Nebeidzamās intrigas. Seriāla "Dangerous Liaisons" recenzija
Nekas nav tik labs jaunais kā labi aizmirsts vecais. Mazliet pārfrāzējot šo domu, varētu teikt, ka seriālu un kino producentiem viens no drošākajiem ceļiem uz skatītāju uzmanību ir atkal un no jauna atgriezties pie labi pārbaudītas klasikas. Šoreiz līdz mūsu ekrāniem ir nonākuši "Bīstamie sakari", kuru slavenākā ekranizācija ir 1988. gada kinofilma.
«Bīstamo sakaru» literārais pirmavots sarakstīts jau 1782. gadā. Tā autora Šoderlo De Laklo vārdu pasaule atceras, pateicoties šim viņa darbam. «Bīstamo sakaru» izdošanas laikā autors izpelnījies skandalozu slavu, jo tika salīdzināts ar leģendāro Marķīzu de Sadu.
«Bīstamo sakaru» autors bija profesionāls militārists, kuram par cilvēku sugu nebija ilūziju. Tas izgaismojas viņa slavenajā romānā, kur krāšņi atspoguļots aristokrātijas intrigu cinisms. No militārās karjeras garlaikotais Šoderlo glābiņu meklēja rakstniecībā un nodzīvoja gana raibu dzīvi. Pēc viņa sarakstītā libreta veidotās operas pirmizrādi apmeklējusi Marija Antuanete, viņa dibinātajā artilēristu skolā kādā Francijas provincē studentu vidū bija jauneklis, vārdā Napoleons Bonaparts. Tāpat Šoderlo neveiksmīgi mēģinājis dibināt banku un uzsākt diplomāta karjeru. Tomēr no visa, ko viņš darījis, līdz mūsdienām izdzīvojis Lielās Franču revolūcijas priekšvakarā sarakstītais darbs «Bīstamie sakari», kas vēsta par diviem līdz pretīgumam ciniskiem aristokrātiem, kuri savā starpā sacenšas, pavedinot citus augstdzimušos, ievelkot tos afērās, pēc tam tos pazemojot vai pametot.
Tomēr 2022. gada seriāls, kas mūsu ekrānos skatāms kanālā «Epic Drama», ir tā saucamais prīkvels jeb autoru fantāzija par to, kas notika pirms slavenā darba sižeta. Respektīvi, jaunajos «Bīstamajos sakaros» abi galvenie varoņi Kamilla un Valmons vēl ir jauni un vēl ne tuvu tik pārtikuši un bezrūpīgi. Mēs iepazīstam to, kā uzplaukst viņu mīlestība, cīnoties par varu un izdzīvošanu pavedinājumu, nodevības un atriebības pasaulē. Abu attiecības svārstās robežās no kaislīgas mīlestības līdz nežēlīgam karam. Viņi mēģina izdzīvot Francijas aristokrātu pasaulē, cīnoties viens ar otru un ar saviem ienaidniekiem, beigu beigās kļūstot par vikontu De Valmonu un marķīzi De Merteiju. Atšķirībā no slavenā romāna un tā ekranizējumiem jaunie «Bīstamie sakari» ir par to, kā Kamilla un Valmons izmanto intrigas, lai izsistos sabiedrībā. Savukārt, tie kas ir pazīstami ar oriģinālu, varēs sekot līdzi notikumiem, kuri tik liktenīgi saistīja Valmonu un Kamillu. Vismaz jaunā seriāla autoru fantāzijas versijā par to.
Turpiniet lasīt pēc reklāmas
Otrais uzlējums
Šādu slavenu darbu prīkveli jeb stāsti, kas notika pirms tam, reizi pa reizei pazib TV ekrānos, tomēr reti tie ir spilgti vai pietuvojas oriģinālu meistarībai. Runājot par oriģinālo literāro darbu, tikai retais apšaubīs, ka ir kāda kinoversija, kas būtu veidota meistarīgāk par Stīvena Frīrsa 1988. gada filmu «Bīstamie sakari». Pat, ja nav dzirdēta filma vai režisors, aktieru vārdi, kuri bija sapulcināti šajā darbā, runā paši par sevi – Glena Klouza, Džons Malkovičs, Mišela Faifere, Uma Tūrmane un Kianu Rīvzs. Pēdējie divi vēl pavisam jauniņi. Filma tolaik ieguva arī trīs «Oskara» balvas. Manuprāt, tas ir viens no smalkākajiem galmu intrigu un kostīmfilmu darbiem visā kino vēsturē. Ļoti greznā filma, kuras lielākā daļa ļauj mums skatīt aktierus tuvplānā, kļūst par visu iepriekš minēto kinozvaigžņu spožām beneficēm. Filma izgaismo ciniskās augstmaņu rotaļas, vienlaikus viņu mīmikās atgādinot to, ka pat viņi ir tikai cilvēki. Ja reiz skatītājus pievilinās jaunais seriāls, tad gandrīz kā obligāts uzdevums ir noskatīties izcilo 80 gadu klasiku. Pēc tās literārais pirmavots tik spoži vairs nav ekranizēts.
