Pašmāju bagātniekiem neveicas ar īpašumu tirgošanu - lepnās mājas joprojām meklē saimniekus

Vēl aizvien pārdošanā ir uzņēmēja Jūlija Krūmiņa lepnā Baltezera rezidence "Senču sils". „Šo māju celdams, es tiešām uzvedos kā pilnīgi dulls, bez smadzenēm,” par lepno Baltezera īpašumu teic Jūlijs Krūmiņš un neslēpj: „Man šī māja vairs nav vajadzīga.”

Pārdošanā viņš šo īpašumu izlika jau pirms vairākiem gadiem. „Kādi divi, trīs interesenti ir bijuši skatīties, bet visi apgalvo, ka īpašums ir pārāk liels, tik lielu viņi nopirkt nevar. Īpašumā jau ir ne tikai lielā rezidence, bet vēl 15 atsevišķas ēkas, ko kādreiz cēlu ar domu, ka nākotnē tās apdzīvos mani bērni un 13 mazbērni, taču viņus dzīvošana Baltezerā neinteresē. Viņi visi „uzčurā man virsū” – dzīvo, mācās, strādā Francijā, Anglijā, Spānijā, Austrālijā. Baltezerā no manējiem uzturas tikai dēls Mārtiņš, māsa Inta, krustdēls...”

Kamēr īpašumu neviens nav nopircis, Krūmiņš to izīrē – pa daļām. Pareizāk sakot, ar īres lietu kārtošanu nodarbojas viņa meita, pats tur iekšā nejaucoties. „Mājas īrē dažādi cilvēki, arī amerikāņu armijnieki. Pašlaik brīvas ir tikai pāris mājas, taču uz vasaru noīrētas pilnīgi visas. Arī lielā māja uz nākamo vasaru jau ir rezervēta konkrētiem īrniekiem,” palepojas uzņēmējs un uzskaita, kas tad viņa īpašumā ir: „Tur ir tenisa korts, minigolfa laukums, futbola laukums, peldbaseins, liels bērnu rotaļlaukums, sporta zāle, kino zāle, trīs peldētavas, pludmales ar pieejamiem ūdens motocikliem, laivām un sala ar manis celto „alu”. Dārzā ir augļu koki – ķirši, plūmes, ābeles, bumbieres. Tie, kas interesējas, grib nopirkt tikai kādu no atsevišķajām mājām, pat ne lielo; pircēji gatavi dot labu naudu, bet es līdz šim visiem esmu atteicis, jo aizvien ceru, ka atnāks kāds pircējs, kas gribēs visu, – kāds "Lukoil", "Circle-K" vai kāda cita liela kompānija, un viņi pateiks – kam mums tie „čigāni” ir vajadzīgi? Gribam visu teritoriju sev!”

Kā atklāj Krūmiņš, interesentu vidū bijusi arī viņa īpašuma kādreizējā īrnieka hokejista Kārļa Skrastiņa atraitne Zane, kuras vecāki aizvien dzīvojot vienā no "Senču sila" mājām. „Viņa bija gatava maksāt divus miljonus,” saka Krūmiņš, kas gan namīpašumu dalīšanu pieļaut negribot, jo „īpašumā ir kopējais ūdens, kanalizācija, apkure, kopējie skaitītāji”.

Arhitekta Gunta Saknes projektēto "Senču silu" Jūlijs sāka būvēt 1998. gadā, uzreiz pēc tam, kad bija pabeidzis "Vernisāžas" celtniecību. Jau 2000. gadu uzņēmējs ar ģimeni sagaidīja jaunuzceltajā savrupnamā, kas slējās pašā Baltezera krastā. Neskaitāmas guļamistabas, koridoru labirinti, grezna viesību zāle, pirts, biljarda telpa, pa peldbaseinam gan iekštelpās, gan pagalmā un plaša moderna virtuve pagrabstāvā... Šajā namā netrūka nekā. Mazbērnu ērtībām pat tika ierīkots privātais bērnudārzs, kurā par miljonāra mazajiem tuviniekiem un kaimiņu bērniem rūpējās algota audzinātāja. Parādes durvju priekšu rotāja strūklaka, un īpašumam piegulošajā teritorijā ietilpa arī tenisa korti, futbola laukums, vairākas pludmales un pat mākslīgi veidota ala uz īpaši uzbērtas salas Baltezerā. Pa vasaru krasta piestātnē allaž bija vairāki ūdens motocikli un divas motorjahtas, ar ko saimnieks devās izbraucienos kopā ar tuviniekiem un draugiem.

