Aculieciniece gatava liecināt tiesā par Kiviča zvērībām: viņš tiešām smagi sit Lieni Skulmi

Regulāri iereibušā Andra Kiviča privātās dzīves nemitīga publiskā afišēšana sabiedrībai ir totāli apriebusies, un cilvēki pauž bažas par to, kādu iespaidu ar savu dzīvesstilu un manierēm Kivičs rada jaunajai paaudzei, kas slavenus ļaudis nereti uztver kā veiksmīgas dzīves paraugus. Aiziešana no ģimenes, finansiālas atbildības neuzņemšanās par nepilngadīgajiem bērniem, bohēmisks dzīvesveids, agresijas lēkmes un pat it kā kvēli mīļotās sievietes fiziska iespaidošana – šo visu nelietību buķeti Andris Kivičs patlaban cenšas aizēnot ar pašizceptu skandālu par „Lienes ļauno radinieku šaušalīgajām cilvēka nolaupīšanas sērijām”.

Neradis atsaucību sava stāsta pārdošanai žurnālu un portālu redakcijās, aizvadītās nedēļas izskaņā skandalozais mūziķis nespēju iztikt bez uzmanības un iespēju palepoties ar saviem varoņdarbiem beigu beigās apmierināja bez maksas, interneta tiešraidē sīki un smalki informējot ziņkārīgos par sensacionālo mīļotās glābšanu no psihiatriskās klīnikas. Protams, neaizmirstot pamatīgi nozākāt Lienes Skulmes tuviniekus, kas atļāvušies Lieni aizvest prom no viņas teju nemitīgā skurbulī esošā mīlnieka un „ieslodzīt” vispirms klosterī, bet pēc tam trakomājā.

Žurnāla "Kas Jauns" rīcībā nonākušie fakti liecina: neraugoties uz daudzkārtējiem noliegumiem, Andris Kivičs ir iesaistīts vardarbīgās epizodēs, nodarot miesas bojājumus savai dzīvesbiedrei Lienei Skulmei, kas par pāridarījumiem īsti nesūdzas. Arī, pasekojot Kiviča izteikumiem un uzvedībai, tajos saskatāmas tipiskam varmākam piedienīgas iezīmes – centieni otru kontrolēt, pakļaut, norobežot no tuviniekiem un tamlīdzīgi. Savukārt Kiviča aukstasinīgo uzbrukumu sievietei spilgti ilustrē aculiecinieces stāstītais par to, kas patiesībā norisinājās 19. septembrī "Bowlero" centra konferenču zālē.

Lieciniece: "Pēc uzbrukuma viņš Lieni atstāja, saļimušu uz grīdas, un aizgāja"

Andris Kivičs pēc nesenā incidenta "Bowlero" centrā taisnojās, ka Lienei nav sitis, Skulmes melošanas dēļ dusmu iespaidā vien iespēris pa krēslu. Uzzinot, ka Stradiņa slimnīcā Skulmei pārsistā galva glābta ar septiņām šuvēm, Kivičs bilda, ka dzēruši sidru un Liene galvas traumu guvusi, reibumā nokrītot. Par tik atklātu melošanu pārsteigta ir kāda "Bowlero" centra darbiniece, kura piekrīt pastāstīt visu, ko liktenīgajā dienā pieredzējusi, atrodoties turpat, kur Kivičs izrēķinājās ar savu sirdsdāmu.

"Lēnām līda laukā, no brūces galvā jau riktīgi gāzās asinis"

„Tas viennozīmīgi nebija gadījums no sērijas „es pakritu” vai „es gāju un nokritu pa trepēm”. Nekādā veidā! Jo mēs ar kolēģi visu redzējām – kā Kivičs tik tiešām Skulmi fiziski iespaidoja. Kad viņš jau bija izgājis ārā, aptuveni pēc desmit sekundēm tomēr atgriezās, uzmeta skatienu Lienei, iespējams, lai pārliecinātos, vai viņa guļ beigta vai kustas, tad apgriezās un, atstādams viņu bezpalīdzīgā stāvoklī, atkal pameta "Bowlero" telpas. Redzēju momentu, kā Liene piecēlās un, turēdama asiņojošo pieri, aizlīda aptuveni četrus metrus līdz stūrim, kur ir caurredzams kupols, lai redzētu, kur viņš ir vai kurā virzienā aiziet. Tad lēnām, pustupus līda laukā, no brūces galvā jau riktīgi gāzās asinis, un tad kolēģi no pirmā stāva skrēja palīdzēt,” atklāj centra darbiniece.

"Vicinot krēslu, blieza ar to Lienes virzienā"

„Vēlos atspēkot Kiviča stāstīto, ka viņš esot „uzšāvis ar kāju pa plastmasas krēsliem”. Tā nu gluži nebija. Viņš krēslu nevis spēra ar kāju, bet vicināja rokās. Turklāt krēsli, starp citu, ir pamatīgi, smagi koka krēsli ar kārtīgām koka kājām – tie nav plastmasas. Plastmasas krēsli ir pirmajā stāvā, bet tur, kur viņiem notika biznesa seminārs, tādu vispār nav. 