Ne velti autori atgriežas pie 18. gadsimta darbiem, jo cilvēki savā būtībā mainās maz. Tas, ko piedāvā «Bīstamie sakari», ir aizraujoši un fascinējoši raksturi. Te gan uzreiz jāatzīst, ka jaunā seriāla versija, lai gan nestāsta tieši to pašu stāstu, bet tā ievadu, visādā ziņā šķiet kā 80 gadu filmas otrais vai pat trešais uzlējums, kas ir krietni remdenāks it visā. Galvenie varoņi vij intrigas, bet tās nav tik rafinētas un nežēlīgas, viņi rotaļājas ar jūtām, bet tas šķiet daudz mazāk liktenīgi utt.
Turpiniet lasīt pēc reklāmas
Protams, varbūt šādu vērtējošo skatu var aizmiglot nepārtraukta salīdzināšana ar slaveno kino darbu. Ir arī vairākas iebildes pret «Bīstamo sakaru» daudzsēriju versiju. Vispirms jau vizuāli. Brīžos, kad stāsta gaitā parādās plaši pilsētas skati, pat neprofesionāla skatītāja acī dursies mākslota datorgrafika.
Arī filmas vizuālajā stilā nav nedz noslēpuma, nedz aizraujošas intrigas. No ainas uz ainu korekti sataisītās parūkās un kleitās cilvēki izrunā savus dialogus senos namos. Nav intrigām tik piemērotās puskrēslas vai pieklusinātās gaismas. Maza un šarmanta, bet ne tik daudz ar seriāla kvalitātēm saistīta nianse skatīšanās gaitā varētu būt tiem, kuriem patīk apceļot Eiropu. «Bīstamie sakari» ir uzņemti Prāgā un citur Čehijā, līdz ar to vairāki vēsturiski interjeri un eksterjeri rūpīgiem ceļotājiem raisīs atmiņas.
Katras sērijas garums ir stunda, kas ir visnotaļ pamatīgs apjoms, līdz ar to visas sezonas kopējais ritējums ir samērā lēnīgs. Ir patiešām ļoti daudz sarunu, kas, lai cik tās būtu aizraujošas un daudznozīmīgas, kādā brīdī vienkārši apnīk. Ir sajūta, ka seriāla autori vairāk domā par ekrāna minūšu aizpildīšanu tiem, kuri paralēli gludina savas štātes vai gatavo mielastus.
Atcelta otrā sezona
Kostīmdrāmu žanra un to intrigu cienītāju loks ir gana plašs, tāpēc noteikti «Bīstamie sakari» piesaistīs interesentu pulku. Tomēr jāsaka, ka arī šī žanra cienītājiem pret šo seriālu varētu būt zināmi iebildumi. Lai gan tā iedvesma ir smelta 18. gadsimta klasiskā literārā darbā, tomēr viss scenārijs ir autoru fantāzija, aizņemoties varoņu vārdus un raksturu iezīmes. Nepamet sajūta, ka režijas groži ir bijuši visnotaļ vaļīgi un pavirši, un 21. gadsimta ļaudis ir sapulcējušies, sapucējušies un sagrimējušies kā senos laikos, lai izspēlētu konkrēto sižetu. Šķiet, autori ir bijuši vairāk aizņemti, cenšoties kā teicamnieki izveidot vizuāli pareizu laikmeta attēlojumu, un tā emocionālajam saturam nav pieticis spēka. Visi uzvedas tā, it kā tikko savās senajās kleitās būtu paslēpuši viedtālruņus.
Turpiniet lasīt pēc reklāmas
Par spīti tam, ka jaunākajā «Bīstamo sakaru» versijā ir grūti ieraudzīt daudz slavējama, vērts pieminēt, ka aktieru ansamblis ir saliedēts un šarmants. Cik nu tas nosacīti neveiklajos apstākļos ir iespējams. Viņiem kaut ko pārmest būtu lieki. Kopumā šaubos, vai šis daudzsēriju darbs kādu piesies pie ekrāna. Drīzāk kalpos kā laisks un neobligāts, nomierinošs fons citām vakara darbībām. Ne bez iemesla arī seriāla producenti, sākotnēji izsludinājuši seriāla otro sezonu, drīz pēc pirmās sezonas iznākšanas to atcēla. Ja kaut ko tiešām svētīgu jaunais seriāls var paveikt, tad tas ir visiem atgādināt izcilo 1988. gada filmu «Bīstamie sakari», kuru pie pirmās iespējas iesaku noskatīties.
