Skaudrā bērnība, garīgā saslimšana un nāve: kāda bija prinča Filipa dzīve?

Astoņu gadu vecumā Filips tika šķirts no vecākiem un četrām vecākajām māsām. Viņam vairs nekad nebija lemts dzīvot vienā mājā ar savu īsto ģimeni, vēsta BBC.

Vēlākajos gados, kad bija sācis pildīt karaliskos pienākumus, viņš iemantoja noteiktu reputāciju savu dīvaino izteikumu un savdabīgās izturēšanās dēļ - viņam bija tendence slēpt savas jūtas.

Princis Filips piedzima Korfu salā 1921.gadā astoņus gadus pēc vectēva, Grieķijas karaļa Džordža I slepkavības. Viņš bija jaunākais bērns un vienīgais dēls Grieķijas un Dānijas prinča Endrū un Batenbergas princeses Alises ģimenē.

Filips bija nepilnu gadu vecs, kad viņa tēvs tika apsūdzēts nodevībā un izsūtīts no valsts. Galu galā ģimene iekārtojās Parīzes nomalē dārza namiņā, kas piederēja Filipa tantei.

Filips apmeklēja nelielu skoliņu, kas atradās netālu no dzīvesvietas, bet 1930.gadā viņa pasaule atkal izmainījās - māte Alise, kuru viņš dievināja, piedzīvoja smagu garīgo krīzi.

Alise piedzima gandrīz kurla, tomēr, neraugoties uz to, iemācījās lasīt vairākās valodās. Viņa bija drosmīga, enerģiska un apņēmības pilna nepieļaut, ka invaliditāte viņu no kaut kā attur.

Kara laikā viņa savās mājās Atēnās slēpa ebrejus no nacistiem, izpelnoties starptautisku atzinību. Tomēr pēc aizbraukšanas no Grieķijas viņas uzvedība sāka kļūt dīvaina un viņai diagnosticēja šizofrēniju. Alise ticēja, ka ir vienīgā sieviete uz zemes un ir precējusies ar Jēzu Kristu. Drīz vien Filipa māte sāka saņemt medicīnisku palīdzību sanatorijā.

Alises un Endrū laulībā bija problēmas jau vairākus gadus un līdz ar viņas nonākšanu ārstniecības iestādē ģimenes dzīvei tika pielikts punkts. Lai gan oficiāli viņi neizšķīrās, abi viens otru vairs praktiski nesatika.

Endrū īpaši nesteidzās arī rūpēties par bērniem. Šad un tad viņš satika Filipu, bet pārsvarā atstāja rūpes par bērnu Alises ģimenes ziņā Anglijā.

Triecieni nāk viens pēc otra 

Ģimenes izjukšanas brīdī Filipa māsas bija precējušās. Filips dzīvoja pie vecmāmiņas no mātes puses Kensingtonas pilī, pirms pārcēlās uz dzīvi kopā ar tēvoci, Alises vecāko brāli Džordžu, kura dēls Deivids kļuva par Filipa tuvāko bērnības draugu un vēlāk arī vedēju kāzās.

Astoņus gadus tēvocis Džordžs bija Filipa aizbildnis, bet savu māti Filips pāris reizes redzēja vien savos pirmajos divos dzīves gados. 

Piecus gadus, laikā no 1932.gada vasarai līdz 1937.gada pavasarim, Filips par māti tikpat kā neko nezināja. Atšķirtība no mātes atstāja ietekmi uz viņa raksturu.

Lai kā viņš mīlētu vecmāmiņu, tanti un onkuli, tas nekompensēja zaudētās ģimenes mājas un siltumu. Viņa acīmredzamais veids, kā tik galā ar nebūšanām, bija dzīvesprieks un mērķtiecība.

Tad nāca vēl viens trieciens - 1937.gadā lidmašīnas katastrofā bojā gāja Filipa māsa Sesīla ar ģimeni. Filipam tobrīd bija 16 gadi. Ilgi nebija jāgaida, kad Filipu piemeklēja jaunas sēras - 45 gadu vecumā no vēža mira viņa mīļotais tēvocis Džordžs.

Satiek Elizabeti, savu topošo sievu un karalieni 

Pirmo reizi princesi Elizabeti Filips satika 1939.gadā. Elizabete no pirmā skatiena neprātīgi iemīlējās Filipā un nevarēja pat iedomāties, ka varētu apprecēt kādu citu.

Tolaik viņai bija tikai 13 gadu, taču pēc vairākiem gadiem, 1943.gada Ziemassvētkos Vindzorā, esot atvaļinājumā no aktīvā dienesta, Filips pirmo reizi izrādīja Elizabetei savas jūtas.

Romantika sākās drīz pēc kara beigām. Tiek uzskatīts, ka Filips bildināja Elizabeti 1946.gada vasarā Balmorā.

Zīmīgi, ka karalis Džordžs VI, Elizabetes tēvs, sākumā bija pret šīm laulībām.