Rītiņš, lai arī devies pensijā, sola, ka par viņu vēl dzirdēsim

Rītiņš restorānu “Vincents” vadīja kopš tā dibināšanas 1994. gadā, un šajā laikā saņēmis ne tikai Triju Zvaigžņu V pakāpes ordeni, bet arī Igaunijas Terra Mariana Krusta ordeni, Nīderlandes un Beļģijas Karaļnamu ordeņus un citus apbalvojumus. Mārtiņš divkārt atzīts par Gada cilvēku tūrismā, vairākkārt – par Gada šefpavāru. Cilvēku loks, kas baudījuši Rītiņa gatavoto maltīti, ir patiesi krāšņs – ASV prezidents Džordžs Bušs, Ķīnas prezidents Hu Jintao, Japānas imperators Akihito, Anglijas karaliskā ģimene, pasaulē atzīti mākslinieki, mūziķi, diplomāti... Mārtiņš Rītiņš ilgus gadus vadījis arī populāro TV pavārraidījumu “Kas var būt labāks par šo?”, piedalījies TV šovos. Pirms dažiem gadiem viņš bija arī viens no olimpiskajiem lāpnešiem – Rītiņš veica 300 metru garu distanci Londonas olimpisko spēļu lāpas stafetē.

Kā pieņēmāt lēmumu pārtraukt darbu Vincentā?
Tas nebija pēkšņi, ar Vincenta komandu pie tā bijām piestrādājuši – lai būtu izcils turpinājums labai komandai un darba rezultātiem. Lēmums brieda, jo bija pašsaprotami, ka visu mūžu jau tur nestrādāšu. Arī pasaules praksē labākie pavāri savā karjerā sasniedz, cik var... Un tad dod vietu nākamajiem.

Vai plānota arī atvadu ballīte no kolēģiem?
Būs maza pasēdēšana. Pie manis mājās pulcēsies gan tagadējie kolēģi, gan bijušie no Vincenta.

Ja kolēģi prasīs padomu, vai padalīsieties?
Ziniet, ja viņi zvanīs, būšu ļoti pretimnākošs. Bet Raimonds, kurš nāk manā vietā, ir Eiropas labākais vīnzinis, viņam labs deguns (oža), laba garšas sajūta. Es paļaujos un zinu, ka viņiem labi aizies. Dabīgi, ka pats arī ik pa laikam aiziešu uz Vincentu kaut ko uzēst.

Kā pavadījāt pirmo dienu pēc aiziešanas no darba?
1. jūlijs bija mierīgs. Daudz laika pavadīju Kalnciema kvartāla tirdziņā pie zemniekiem. Runājām arī par manu aiziešanu no Vincenta. Bet viss tā – ar humoru. Viņi joko, ka esmu par jaunu, lai ietu projām.

Ko pats sev esat guvis šajos 23 gados?
Svarīgi ir iegūtie apbalvojumi. Pēdējo četru gadu laikā Vincents novērtēts kā labākais Latvijā, arī Baltijas valstīs. Esam 184. labākie Eiropā. Tas nozīmē, ka mēs esam visu darījuši pareizi.

Vai tagad varēsiet gulēt, cik ilgi tīk, vai tomēr modīsieties ar gaiļu dziesmām?
Mans gailis sāk dziedāt jau četros no rīta, tad gan vēl necelšos. Bet ziniet, ilgi negulēšu. Guļot daudz ko zaudē. Man patīk agri celties un baudīt laiku.

Vēl nesen teicāt, ka mājās negatavojat, bet ieturat maltītes savā darbavietā. Kā būs tagad?
Man tagad ir ļoti viegli. Esmu veģetārietis, un man ir pašam savs dārzs, kur viss aug. Ir arī siltumnīca. Nebūs problēmu ar ēšanu un kaut kā pagatavošanu. Savu vistu olas arī varu ēst.

Vai tas tā var būt, ka aiziesiet pensijā un dzīvosiet vienmuļu dzīvi?
Nebūt ne. Vēl aizvien esmu starptautiskās “Slow Food” kustības aizsācējs un prezidents Latvijā. Biedrība apvieno vairāk nekā 70 biedru no visas Latvijas. Pašlaik notiek arī sarunas par jauna TV raidījuma veidošanu. Tas būs tīri par “Slow Food”. Braukšu pa Latviju, tikšos ar mūsu zemniekiem.

Un kā ar brīvo laiku?
Man, savulaik dzīvojot Kanādā, ļoti mīļa bija Latvijas karte, uz kuras ir rakstīts: „Apceļo savu dzimto zemi”. Šī karte man pat ir ierāmēta. Nu ir laiks to tagad darīt – apceļot savu dzimto zemi. Braukšu pa Latviju krustām šķērsām. Gribu baudīt Latviju un noteikti arī Latgali, jo tur ir visvairāk manu radu. Daudzi ilgu laiku nav satikti. Gribu arī aizbraukt kādā tālākā ceļojumā, piemēram, uz Dienvidāfriku.

Minējāt, ka, iespējams, būsiet redzams TV ekrānā. Daudzi jūs atceras ar raidījumu “Kas var būt labāks par šo”?
Jā, vēl aizvien cilvēki atceras raidījumā sacīto: „Ja jums mājās nekā nav, tad paņemiet lasi!” Arī „tuc, tuc” ir mans teiciens un „kas var būt labāks par šo?”. Man daži kolēģi jokojot teica – kad  mani apbedīs, uz kapa pieminekļa būs rakstīts: „Kas var būt labāks par šo?” Bet vispār varu solīt – nekur nepazudīšu!