Slavenības
2019. gada 14. septembris, 08:48

FOTO: viesi ierodas uz eksprezidenta Gunta Ulmaņa 80. dzimšanas dienas svinībām

Jauns.lv

Piektdien, 13. septembrī, 80. dzimšanas dienu svinēja eksprezidents Guntis Ulmanis, kurš bija pirmais Latvijas Valsts prezidents pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas 1991. gadā. Uz svinībām ieradās daudzi bijušie un esošie politiķi, kā arī sporta funkcionāri.

Viesu vidū bija hokeja kluba Rīgas "Dinamo" padomes priekšsēdētājs Juris Savickis, valdes loceklis Zigmārs Priede, kā arī komandas kapteinis Lauris Dārziņš un galvenais treneris Ģirts Ankipāns.

Tāpat viesu  vidū bija arī Ivars Godmanis, Valdis Birkavs, Aigars Kalvītis, Andris Šķēle, Māris Riekstiņš, Latvijas valsts prezidents Egils Levits un viņa priekšgājēji Andris Bērziņš un Raimonds Vējonis. Uz svinībām ieradās arī arhibīskaps Jānis Vanags, Ilmārs Rimšēvičs un citi.

Viesi ierodas uz Gunta Ulmaņa 80 gadu jubilejas svinībām

Piektdien, 13. septembrī, 80. dzimšanas dienu svinēja eksprezidents Guntis Ulmanis, kurš bija pirmais Latvijas Valsts prezidents pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas ...

gallery icon
80

Apsveicam Gunti Ulmani nozīmīgajā notikumā.

Guntis Ulmanis ir dzimis 1939. gada 13. septembrī Rīgā. Viņa tēvs Eduards Ulmanis (1912—1942) bija pēdējā pirmskara Latvijas prezidenta Kārļa Ulmaņa brāļa Jāņa Ulmaņa (1865—1936) dēls.

foto: Mārtiņš Ziders
Guntis Ulmanis.

1992. gadā Guntis Ulmanis iestājās Latvijas Zemnieku savienībā un no tās saraksta 1993. gada jūnijā tika ievēlēts par 5. Saeimas deputātu. Tā paša gada 7. jūlijā Saeima trešajā balsošanas kārtā Ulmani ievēlēja par Latvijas Valsts prezidentu. Pēc ievēlēšanas viņš pārtrauca aktīvu darbību partijā, bet kļuva par LZS goda priekšsēdētāju. 1996. gada 18. jūnijā viņu jau pirmajā balsošanas kārtā atkārtoti ievēlēja par Latvijas Valsts prezidentu. Amatā bijis līdz 1999. gada 7. jūlijam, kad notika Vairas Vīķes-Freibergas inaugurācija.

Viņš ir saņēmis daudzus ārvalstu apbalvojumus. Ulmaņa prezidentūras laikā liela uzmanība tika pievērsta ārpolitikai — Latvijas integrācijai starptautiskajās organizācijās, sadarbības veidošanai un nostiprināšanai gan ar Eiropas, gan citām valstīm. Viņa prezidentūras laikā Latvija tika uzņemta Eiropas Padomē un sāka ceļu uz Eiropas Savienību un NATO.

Viens no nozīmīgākajiem panākumiem viņa prezidentūras laikā ir noslēgtais Latvijas—Krievijas līgums par Krievijas armijas izvešanu no Latvijas, kam sekoja pilsonības likuma pieņemšana. 1996. gadā viņš pasludināja moratoriju nāves soda izpildei Latvijā un aicināja Latvijas likumdošanā atcelt nāvessodu.

Ulmanis ir aktīvi iestājies par vienotas sabiedrības veidošanu, aicinot Saeimu izdarīt grozījumus 1994. gadā pieņemtajā Pilsonības likumā un aicinot Latvijas pilsoņus šos grozījumus akceptēt referendumā 1998. gadā.

Lielu uzmanību Valsts prezidents pievērsa Latvijas vēstures izpētei un izskaidrošanai. Viņš kopā ar Ministru prezidentu 1999. gadā dibināja Latvijas Vēsturnieku komisiju, kuras uzdevums ir detalizēti pētīt totalitāros režīmus un to radītās sekas Latvijā. Valsts prezidents aicinājis starptautisko sabiedrību nosodīt totalitāro režīmu bijušajā PSRS.

Pēc Valsts prezidenta termiņa beigām 2000. gada 17. martā eksprezidents dibināja "Prezidenta Ulmaņa fondu". Ulmanis bija Rīgā notikušā 2006. gada Pasaules čempionāta hokejā rīkošanas izpilddirekcijas ģenerāldirektors. Tāpat Ulmanis ir viens no hokeja kluba Rīgas "Dinamo" īpašniekiem un padomes locekļiem. Pēc prezidentūras beigām desmit gadus nedarbojās politikā.