Par vienu lietu Latvijā Makrons bija patiesā sajūsmā! Francijas prezidenta vizītes aizkulises

Vai pēc oficiālām vakariņām augstās valsts amatpersonas maltīti novērtē, atstājot “dzeramnaudu”?

“Nē, nē! Nekādā gadījumā! Tas nav pieņemts,” attrauc Mārtiņš Rītiņš un dalās savā šefpavāra pieredzē: “Taču dāvanas gan drīkst dot. Piemēram, ASV prezidents Džordžs Bušs man pasniedza ļoti smalku tintes spalvu, kā arī uzaicināja pie sevis ciemos uz Balto namu. Man tur pat bija iespēja izvest pastaigā viņa suņus. Man vispār ļoti patika apkalpot Džordžu Bušu. Viņš kā teksasietis bija tāds ļoti sirsnīgs un vienkāršs cilvēks. Viņš nebija visādu augsto protokolu ierobežots, bet ļoti cilvēcīgs, kuru interesēja gan tas, kā viņam gatavoju steiku, gan tas, no kurienes nākusi gaļa, gan izteica vēlmi satikties ar visu manu pavāru komandu. Arī Boriss Jeļcins bija cilvēcīgs. Viņš man patika, viņam bija tik fenomenāla aura! Atceros, lai arī no viņa Prezidenta kancelejas stingri tika pieteikts, ka nedrīkst viņam piedāvāt neko stiprāku par vīnu, es izdomāju, kā šo ierobežojumu apiet. Tā kā man patīk starp katru ēdienu pasniegt sorbetu, es Jeļcinam pagatavoju biešu sorbetu, bet biete ļoti labi iet kopā ar šņabi, ko tad es arī pievienoju sorbetam. Un, kad Jeļcins, pagaršojot sorbetu, saoda šņabi, viņš saprata manu viltību un smējās kā tāds liels lācis!”