Džolijas "adoptētā" kambodžiešu ģimene mācās privātskolā un tiek pie jaunām drēbēm. FOTO
Nesen, saņemot Džina Heršolta humānistu balvu, Holivudas aktrise Andželina Džolija pateicības vārdos sacīja: „Es darīšu ar šo dzīvi labāko, ko varu, lai būtu noderīga.” To viņai savulaik mācījusi mamma, kas tagad būtu lepna ar meitas labajiem darbiem. Džolija nesen kā laimīgāku padarījusi kādas kambodžiešu ģimenes ikdienu, par kuras labklājību tagad uzņēmusies rūpes.
Jau vairākus mēnešus izmainījusies kādas kambodžiešu ģimenes dzīve, kuru savā aizgādībā pieņēmusi aktrise Andželina Džolija. Bērniem tagad ir jaunas drēbes, sporta apģērbs un viņi visi var apmeklēt privātskolu.
Holivudas dīva, kas aktīvi iesaistās labdarībā, bija pārsteigta un ļoti aizkustināta par draudzību, kāda izveidojās viņas bērniem ar 16 gadus veco kambodžiešu meiteni Leidu Šonu un viņas māsām un brāļiem. Džolijas meitas Šilo (9) un Zahara (11) pērn apmeklēja mammu Kambodžā, kur viņa kā režisore strādāja pie savas jaunākās filmas „First They Killed My Father”.
Sākotnēji Andželinas bērnus ielenca mazie vietējie kambodžieši, kas ik dienu uz ielas diedelē naudu no tūristiem. Aktrises dzīves biedrs Breds Pits, kurš pavadīja meitas ciemos pie mammas, piedāvāja trūcīgajiem bērniem nopirkt saldējumu.
Šilo un Zahara Kambodžā pavadīja dažas nedēļas un paradīja savu iejūtību attiecībā pret jauniegūtajiem kambodžiešu draugiem. Meitenes sadraudzējās ar Šonu ģimenes bērniem, kurā ir 12 māsas un brāļi, vecumā no 16 mēnešiem līdz 19 gadiem. Viņi visi kopā ar vecākiem mitinās būdiņā pilsētiņas Siemreapas graustu rajonā. Līdzīgi kā daudzi šajā pilsētā, arī šī ģimene pārtiek no ēdiena, ko tai spēj nodrošināt labdarības organizācijas un valdība. Andželinas meitas centās viņiem palīdzēt. Šilo un Zahara veda jaunos draugus pusdienās, nesa viņiem drēbītes un uzdāvināja velosipēdus. Džolijas meitas arīdzan mācījās izprast, kāda ir ikdiena nabadzīgiem cilvēkiem.
Kambodžiešu draudzene Leida (16) apliecināja, ka ģimene ir tik trūcīga, ka viņa nevar apmeklēt skolu. „Skola ir pārāk tālu, es turp nevaru aiziet kājām, tāpēc neapmeklēju,” norādījusi meitene. „Ir jāmaksā, lai mācītos valsts skolā, bet mēs to nevaram atļauties. Tie vienam bērnam ir pieci dolāri mēnesī par katru mācību priekšmetu. Mums tas ir pārāk daudz. Taču es ļoti gribu mācīties. Es vēlos palīdzēt citiem cilvēkiem un būt par labu piemēru savai ģimenei.”
Džolijas un Pita ģimene sadzirdējusi šo Leidas vēlmi un nolēmusi palīdzēt meitenes sapnim īstenoties. Slavenais Holivudas pāris šobrīd apmaksā studijas visiem šīs ģimenes bērniem. Viņi tagad mācās rajona labākajā skolā – Ņujorkas starptautiskajā Kambodžas skolā, kas ir privāta mācību iestāde.
Katru rītu pulksten 6:45 Leida, viņas septiņi brāļi un māsas, kas ir skolēnu vecumā, ar smaidu sejā sagaida autobusu, ģērbušies zilajās ar baltu skolas formās. Autobuss aizved bērnus uz skolu. Viņi mācās piecas dienas nedēļā līdz pulksten pieciem pēcpusdienā un skolā arī pusdieno.
Bērni mācības uzsākuši jau decembrī un ir patiešām cītīgi skolēni. Jau pavisam drīz Leida un viņas sešus gadus vecā māsiņa Ploja nebūs vienīgie, kas prot angļu valodu. Skolā mācības notiek khmeru valodā (kambodžiešu dzimtajā mēlē) un angļu valodā.
Šie bērni vairs nedzīvo uz pilsētas ielām līdz vēlai nakts stundai, diedelējot naudu no tūristiem. „Mācības skolā ir pats labākais, kas ar viņiem noticis,” norāda kāds, kurš agrāk iespēju robežās centies palīdzēt šai nabadzīgajai ģimenei. „Tas sniedz viņiem cerību nākotnei un mērķi dzīvē. Šīs viņiem ir milzīgas pārmaiņas. Leida vienmēr bijusi gudra, iemācījusies angļu valodu. Bet, tā kā viņai ir 16 gadu, meitenei daudz jāapgūst, lai panāktu citus skolēnus savā klasē. Viņai nebija pieejama tāda izglītība kā pārējiem.”
„Viņi visi ir laimīgi iet skolā. Laimīgi par doto iespēju. Vairums no viņiem vēl ir pārāk jauni, lai to līdz galam novērtētu, taču Andželina un viņas ģimene šiem bērniem sniegusi daudz vairāk nekā jebkāds čeks to spētu. Džolijas ģimene devusi viņiem iespēju mācīties, lai vēlāk strādātu un paši veidotu savu labklājību.”
Kambodžiešu ģimenes draugi sākotnēji raizējušies, kā šie bērni iekļausies skolā, kur mācās skolēni no labāk nodrošinātām ģimenēm. Taču pagaidām viss rit labi un bērni jau atraduši jaunus draugus.
„Šoni ir ļoti labi bērni,” izteicies kāds no skolas pārstāvjiem. „Viņi tikai nesen sākuši iet skolā, bet viņiem sokas labi, pat neraugoties uz to, ka viņi nekad iepriekš nebija saskārušies ar skolas kārtību un disciplīnu. Viņi visi ir atjautīgi un gudri bērni, un mēs esam pārliecināti, ka viņus sagaida liela nākotne.”
