Maestro „Jaunajam vilnim” tomēr saka — jā!

28. jūlijā Jūrmalā sāksies nu jau astotais starptautiskais populārās mūzikas jauno izpildītāju konkurss „Jaunais vilnis”. „Nu, neesmu ticis vaļā no tā „Jaunā viļņa”,” mazliet mulsi bilst Maestro Raimonds Pauls, neslēpdams, ka pašam pat esot kauns — jau vairākus gadus viņš vēlas pārtraukt dalību jauno izpildītāju konkursa žūrijā, taču tas nekādi neizdodoties.

Atgādinām, ka pirms septiņiem gadiem aizsāktās „Jaunā viļņa” tradīcijas idejas autors bija tieši Pauls, un 2002. gadā tandēmā ar Krievijas komponistu Igoru Krutoju viņš atklāja starptautisko jauno izpildītāju konkursu Jūrmalā. Raimonds Pauls toreiz festivālam vēlēja ilgu mūžu, taču nu jau vismaz trīs gadus cenšas aiziet no dalības paša lolotajā pasākumā. Ja toreiz žūrijas krēslu komponists neatstāja pēc Igora Krutoja un Allas Pugačovas uzstājīgajiem lūgumiem, tad šoreiz lēmumu palikt „Jaunajā vilnī” mākslinieks pieņēmis pats. „Kārtīgi apsverot situāciju, sapratu, ka tā vienkārši to visu pamest nebūtu pareizi. Cik nu būs manos spēkos, tik ilgi arī turpināšu iesākto. Šis konkurss tomēr ir laba iespēja mūsu jaunajiem dziedātājiem tapt sadzirdētiem Krievijā, un to nevajadzētu palaist nebūtībā. Tāpēc nedrīkstu paiet malā, jaunajiem ir jāpalīdz,” patriotiski noskaņots ir Maestro.

Ar Vaikuli palīdz Aishai

Pirms pāris nedēļām kopā ar savu favorīti — šā gada Latvijas pārstāvi „Jaunajā vilnī” dziedātāju Aishu jeb Aiju Andrejevu — Raimonds Pauls devās uz estrādes zvaigznes Laimas Vaikules Jūrmalas rezidenci. Maestro stāsta, ka pie Vaikules ciemojušies, lai kopā apspriestu iespējamo Aishas repertuāru un skatuves tēlu. „Vairāk nekā divas stundas pavadījām, runājot, klausoties mūzikas ierakstus un domājot, kā Aishai vajadzētu sevi pasniegt konkursā. Jāatzīst, ka biju ļoti apbēdināts, kad paklausījos sacerētās dziesmas. Tā ir ļoti liela problēma! Pēc manām domām, mūsdienu komponistiem un dziesmu autoriem vajadzētu padomāt par kvalitatīvāku materiālu! Ik gadu iznāk desmitiem disku, simtiem dziesmu, taču tādu, kuras godam varētu palaist ārpus Latvijas, es neredzu! Nu, nav to dziesmu! Bet to jau mēs redzam, ne tikai gatavojoties „Jaunajam vilnim”, bet arī Dziesmu svētkos — kad jāveido programma, nav nemaz tik daudz to dziesmu, ko varētu likt iekšā. Nav!” piktā tonī teic Raimonds Pauls, smejot, ka viņa paša komponētās dziesmas Aishai lūdzis neizvēlēties.

„Nevis tāpēc, ka neticu viņas kā dziedātājas dotībām, bet gan tāpēc, ka man tas liek justies gaužām neērti! Vispār negribētos, lai konkursanti izpilda manis sacerētās dziesmas, jo, tā kā sēžu žūrijā, sanāk, ka jābalso gandrīz vai pašam par sevi,” jokodams teic Maestro.

Tomēr galējo lēmumu, ar kādām dziesmām uzstāties „Jaunajā vilnī”, Aisha, protams, izvēlēšoties pati. Pēc Maestro domām, svarīgākais, kas Aishai būtu jāievēro, ir, lai viņas repertuārā būtu dziesmas dažādās valodās. „Bez obligātās dziesmas latviešu valodā jādzied arī gan angļu, gan krievu valodā. Neaizmirsīsim, ka šis tomēr ir starptautisks pasākums, un galvenais mērķis ir kļūt pamanītam Krievijā.”