Jūlijs īpašumā regulāri uzņēma viesus, un pirms 17 gadiem "Jaunā viļņa" laikā, kad "Senču silā" jubileju atzīmēja Krievijas komponists Igors Krutojs, atlaidusies šūpuļtīklā, priežu šalkas jūsmīgi baudīja pat Krievijas estrādes primadonna Alla Pugačova. Krāšņas svinības Krūmiņa Baltezera rezidencē norisinājās vairākas reizes gadā. Līgo svētkos namatēvs ciemiņiem galdā cēla sivēna cepeti, bet Ziemassvētku laikā rīkoja balles bērniem un mazbērniem, kurus ar dāvanām dāsni apbēra Ziemassvētku vecītis. Vienmēr ballēs viesu izklaidēšana bija uzticēta kādam populāram latvju mūziķim. Vairums ļaužu, kas bija viesojušies Jūlija īpašumā, šo vietu pielīdzināja paradīzei zemes virsū. Šādu epitetu Krūmiņam veltīja kinorežisors Jānis Streičs, kad ar filmēšanas grupu un aktieriem "Senču silā" bija pavadījis 18 dienas, uzņemot savu kinofilmu "Rudens rozes". Tāpat tur jutās arī pats savrupnama saimnieks, kurš teritorijā citu pēc citas cēla arvien jaunas ēkas, sakot, ka vēlas, lai visi viņa tuvinieki varētu dzīvot vienkopus. Tad Krūmiņš vēl nezināja, ka mazbērnus, kad tie paaugsies, pats aizsūtīs izglītoties uz ārzemēm un lielākā daļa "Senču sila" atsevišķo māju būs jānodod īrēšanā.

„Man tolaik, kad cēlu "Senču silu", uznāca baigais dullums, un nezinu, kāpēc iedomājos, ka jāuzbūvē visiem mazbērniem mājas, jāsavāc visa dzimta kopā. Tagad saprotu, ka tas, kā rīkojos, bija pilnīgs idiotisms – mazbērni izaug, aiziet prom un paši pieņem lēmumu, kur dzīvot. Mana pajumte viņiem vispār nav vajadzīga. Es tiešām, šo māju celdams, uzvedos kā dulls, bez smadzenēm,” smej Jūlijs Krūmiņš, domīgi piebilzdams: „Neesmu jau viens tāds, arī Gerkens uzcēla lielu māju un tagad saka, ka tik lielā nav, ko darīt. Bet tā saprašana jau nāk tikai ar laiku. Māja ir diezgan padārga, un kurš katrs to nevar atļauties. Zemāk par desmit miljoniem eiro nelaidīšu – tas ir minimums. Visticamāk, ka bagātais kunde būs jāmeklē kaimiņvalstīs – Krievijā, Baltkrievijā,” jau pirms dažiem gadiem žurnālam "Kas Jauns" teica miljonārs.

„Uzskatu, ka mans "Senču sils" ir viena no labākajām vietām Latvijā – gan izvietojums ezera krastā, gan celtne, gan viss pārējais. Tur ir tāda aura, ko nekur citur nevar nopirkt. Skaistākas un labākas vietas Latvijā nav."

„Par konkrētu šā brīža cenu negribu runāt,” tagad piebilst Jūlijs. „Kad atnāk pircējs, tad jau pēc acīm redzu, vai viņš grib vai negrib pirkt, vai var maksāt vai ne. Arī es, kad eju uz veikalu, – ja man iepatīkas manta, es neprastu, cik tā maksā; saku vienkārši: „Ietiniet man, lūdzu!” Tāpat arī šeit – tie, kas var nopirkt, naudu neskaita.”