Cilvēks ar milzu enerģiju - kāds bija Latvijas vēlēšanu sistēmas stiprais balsts Arnis Cimdars

Formāli politikā Arnis Cimdars ienāca 1995. gadā, kad iestājās demokrātiskajā partijā "Saimnieks"; pirms tam bija strādājis dažādos saimnieciskos amatos Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā, pilsētas domē un vēlāk arī Rīgas domē. 1997. gadā, partijas Saimnieks virzīts, viņš nonāca Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) un jau tajā pašā gadā pēc toreizējā komisijas vadītāja Ata Kramiņa pašnāvības kļuva par tās vadītāju. 1998. gadā Cimdars savu darbību partijā apturēja, un, lai arī turpmākās pārvēlēšanas nebija rozēm kaisītas, CVK vadītāja amatā noturējās līdz 2019. gada beigām.

Jau gadu pēc pirmās ievēlēšanas, 7. Saeimā, par CVK amatu notika ļoti sīva cīņa starp opozīcijā esošo Tautas partiju (TP) un "Latvijas ceļu" (LC). TP atbalstīja Cimdaru, bet LC izvirzīja savu kandidātu Gunti Zandbergu – tikai ceturtajā balsojumā Cimdaram izdevās gūt virsroku pār konkurentu, uzvarot ar 46 balsīm pret 37. Jau nākamā Saeima viņu atbalstīja ar 87 balsīm, un arī vēl pēc četriem gadiem viņš saņēma 71 deputāta balsis. Tiesa gan, tolaik bija izcēlies faktiski vienīgais lielais skandāls Cimdara karjeras laikā – izrādījās, ka nesakārtotas likumdošanas dēļ viņš vairāku gadu laikā bija parakstījis lēmumus par prēmiju piešķiršanu CVK darbiniekiem un arī pašam sev. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kurš tolaik atradās partijas "Jaunais laiks" ietekmē, bija saskatījis pārkāpumu un ierosināja izmeklēšanu. Tomēr šī lieta beidzās bez rezultāta. Vēl pēc četriem gadiem, 2011. gadā, Cimdaru pakritizēja tolaik valdošā partija "Vienotība", taču vēlēšanās viņš saņēma visu laiku lielāko atbalstu – 89 balsis.

Nākamā pārvēlēšanas reize notika pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām, un CVK vadītājs saņēma 77 deputātu atbalstu – tiesa gan, vairāki Saskaņas centra deputāti pauda savu attieksmi, balsojumā nepiedaloties. Toreiz viņš saņēma arī zināmus pārmetumus par valsts valodas referenduma organizēšanu, kad CVK bija šo jautājumu noformulējusi visai nesaprotamu. Tomēr kritika tika sadzirdēta un jautājumu savlaicīgi nomainīja.

Pēdējo, septīto, reizi 12. Saeima Cimdaru amatā ievēlēja vienbalsīgi.

Ko saka politiķi

Arī šo rindu autoram ir nācies ar Cimdaru tikties gan kā žurnālistam, gan kā politiķim, un viņš, nenoliedzami, bija viens no atsaucīgākajiem un kompetentākajiem valsts institūciju vadītājiem. Tāpat viņu vērtē arī vairāki aptaujātie politiķi.

Nacionālās apvienības frakcijas vadītājs Raivis Dzintars viņu atceras kā enerģisku un kompetentu speciālistu: “Arnis ilgus gadus bija Latvijas demokrātijas pamatelementa – brīvu un drošu vēlēšanu – sardzē. Domāju, ka daudziem vēl ilgus gadus vēlēšanu process saistīsies ar Cimdara vārdu. Pret Arni vienmēr esmu jutis dziļu cieņu un ar cieņu no viņa šajā grūtajā laikā atvados.”

Savukārt "Jaunās vienotības" frakcijas vadītājs Ainārs Latkovskis atminas kādu amizantu gadījumu no paša dzīves: “Pirmo reizi kandidējot Saeimas vēlēšanās, nezināju balsošanas rezultātus, lai gan, jauns gurķis politikā būdams, gribēju tos uzzināt pēc iespējas ātrāk. Atminos, ka ar sievu iepirkāmies kādā būvmateriālu lielveikalā, un tur ieraudzīju Cimdaru. Pats apjautāties par rezultātiem neuzdrošinājos, bet sievu pierunāju. Cimdars, kā jau īsts profesionālis, rezultātus sievai neatklāja, bet tikai novēlēja jaunajam politiķim panākumus. Ja nopietni, viņš vienmēr zināja atbildes uz visiem ar vēlēšanām saistītiem jautājumiem, un manī bija iekšēja pārliecība, ka viņa laikā nekādas vēlēšanu rezultātu falsifikācijas nenotiek.”

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Edgars Tavars: “Par Arni Cimdaru ZZS frakcija vienmēr ir teikusi – īsts profesionālis, kurš vienmēr bija korekts, atklāts un inteliģents. Mēs viņu vienmēr esam šajā amatā atbalstījuši, un bija ļoti nepatīkami, kad 2019. gadā absolūti neizprotamu iemeslu dēļ viņu šajā amatā nepārvēlēja. Skumji, ka tiek zaudēts viens kārtīgs un krietns cilvēks.”