Raimonds Pauls atklāj, ka Laima Vaikule, iepazīstoties ar Aishu, viņu kā šā gada Latvijas pārstāvi „Jaunajā vilnī” novērtējusi atzinīgi. Estrādes leģenda apņēmusies arī turpmāk, gatavojoties konkursam, sniegt jaunajai censonei konsultācijas gan muzikālajā, gan skatuviskajā jomā. „Laima solīja, ka palīdzēs Aishai izveidot skatuves tēlu un piestrādāt pie paša priekšnesuma. Arī es uzskatu, ka Vaikulei ir apbrīnojams talants — tāda gaume un tāda izpratne par jaunākajām tendencēm ir tikai viņai!” par paša radīto skatuves zvaigzni jūsmo Maestro. Kā atzīst Pauls, arī iepriekšējos gados Vaikule aktīvi iesaistījusies Latvijas mūziķu sagatavošanā „Jaunajam vilnim”. „Viņa sniedza konsultācijas par tērpiem un frizūrām gan „Cosmos” puišiem, gan Intaram Busulim,” uzsver Raimonds Pauls.

Maestro atzīst, ka abi ar Laimu Vaikuli Latvijas pārstāvjiem ik gadu „Jaunajā vilnī” palīdz, patriotisku jūtu vadīti. „Par to mums neviens nemaksā, un nevienam arī neprasām, lai kāds maksātu,” nopietni bilst komponists, kurš šo vasaru aizvada savā Baltezera īpašumā, rosoties dārza darbos. „Šovasar lielākoties esmu dārznieks, taču ik pa laikam arī mazliet pakomponēju. Nekāda brīvā vasara jau nemaz man nav — 4. jūlijā devos uz Valmieru, kur notika sadziedāšanās svētki kopā ar Arvīdu Platperu, jauniešu koriem un daudziem pazīstamiem solistiem — Intaru Busuli, Jāni Paukštello, Andri Ērgli, Anci Krauzi un citiem. Savukārt 17. jūlijā liels koncerts būs Kuldīgā. Tur viesosimies ar koncertuzvedumu „Krodziņā pie Paula”,” radošajos vasaras plānos dalās Maestro.

Par to, vai pēc Saeimas vasaras brīvdienām atgriezties darbā vai nolikt deputāta mandātu, Raimonds Pauls vēl domājot. To, ka valdība taupības nolūkā nolēmusi par 70% samazināt pensijas strādājošajiem pensionāriem, Pauls uztvēris ļoti sāpīgi un dziļi personiski. „Ja tā lielā taupības akcija būtu valsts mērogā un vienlīdzīgos apstākļos būtu jādzīvo visiem — arī bagātajiem —, es pat varētu vispār atteikties no savas pensijas. Esmu jau pietiekami sapelnījis, lai varētu iztikt arī bez tās. Taču tagad, kad redzu — atņemts tiek tiem, kam jau tā ir vismazāk, uznāk milzīgas dusmas. Es taču nevaru būt drošs, kur tā nauda paliek! Jau sākot ar „Parex” krahu, man situācija valstī šķiet ļoti aizdomīga. Es piederu pie cilvēkiem, kas uzskata, ka pensija ir svēta lieta, ko katrs ir nopelnījis mūža garumā un ko neviens nedrīkst atņemt. Kas tad cietīs — tie būs vecie, pieredzējušie skolotāji un dakteri, tie būs tautā iemīļotie aktieri un mākslinieki, kuri aizvien aktīvi rosās un strādā, bet daudziem tagad sanāk tā, ka tas pat kļūst neizdevīgi,” nopūšas Maestro un piebilst: „Jā, ārzemēs pensionāri nemaz nedrīkst strādāt algotu darbu, taču tur viņiem ir nesalīdzināmi lielākas pensijas. Citās valstīs veciem ļaudīm nemaz nav jādomā par strādāšanu, jo tāpat var dzīvot labi.”

Inta Mengiša/Foto: Mārtiņš Purviņš, no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva