Itālijā greznas kāzas nosvin skaistumkaraliene Ieva Lase

Kā raksta žurnāls "Kas Jauns", Ievas un Krista laulību ceremonija norisinājās 24. septembrī Rīgā, Torņakalna baznīcā. “Dienu pirms svarīgā notikuma bija drēgns, apmācies un lietains laiks, bet kāzu rītā noskaidrojās, uzspīdēja saule un bija ārkārtīgi skaista rudens diena,” svinīgās dienas rīts Ievai palicis spilgti atmiņā. Uz kāzu ceremoniju baznīcā ieradušies ap 60 viesu, kuru vidū bija jaunā pāra ģimenes, radinieki un draugi. Pēc piedzīvotā notikuma Ieva mudina visus mīlētājus: “Pēc savas pieredzes vadoties, iesaku visiem precēties! Tas ir tik spēcīgs, pozitīvs un emocionāli saviļņojošs pārdzīvojums.”

Uz jautājumu, vai pāris ievērojis senās latviešu tautas tradīcijas, izvēloties kāzas svinēt rudenī, jaunā sieva paskaidro, ka tas sanācis nejauši kovida ierobežojumu dēļ: “Kāzas bija plānotas 12. maijā, tomēr ierobežojumu dēļ nevarēja kopā pulcēties tik daudz cilvēku, cik mums bija svarīgi, lai ir klātesoši. Protams, bija nedaudz sāpīgi, ka viss jāpārceļ, jāpārdomā un jāpārplāno. Taču tagad, atskatoties uz notikumiem un tuvojoties septembrī noliktajam kāzu datumam, sapratām – viss notiek tā, kā tam ir jānotiek, un ir pat labi, ka datumu nācās pārcelt. Un tieši tā arī ir: mūsu kāzas sakrīt ar senajām latviešu tradīcijām – precībām rudenī.”

Svinības Toskānas villā

Pāris jau sen bija nolēmis, ka precēsies ārzemēs, lai var pilnībā atslēgties no darba pienākumiem un ikdienas dunas. Ievai un Kristam viens no mīļākajiem ceļojumu galamērķiem ir Itālija – savu gleznaino dabasskatu dēļ. “Mēs vairākkārt esam bijuši Toskānā, jo šeit katru reizi atklājam ko jaunu un vēl neredzētu, tāpēc arī nolēmām, ka precēsimies Itālijā,” viņa stāsta.

Pēc svinīgās laulību ceremonijas dievnamā jaunais pāris ar lielu daļu viesu devās uz lidostu "Rīga", lai mērotu ceļu uz svinībām Toskānā. Gandrīz vai puse avioreisa pasažieru bija kāzu viesi. “Lidmašīnas kapteinis mūs pasveicināja skaļruņos un uzaicināja visu lidmašīnu uz mūsu kāzām. Par laimi, visi pārējie pasažieri, izņemot mūsu draugus, neieradās, bet tas no kapteiņa bija patīkams sveiciens. Stjuartes visu lidojumu mūs apčubināja. Māsa bija sadomājusi dažādus uzdevumus – cienājām ar konfektēm lidmašīnas pasažierus. Domāju, ka arī tie cilvēki, kas mums bija nepazīstami, jutās kā daļa no mūsu lielās laimes. Pasažieri mūs apsveica. Man pat likās, ka todien lidmašīna lidinājās nedaudz augstāk nekā plānots, jo visu lidojumu pasažieri smaidīja un bija laimīgi,” ar piedzīvoto dalās jaunā sieva.

Laulātais pāris un aptuveni 40 kāzinieku bija apmetušies Toskānas villā. “Mūsu kāzu tēma bija latviešu ģimenes kāzas itāļu ģimenes mājās. Bijām noskatījuši itāļu villu, kuras saimniekiem pieder gan olīvkoki, gan vīnogu lauki. Villas īpašniece bija arī mūsu laulību svinību organizatore. Itālijā tomēr nepieciešama praktiska palīdzība, lai gan sarūpētu svētku maltīti un dekorācijas, gan sarunātu dīdžeju. Ja ēdiens bija, kā jau itāļiem ierasts – bagātīgs un vairākās kārtās –, tad tradīcijas ievērojām latviskās – bija gan vārti, gan plēsām šķīvi, gan no visiem nemitīgi mūsu virzienā tika saukts: “Rūgts!”,” par svinību norisi pastāsta Ieva. Nedēļu pēc precībām jaunais pāris vēl baudījis atpūtu kopā ar kāzu viesiem, kas bija iekārtojušies trijās villās.

Savukārt pēc tam vēl vienu nedēļu Ieva un Krists Itālijā izbaudīja divvientulību. “Bijām domājuši palikt Toskānā. Taču sāka pasliktināties laikapstākļi, tāpēc devāmies uz otru Itālijas galu, padzīvojāmies pie Adrijas jūras un tad braucām uz Romu. Mums nebija viss strikti saplānots. Vadījāmies pēc laikapstākļiem, šāvām uz turieni, kur vairāk saules un siltāks,” viņa nosaka.

Tēva svētība un pūderkrāsas līgavas kleita

Apprecoties Ieva pārgāja vīra uzvārdā. Viņa teic, ka daudz domājusi par šo jautājumu, jo ilgu laiku ir nodzīvojusi ar sava tēva uzvārdu: “Pieļauju, ka daudzas sievietes atstāj gan savu meitas, gan vīra uzvārdu. Katram jārīkojas, kā viņš vēlas. Manā gadījumā bija sajūta, ka mēs veidojam jaunu ģimeni un es ar abām kājām esmu tajā. Esmu tradicionālo vērtību piekritēja. Es jau sen biju izsapņojusi, ka tētis mani vedīs līdz altārim un nodos Kristam rokās. Man bija ļoti svarīgi saņemt tēva svētību. Baznīcā pret visiem viesiem stāvējām nevis ar muguru, bet ar pavērstām sejām pret klātesošajiem. Tādējādi ceremonijas laikā varējām ieskatīties viesiem acīs. Tas bija tik emocionāli spēcīgs un skaists notikums, jo visu laiku kāds notrauca asaru. Laulājoties laulību gredzenus uzvilkām viens otram uz kreisās rokas zeltneša, lai tuvāk sirsniņai.”

Tā kā jaunais pāris pērnā gada vasarā bija saderinājušies, kopš tā brīža arī sāka plānot kāzas. Līgavas kleitas meklējumiem Ieva nodevās, sākot no pērnā gada oktobra. Savā kāzu dienā viņa bija saposusies pūderkrāsas līgavas kleitā, ko atradusi kāzu salonā "Myosotis". "Ja ir sajūta, ka esi atradusi īsto kleitu, tad kāda jēga klaiņot apkārt un meklēt vēl citas?! Bet es paklaiņoju. Izstaigāju visu populāro kāzu ielu – Avotu. Rezultātā izvēlējos kleitu, ko biju uzlaikojusi vienu no pirmajām. Ar šuvējas palīdzību to pārmodelēju, pilnībā tika pārveidota kleitas augšdaļa. Apavu modeli, kādu vēlējos, bet kas vairs nebija pieejams no vecajām kolekcijām, darināja latviešu māksliniece no Wims. Savā kāzu dienā atļāvos būt līgava un izbaudīju visu par simts procentiem. Nebija ne auksti, ne nogurdināja augstpapēžu apavi un garā kleita, jo ķermenis bija tik piepildīts ar emocijām un adrenalīnu, ka nekas netraucēja!" sajūsmināti stāsta Ieva.

Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!