietumsodu pagātnē, turklāt drīz vien kļūst skaidrs, ka viņa pieņemšana darbā nav tik nejauša, kā šķita sākumā. Buka jauno mācekli Džeku atveido Konors Finčs, kurš pēdējos gados tiek dēvēts par vienu no daudzsološākajiem jaunajiem talantiem Lielbritānijā. Bērnībā un agrīnajos jaunības gados viņš cītīgi nodarbojās ar dejas mākslu, apgūstot stepu, džezu, moderno deju un baletu, vidusskolā spēlēja mūzikas grupā, bet pēc tam kursos mācījās aktiermeistarību. Beigu galā viņš apvienoja visas trīs prasmes, lai studētu muzikālā teātra zinības, un vēlāk absolvēja Gildholas Mūzikas un drāmas skolu – vienu no labākajām aktiermākslas augstskolām pasaulē. Atšķirībā no daudziem citiem sava vecuma aktieriem, Finčs diezgan uzmanīgi izvēlas projektus, dodot priekšroku kvalitatīvām britu drāmām ar spēcīgu scenāriju, nevis liela mēroga Holivudas blokbasteriem. Viņa dalība Marka Getisa projektā tiek uzskatīta par kārtējo apliecinājumu, ka viņš ir daļa no britu aktieru elites jaunās paaudzes. Finčam piemīt arī dabisks šarms, un viņš spēj piesaistīt skatītāju uzmanību pat epizodiskās lomās, turklāt viņam patīk saviem tēliem piešķirt zināmu noslēpumainību, liekot nojaust, ka skatītājs visu par šo tēlu nezina un arī neuzzinās.

Vai Bukam būs sava bibliotēka?

Par to, vai arī šo seriālu var uzskatīt par vienu no Marka Getisa augstākajam līmenim piederīgu šedevru, domas dalās. Bet šķiet, ka viņš īpaši nav iesprindzis uz kādu virsotņu sasniegšanu, drīzāk veidojis to savam priekam – te viņš kā gejs var tēlot geju, kā literatūras cienītājs, rakstnieks un vēstures interesents var dzīvoties par un ap grāmatām un mētāties ar citātiem, kā gotisko šausmu stāstu fans var iepīt arī pa kādam tumšam noslēpumam un skarbākam pavērsienam. Patiesi šķiet, ka viņš, atbilstoši žanra nosaukumam, omulīgi un vienlaikus ar sev raksturīgo smīnu izbauda šo lomu.

Seriālam pagaidām ir viena sezona ar sešām sērijām, taču jau pirms pirmās sezonas publiskošanas bija zināms, ka būs turpinājums. Tikmēr Getiss saredz potenciālu izveidot veselu «Bookish» bibliotēku. Ja seriāls gūs panākumus, sekos jauni «sējumi». «Es labprāt turpinātu,» viņš uzsver. «Ja mēs atgriezīsimies, es gribētu 1946. gadā uzkavēties daudz ilgāk. Tas ir ļoti piesātināts laiks. Es negribētu virzīties uz priekšu pārāk strauji, jo šis periods ir tik neparasts, piemēram, ar lielo 1947. gada salu un citām lietām. Man ir simtiem ideju.»