Dīvainā nepārvēlēšana

Divdesmit divu gadu laikā Latvijas vēlēšanu sistēma bija kļuvusi par vienu no labāk novērtētajām Eiropā. Visā šajā laikā nav bijis gadījuma, kad būtu aizdomas par kādu iejaukšanos vai vēlēšanu rezultātu falsificēšanu. Lielākie politiķu pārmetumi Cimdaram ir bijuši saistībā ar nevēlēšanos ieviest elektroniskās balsošanas iespējas, kā tas ir Igaunijā un vēl dažās citās valstīs. Cimdars argumentēja ar to, ka, viņaprāt, šādās vēlēšanās nav iespējams panākt simts procentu drošības garantiju. Redzot, kā elektroniskā balsošana tika izmantota Krievijas Domes beidzamajās vēlēšanas, viņam var tikai piekrist. Ir izskanējuši arī pārmetumi, ka cilvēki nevar balsot, izmantojot ID kartes un no jebkuras vietas, taču šī jautājuma atrisināšana jau Cimdara laikā tika uzsākta, veidojot vēlētāju reģistru, kas šobrīd jau ir īstenots projekts.

2019. gada 21. martā jau bija skaidrs, ka Cimdaru amatā nepārvēlēs, taču bija arī redzams, ka īstu argumentu tam nav, un biežāk bija dzirdami “jauno un gaišo spēku” izteikumi, ka “viņš tajā amatā vienkārši ir aizsēdējies”. Par to liecina arī rezultāts, jo neviena “jauna un inovatīva kandidatūra” pat netika atrasta un piedāvāta. Rezultātā par CVK vadītāju ar 53 balsīm pret 32 amatā tika ievēlēta līdzšinējā Cimdara vietniece Kristīne Bērziņa, kuras laikā nu jau daži skandāliņi vēlēšanās ir notikuši.

Visa šī rezultātā Cimdars nonāca šogad izveidotajā Aināra Šlesera partijā "Latvija pirmajā vietā" un kļuva par tās ģenerālsekretāru. Viņa meita Daira gan atceras: “Kad savulaik tētis netika pārvēlēts amatā, jautāju viņam, vai viņš par šādu notikuma pavērsienu ir bēdīgs. Viņš atbildēja: “Es vienmēr esmu zinājis, ka esmu ievēlēts tikai uz laiku un reiz pienāks tā diena, kad mani nepārvēlēs.” Par iešanu politikā viņš domāja diezgan ilgu laiku, un nebija viegli izšķirties, kuram politiskajam spēkam pievienoties, taču izšķiršanās notika par labu kristīgajām vērtībām.”

Ģimene bēdās un šokā

Cimdars bija precējies ar tautas deju kolektīva laikos iepazīto Iritu Cimdari, un laulībā piedzimuši trīs bērni – Daira, Artūrs un Oskars. Tāpat nu jau ir sešas mazmeitas un viens mazdēls.  

Tiesa gan, laulība pirms vairāk nekā desmit gadiem pajuka, pēc kāda laika viņš apprecējās no jauna un kopā ar sievu Andželu audzināja viņas dēlu Vladislavu.

Cimdara dēls Oskars atceras: “Tēta nāves dienā bija ļoti stiprs vējš, bet tajā pašā laikā tas bija ārkārtīgi silts – tieši tāds, kāds bija viņš pats. No viņa strāvoja spēks un milzu siltums. Tētis bija cilvēks ar milzīgu enerģiju, kurš vienmēr prata mierināt un motivēt. Spēja atrast pareizos vārdus un, kad tos atrada, runāja no sirds. Lai gan lielu daļu dzīves nedzīvojām kopā, nekad nav šķitis, ka viņa pietrūkst, jo viņš vienmēr visos svarīgajos gadījumos bija klāt. Viņa mazmeitiņas vectētiņu Arni dievināja, un viņam kabatā vienmēr bija paslēpts kāds gardums. Tētis ir mans godprātības etalons.”

Arī meita Daira tēvu piemin ar mīlestību: “Lai gan mani vecāki bija šķīrušies, viņi saglabāja draudzīgas un cieņpilnas attiecības. Tēvs vienmēr bija klātesošs visos svarīgajos ģimenes un bērnu dzīves brīžos. Bieži tikāmies arī ar viņa jauno ģimeni. Par saslimšanu es uzzināju vēlu – tēvs man uzrakstīja, ka ir slimnīcā. Jau tur guļot, viņš vēl gatavoja savu apsolīto viedokli Satversmes tiesai un līdz pēdējam brīdim cerēja, ka izķepurosies, taču slimība attīstījās ļoti strauji. Tētim bija sapnis dzīvot tālāk mierīgu dzīvi, nopirkt dalmācieti un iet pastaigās pa Ozolnieku mežiem. Diemžēl tas nu ir izsapņots.”

Pēc TV3 ziņās paustā, ka Cimdaram, pēc neoficiālas informācijas, esot bijis viltots Covid-19 sertifikāts, ģimene bija šokā un savā paziņojumā pieprasīja šīs ziņas atsaukumu. “Arņa Cimdara rīcībā nebija viltots sertifikāts. Gan pirms saslimšanas ar Covid-19, gan slimības gaitā viņš skaidri un atkārtoti paziņoja ģimenes locekļiem un ārstiem, ka nav potējies. Viņš arī atklāti dalījās ar pieņēmumu, ka veiksmīgi izslimos slimību un iegūs imunitāti dabīgā ceļā. Viņam nebija nekāda loģiska iemesla vai ieguvuma, lai šo sertifikātu viltotu un maldinātu ģimenes locekļus vai slimnīcas personālu. Papildus tam e-veselības sistēmā nepastāv ieraksts par Arņa Cimdara vakcināciju pret Covid-19,” teikts ģimenes paziņojumā.

Ģimene arī informē, ka, ievērojot šā brīža aizliegumus, atvadīšanās no Cimdara ieplānota klusi un nelielā lokā.

Citas ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!