Depresija un fanu lamas - Elvis Merzļikins NHL izgājis cauri īstai ellei

Elvis Merzļikins nu savas spējas ir apliecinājis un ar pirmajām piecām „sausajām” spēlēm uz laiku pat kļuvis par vienu no spožākajiem Nacionālās hokeja līgas kluba Kolumbusas "Blue Jackets" spēlētājiem. Kolumbusas "Blue Jackets" ilggadējais oficiālais komentētājs Džefs Rimmers TV raidījumam "Sporta studija" nesen atzina, ka Elvis Amerikā bijis ļoti gaidīts; vairums cilvēku, ko viņš pazīst hokeja lokā un NHL, teikuši, ka Elvis ir labākais vārtsargs ārpus NHL. Un tagad, kad Elvis savas spējas ir parādījis, viņš tiek uzskatīts par vienu no labākajiem un „karstākajiem” vārtsargiem NHL, apliecināja Rimmers.

Elvis pats ir apņēmības un spara pilns slīpēt un pilnveidot savu spēli, jo apzinās, ka NHL ne ar vienu neauklējas un nemitīgi tiek gaidīta izaugsme. Par godu pirmajai NHL gūtajai uzvarai dāvāto ripu, kas saņemta dāvanā no kluba un ierāmēta glabājas hokejista Amerikas dzīvoklī, vārtsargs, kad dosies uz Latviju, vedīs svinīgi pasniegt mammai, jo tieši viņa Elvi kopš mazotnes ievirzīja hokejā un lika noticēt, ka sapnis par NHL kādudien noteikti piepildīsies. Sarunā ar žurnālu "Kas Jauns" Elvja mamma Sandra Vanaga pastāstījusi, kā hokejists pārdzīvojis savas karjeras lielāko bedri.

Grūtības noved teju līdz depresijai

„Es vienmēr esmu ticējusi un zinājusi, ka šis ilgi gaidītais brīdis pienāks, nešaubījos par Elvja spējām pat tad, kad sezona iesākās ar deviņiem zaudējumiem pēc kārtas – pilnīgi pretēji, kā bija gaidījis viņš pats, tuvinieki un līdzjutēji.

Sezonas sākums bija tiešām smags, visi tuvinieki pārdzīvojām, jo jutām, ka Elvis šajā laikā morāli izgāja caur īstu elli. Amerikā iedzīvoties bija grūti, viņam tur nepatika, ēdiens negaršoja; klubā arī lāga netika pieņemts – lielākā daļa komandas biedru sveicinoties pat roku nepaspieda. Grūti bija pierast pie laukuma izmēra – NHL tas ir krietni mazāks nekā Eiropā, un kur vēl neveiksmes laukumā, zaudējumu sērija, nosūtīšana uz AHL. Es jau pieļauju, ka tā bija tāda treneru taktika – paskatīties, vai puisis izspirināsies vai salūzīs. Bet Elvis no negaidīti skarbajiem apstākļiem bija pilnībā apjucis un depresīvā noskaņojumā. Viņš noslēdzās sevī, negribēja ne ar vienu kontaktēties.

Kad man satraukusies zvanīja Elvja draudzene Aleksandra un jautāja, ko lai dara, jo viņš esot pilnīgi nerunājams, es teicu: „Tev tikai jābūt pacietīgai, netraucē viņu tagad. Šis ir Elvja pārbaudījums, tā ir viņa cīņa pašam ar sevi, viņš noteikti tiks galā, un viss būs labi!” Jutu, ka viņš bija zaudējis ticību sev un savām spējām. Pēc tam arī pats atzinās – jau bija domājis, ka ar NHL nekas nesanāks, ka pats sevi ir pārvērtējis un ka, iespējams, būs jāatgriežas Šveicē,” stāsta Elvja mamma Sandra, atzīdama, ka Elvi laikā, kad hokejists pats sevi šaustījis un vainojis neveiksmēs uz laukuma, sāli brūcēs vēl sabēruši daudzi līdzšinējie Latvijas hokeja līdzjutēji, kuri ne vien rakstīja pazemojošus komentārus internetā, bet arī sociālajos tīklos sūtīja viņam personīgi adresētas pazemojošas un aizskarošas ziņas.