Viņš Lieni grūstīja un, vicinot krēslu, blieza ar to viņas virzienā. No vietas, kur tobrīd atrados es un mana kolēģe, nevarēja precīzi saskatīt, vai viņš viņai trāpīja ar krēslu vai traumu Liene guva krītot un atsitoties pret galdu. Jebkurā gadījumā nav šaubu, ka galva tika pārsista Kiviča uzbrukuma laikā.

Viņa aiz sāpēm ļoti skaļi iekliedzās: „Au!” Viņš pats strīda laikā bļaustījās augstos toņos, bet Lieni, ka viņa kliegtu pretī, īsti nevarēja saklausīt. Varbūt viņa klusi ko pīkstēja vai ko riebīgu teica. Bet Kivičs kliedza riktīgi – to varēja dzirdēt pa gabalu. Arī citi kolēģi dzirdēja un skrēja skatīties, kas notiek,” stāsta aculieciniece.

"Seja bija asinīs"

„Kad Kivičs bija prom, Liene lēni virzījās lejup pa kāpnēm, lūgdama: „Vai jūs varat man palīdzēt?” 

Viņu uz kāpnēm apsēdināja administratore, lai sagaidītu ierodamies mediķus. Seja bija asinīs, tās no pieres gāzās uz zemes. Redzēju, ka uz trepēm bija asinis, taču tās drīz satīrīja. Liene, izskatījās, nesatraucās tik daudz par sevi, cik par to, kurā virzienā ir devies Andris un vai kāds cilvēks netuvojas, – viņa visu laiku tramīgi skatījās uz augšu, uz leju, visriņķī, lai, iespējams, neviens neredz viņu šādā stāvoklī un, pasarg Dievs, nenofilmē.

Kad atbrauca mediķi un Lienei teica, ka jābrauc uz slimnīcu pārbaudīties un tikt galā ar pārsisto galvu, viņas pirmā reakcija bija pilnīgi neadekvāta. „Nē, nē, mani Andrītis ārā gaida, es nebraukšu!” viņa sacīja. Protams, Andra ārā nebija. Ja viņam rūpētu Lienes stāvoklis, viņš būtu pienācis pie ātrās palīdzības mašīnas vai pasniedzis viņai roku, lai palīdzētu piecelties, kad viņa gulēja uz grīdas pēc kritiena. Bet viņam bija pilnīgi vienalga. Par laimi, Liene uz slimnīcu tomēr aizbrauca.

Tie cilvēki, kas palīdzēja, teica, ka alkohola smārds no Lienes bijis jūtams. Vēlāk administratore informēja, ka pārsistajai pierei uzliktas septiņas šuves,” atklāj lieciniece, apliecinot, ka trauma nav nekāds izdomājums.

„Mans skatījums no malas – var manīt, ka problēmas ar alkoholu ir viņiem abiem. Jo Liene izskatījās ļoti nevīžīga. Jau pirmajā dienā, pirms asiņainā konflikta, pamanījām, ka viņas mati ir pinkaini, ka viņa pati ir nekopusies. Var redzēt, ka cilvēks sāk degradēties – dzīvo kā citā pasaulē, un, manuprāt, viņai jau diezgan sen ir nepieciešama palīdzība. Bet, kad viņa turēja asiņojošo galvu, mati izskatījās vienkārši šausmīgi – it kā būtu izplūkāti.

Vērojot no malas, kā viss notika, bija acīm redzami, ka cilvēks pret viņu rokas palaiž ikdienā. Tas, kā viņš pret viņu izturējās, bija tik pārliecinoši, ka nešaubos – šī nav pirmā reize. Ko tādu pirmajā reizē tā „ar vieglu roku” neviens nav spējīgs izdarīt. Turklāt pārliecināties, vai otrs ir dzīvs, un atstāt viņu bezpalīdzīgā stāvoklī uz grīdas,un aiziet prom, pat klāt nepieejot. Atnāca, paskatījās, pameta un aizgāja...

Pēc tam mēs, darbinieki, lasījām ziņas un ierakstus sociālajos tīklos un šausminājāmies – kāda šim cilvēkam ir visatļautība! Viņš, būdams sabiedrībā pazīstama persona, nesaskata problēmu visiem melot, acīs skatoties! Ir iespaids, ka šis necilvēks šo sievieti dauza kā pelavmaisu un viņa to vienkārši pieļauj. Vai šajā situācijā ir vienkārši jāgaida, kad Kivičs to Lieni nositīs? Ja būs vajadzība, esmu gatava savu liecību sniegt arī tiesā, jo, manuprāt, tas nav normāli,” paziņo "Bowlero" centrā Kiviča zvērības redzējusī sieviete, kura atminas: „Vēl viena būtiska lieta, ko vēlos pateikt, – nedēļu pēc uzbrukuma Kivičs bija atnācis uz "Bowlero" centru, kaut ko skatījās un pētīja. Izskatījās tāds uzvilcies. Vai viņš meklēja asiņu pēdas, kas varētu būt palikušas, vai kādus citus pierādījumus...”

Citas ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!