Kāpēc savulaik Eiropā nēsāja baltas parūkas? Iemesli tam ir pārsteidzoši

Baltās parūkas Eiropā kļuva populāras XVII gadsimtā, īpaši Francijā un Anglijā. Šo modi ieviesa Francijas karalis Luijs XIV, kurš nēsāja parūkas, lai slēptu savu pliko galvvidu un piešķirtu sev majestātiskāku izskatu. Ar laiku šī tendence izplatījās visā Eiropā, kļūstot par aristokrātijas un varas simbolu.

Parūku izgatavošana bija sarežģīts un darbietilpīgs process, kas prasīja meistarību un laiku. Parūkas gatavoja no dabīgiem matiem, kurus vispirms notīrīja, iekrāsoja un ieveidoja vajadzīgajā formā. To uzturēšanai bija nepieciešama regulāra kopšana, kas ietver tīrīšanu un pūderēšanu. Tāpēc frizieriem bija būtiska loma augstākās sabiedrības dzīvē, nodrošinot modernas un kārtīgas parūkas saglabāšanu.

Higiēniskie iemesli

Eiropas sanitāro apstākļu trūkums un biežā parazītu parādīšanās, piemēram, utis, padarīja dabīgo matu nēsāšanu problemātisku. Parūkas, kuras viegli varēja noņemt un attīrīt, kļuva par praktisku risinājumu. Tās ļāva noslēpt matu problēmas un uzturēt tīrāku izskatu.

Statusa simbols

Parūku nēsāšana ātri vien kļuva par bagātības un augsta sociālā statusa simbolu. Parūkas tika izgatavotas no dabīgiem matiem un maksāja dārgi, tāpēc atļauties šādu aksesuāru varēja tikai turīgi cilvēki. Arī parūku baltā krāsa izcēla to īpašnieku statusu, jo gaišie mati asociējās ar tīrību un cēlumu.

Mode un estētika

Parūkas kļuvušas par nozīmīgu modes un kultūras identitātes elementu. XVII un XVIII gadsimtā tās kļuva arvien sarežģītākas un izsmalcinātākas, ar daudzveidīgiem stiliem un rotām. Vīrieši un sievietes nēsāja dažādu formu un izmēru parūkas, piemeklējot tās atbilstoši jaunākajām modes tendencēm.

Sociālie un politiskie iemesli

Parūku valkāšanai bija arī politisks aspekts. Anglijā Kārļa II valdīšanas laikā parūkas kļuva par uzticības simbolu karalim un viņa galmam. Muižnieki, advokāti, tiesneši un citi valsts ierēdņi nēsāja parūkas kā zīmi savai lojalitātei un augstajam stāvoklim sabiedrībā.