Piespriestais 1000 eiro sods par negodīgu komercpraksi internetā: apelācijas instance vērtēs Saulietes sūdzību
Administratīvā apgabaltiesa septembra sākumā rakstveida procesā skatīs influenceres Katrīnas Saulietes apelācijas sūdzību par pirmās instances spriedumu, ar kuru tā atstājusi negrozītu iepriekš Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) piemēroto 1000 eiro sodu Saulietei par negodīgu komercpraksi internetā, skaidroja tiesā.
Lieta tiks skatīta 13.septembrī.
Par influenceriem tiek sauktas personas, kas sociālajos medijos rada saturu nolūkā gūt peļņu vai citus materiālus labumus.
PTAC pārstāve Sanita Gertmane iepriekš informēja, ka par negodīgas komercprakses īstenošanu sociālās saziņas vietnē "Instagram" Saulietei piemērots 1000 eiro sods, bet citai influencerei - Adrianai Miglānei - 1500 eiro sods. Viņas tika sodītas, jo, PTAC ieskatā, patērētājiem noklusēja informāciju par privātās informācijas sadaļās publicētās reklāmas komerciālo raksturu.
Saulietes un Miglānes "Instagram" profilos īstenoto komercpraksi PTAC izvērtēja projektā "Influenceru mārketinga uzraudzība sociālajos tīklos".
Abas influenceres PTAC lēmumus pārsūdzēja tiesā.
Administratīvā rajona tiesa Jelgavā iepriekš jau noraidīja Miglānes pieteikumu par PTAC lēmuma atcelšanu.
Tiesa atzina, ka PTAC lēmums ir pamatots un tiesisks, bet Miglānes pieteikums noraidāms pilnībā. Tostarp tiesa norādījusi, ka Miglānes patstāvīgai darbībai un nolūkam, veidojot un publicējot ierakstus savā "Instagram" profilā un saņemot par to atlīdzību, nav tikai gadījuma raksturs, kura pamatā ir nejaušība vai apstākļu sakritība, bet tas vērtējamas kā pieteicējas saimnieciskā darbība.
Tāpat tiesas ieskatā attiecībā uz tiešsaistes sociālajā medijā publicēto informāciju un tā lietotāja radīto saturu ir piemērojamas Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma normas.
Vienlaikus tiesa nesaskatīja kādu saprātīgu un objektīvu pamatu, lai konstatētu atšķirīgu nosacījumu piemērošanu attiecībā uz reklāmu Miglānes "Instagram" vidē radītajā digitālajā saturā un citā vidē - radio, televīzijā vai papīra izdevumos - radītajā līdzvērtīgā saturā. Visos gadījumos, kad tiek īstenota komercprakse, tās komerciālais raksturs ir skaidri jānorāda vai jānodala atbilstoši katra saziņas līdzekļa veidam un tehniskajām iespējām. Atšķirīga interpretācija varētu mudināt sniegt neskaidrus produkta aprakstus vai komercpiedāvājumos noklusēt informāciju, lai neievērotu Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā noteiktās informēšanas prasības.
Tāpat tiesa vērsa uzmanību, ka Miglānes viedoklis, ka ir pietiekami norādīt uz uzņēmuma nosaukumu vai sadarbību ar to, nebalstās Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā noteiktajā regulējumā, kādā veidā un apjomā jāsniedz informācija par komercprakses komerciālo nolūku, - tā, lai vidusmēra patērētājam tā būtu skaidra, saprotama, viennozīmīga vai komercprakses komerciālais nolūks būtu skaidrs no konteksta.
Tiesas ieskatā Miglānes gadījumā nav pamatoti "Instagram" vidē publicētu sponsorēta satura paziņojumu salīdzināt vai pielīdzināt televīzijai kā audiovizuālajam medijam radītai reklāmai, kur to saturiski ir iespējams nošķirt no citām raidījumu daļām. Turklāt, izmantojot "Instagram" platformu, tieši palielinās slēptas un maldinošas reklāmas risks, ņemot vērā to, ka komercpraksi bieži sajauc ar lietotāja radītu saturu. Tādējādi patērētāji par "Instagram" ierakstos integrētajām reklāmām un to komerciālo nolūku var nezināt. Līdz ar to, tiesas ieskatā, ir pamats secinājumam, ka Miglāne nepatiesi uzdodas par patērētāju un viņas darbība vietnē rada nepatiesu priekšstatu, ka viņa nedarbojas nolūkā, kas saistīts ar tirdzniecību. Pati Miglāne bija atzinusi, ka reklāma ir viņas darbs, par ko saņem atlīdzību.
Tāpat tiesa secināja, ka PTAC pamatoti ir konstatējis, ka Miglāne īsteno negodīgu un profesionālajai rūpībai neatbilstošu komercpraksi, proti, noklusē, ka vietnē publicētā informācija ir komerciāla rakstura, kā arī neievēro speciālajai reklāmai, kas Miglānes gadījumā bija uztura bagātinātāji, izvirzāmās prasības.
Tiesa arī atzina, ka PTAC soda naudu noteicis saskaņā ar likumā paredzētajiem principiem, turklāt piemērotās soda naudas apmērs ir samērīgs ar izdarīto pārkāpumu un to, ka Miglāne neatzīst pārkāpumus un nav veikusi pasākumus to novēršanai.
Pirmās instances tiesas spriedumu Miglāne ir pārsūdzējusi apelācijas instancē un Administratīvā apgabaltiesa lietu apelācijas kārtībā rakstveida procesā izskatīs 26.maijā.