„Cilvēki rakstīja, ka Elvim nav vietas Latvijas izlasē, ka viņš dara kaunu visai Latvijai; bija pat „vēlējumi” – kaut viņš „nosprāgtu”... Tas bija briesmīgi un raisīja manī dziļas pārdomas. Gribētos cilvēkus aicināt – pirms kādu personiski aizskarat, lūdzu, padomājiet. Ir daudz jaunu sportistu, kam šāda tautiešu attieksme varētu reāli izpostīt karjeru... Tomēr Elvis ir malacis – arī šīs negācijas pārvarēja. Šis grūtais posms, kas vairāku mēnešu garumā ir izturēts, ir pārvērtis viņu no puikas, kas skrien pēc sava sapņa, par vīrieti, kas stingri, pārliecinoši un neatlaidīgi iet uz savu mērķi. Viņš apzinās, ka vēl daudz jāapgūst, jāpraktizējas, bet tas nav šķērslis, gluži pretēji – tas ir viņa dzinējspēks. Nu jau tā ir paša apzināta sevis motivācija,” uzskata sportista mamma, piebilstot: „Kā Elvis, tā mēs, viņa tuvinieki, saprotam un rēķināmies, ka sportā ir gan veiksmīgi, gan neveiksmīgi periodi un, ja nebūs neveiksmes, tad neapzināsies veiksmi. Pēc melnās svītras vienmēr nāk baltā, pēc zaudējumiem – uzvaras. Un jaunas uzvaras noteikti būs!”

Laimīgākais brīdis – telefonsaruna pēc pirmās uzvaras

Līdzīgi kā laikā, kad Elvis dzīvoja un spēlēja Šveicē, saziņa ar mammu aizvien esot visai minimāla. „Viņš taču ir pieaudzis cilvēks, nav vairs tas mazais puisītis, ko kādreiz vadāju uz treniņiem. Respektēju viņa dzīvi, viņa noslogotību treniņos, režīmu. Tāda ikdienišķa sazvanīšanās un parunāšanās par to, ko katrs dara, ko ēdis, vai kāds ārā laiks, mums nav raksturīga. Ierunājam reizēm katrs pa balss ziņai telefonā, uzrakstām kādu lakonisku ziņu, bet plašāk savas domas, uzmundrinājuma vārdus un motivācijas vēlējumus lielākoties viņam rakstu e-pasta vēstulēs. NHL sezonas neveiksmīgajā posmā uzrakstīju viņam garu vēstuli uz šaurām plāna papīra lapām, kas bija pielīmētas viena pie otras, bet tā viņu sasniedza tikai tad, kad visi kreņķi bija aiz muguras un Elvim laukumā jau bija pievienojusies kā veiksme, tā pārliecība.” Beidzamajās spēlēs veiksme nebija "Blue Jackets" sabiedrotā, tomēr Sandra ir droša, ka Elvis pārvarēs arī šo zaudējumu sēriju.

Retas, bet īpašas esot tās reizes, kad māte ar dēlu sazvanās un izvēršas garākas sarunas. „Tā bija, piemēram, pēc pirmās uzvaras NHL. Abi runājām pieklusināti, klausulē saklausot viens otra prieka un aizkustinājuma šņukstus. Tas bija tas īpašais, tas ilgi gaidītais mūsu mirklis, kas nu bija pienācis. Šī Elvja pirmā uzvara, mūsu saruna pēc uzvaras bija viens no manas dzīves lielākajiem laimes brīžiem. Mēs abi zinājām, ka tieši šis ir sākums visam jaunajam. Bija tāda sajūta, ka mēs, katrs pie sava telefona klausules, esam tikai divi vien uz visas zemeslodes. Beidzot tas bija noticis, kad uzvaru abi kopā esam izcīnījuši,” atklāj talantīgā latviešu sportista mamma Sandra, kura aizvien pirms katras spēles aizlūdz par Elvi un savu diennakts režīmu ir pieskaņojusi dēla pārstāvētā NHL kluba Kolumbusas "Blue Jackets" spēļu tiešraižu grafikam. „Vakaros eju pie miera jau deviņos, lai divos naktī būtu ierindā un varētu noskatīties spēli. Tad atkal dodos gulēt un no rīta mostos, lai nodarbotos ar saviem tulkošanas darbiem,” pastāsta Sandra Vanaga.