Madonna pieviļ Polijas katoļus. Reportāža no koncerta Varšavā

„Madonna ir perversa...  Madonna ir Jaunavas Marijas antiikona... Madonna ņirgājas par katoļu ticību... Madonna uz skatuves var sākt masturbēt!” – tik sašutuši pirms gaidāmā Madonnas koncerta Varšavā bija Polijas katoļi, tostarp arī ietekmīgi politiķi, kuri mēģināja panākt, lai koncerts nenotiktu. Tomēr katoļiem tik nozīmīgajā dienā – Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos - popdīva Varšavā uzstājās. Veiksmīgi un bez starpgadījumiem. Par spīti protestiem, dienu pirms savas 51. dzimšanas dienas viņa kāpa uz skatuves, un, kaut arī dedzīgākie katoļi dēvē dziedātāju par sātanu brunčos, katoliskajā Polijā Madonas koncertu apmeklēja vairāk nekā 80 000 skatītāju!

Starp militāristiem un ticīgajiem

Tiklīdz pavasarī parādījās informācija par Madonnas koncertu Tallinā, nolēmu – beidzot arī man jāizmanto iespēja un klātienē jāizbauda podīvas šovs. Pirmie mēģinājumi tikt pie biļetēm internetā cieta sakāvi, tāpēc nolēmu – pie velna Tallina, pirkšu biļetes uz koncertu Varšavā. Tajā pašā dienā, kad interneta mājas lapa, kurā notika biļešu tirdzniecība uz koncertu Tallinā, jau vairākas stundas bija uzkārusies, bez problēmām internetā par nieka 220 zlotiem (36 latiem) tiku pie biļetēm Varšavā.

Jo tuvāk nāca koncerta norises diena (15. augusts), jo biežāk parādījās informācija, ka Madonna Varšavā varētu arī neuzstāties. Te poļu katoļi aktīvi protestēja, te koncerta rīkotāji nebija saskaņojuši ugunsdrošības jautājumus un koncerta norise bija briesmās. Visas šīs ķezas tikai pielēja eļļai uguni un radīja vēl lielāku interesi par gaidāmo šovu.

Izmantojot starpvalstu autobusu pakalpojumus, Varšavā ierados agrā rītā koncerta norises dienā. Pilsēta bija saulaina un klusa. Varšavas centrā cilvēku maz – vien dažas kundzītes, kas, pie baznīcām iepirkušas īpašus sauso ziedu pušķus, devās uz dievnamiem aizlūgt par godu Jaunavai Marijai. It kā katoļu nozīmīgākie svētki – Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki -, bet ne smakas to tā pompa un ļaužu masām, kas šajā dienā notiek pie mums Aglonā.

Pulkstenis vēl rādīja desmito rīta stundu, ka pie Polijas prezidenta pils pārsteidz jātnieki Napoleona armijas tērpos. Viņiem seko poļu dragūni, tad vīri Pirmā pasaules kara kavalēristu formās, aiz viņiem 2. Pasaules kara poļu karavīri... Kas tad nu? Izrādās, ka šī diena poļiem nozīmīga vēl viena iemesla dēļ – 1920. gadā netālu no Vislas Polijas armija sakāva Sarkano Armiju, tā nodrošinot neatkarīgas Polijas pastāvēšanu. Šis notikums nu tiek atzīmēts ar vērienīgu militāro parādi, kurā dalību ņem arī karavīri, tērpušies visu laiku poļu militāro formējumu tērpos.

Klusums pirms vētras

Varšavas centrā nekas neliecina, ka gaidāms Madonnas koncerts. Vismaz man visas dienas laikā izdevās pamanīt tikai vienu vienīgu afišu. Toties pilsētnieki ar neslēptu ziņkārību pēta manus kompanjonus, kuri Varšavas ielās devušies, ģērbušies krekliņos ar pašas Madonnas attēlu. Ieraugot šo skatu, dažs sačukstas, dažs rāda ar pirkstu, bet dažs mēģina ar mobilo telefonu slepus nofotografēt. Vien pāris pretī nākošas mūķenes neizrāda nekādas emocijas. Kas izsaukusi šādu poļu reakciju, nezinām, vien nodomājam, ka varbūt tiešām zaimojam viņu katoļticīgās jūtas.

Jo tuvāk nāk vakars, jo vairāk cilvēku pulcējas sabiedriskā transporta pieturās. Noskaidrojam, kā var nokļūt koncerta norises vietā – Bemovas lidlaukā. Tas ir bijušais Varšavas militārais lidlauks, kaut kas līdzīgs mūsu Rumbulai, un atrodas pilsētas nomalē, kā, piemēram, Bolderāja Rīgā. Nolemjam braukt ar tramvaju, taču, jau pēc pulksten 17. vajadzīgā maršruta transportlīdzeklī iekļūt nemaz nav tik viegli – tramvaji ir pārpildīti jau no galapunkta. Kaut kā izdodas iekļūt vienā no vagoniem. Brauciens ilgst stundu. Ar šausmām vērojam, ka katrā nākamajā pieturā cilvēku pūļi ir arvien vairāk, taču cerības tikt tramvajā viņiem tikai samazinās. Saprotam, ka bažas par poļu negatīvo attieksmi pret Madonnu ir stipri pārspīlētas – visi dodas uz koncertu.

Pie Bemovas lidlauka ļaužu straumes plūst ieejas virzienā. Līdz koncerta sākumam vairākas stundas, bet jau tagad kļūst skaidrs, ka cilvēku būs gana daudz. Bet, kur tad ir katoļu protestētāji? Vai tiešām tas viss izrādīsies preses pīle? Protestētājus pamanām pie pašas ieejas. Gaidāmo masu demonstrāciju vietā vien stāv kādi seši piketētāji ar svētbildēm un plakātiem. Viens vīrs kaut ko cītīgi bļauj megafonā, uz ko garāmgājēji tikai pasmaida. Šķiet, ka piketētāju aktivitātes vairāk piesaista preses pārstāvjus, nevis pašus koncerta apmeklētājus. Mēģinu ieklausīties runātāja teiktajā. Saprotu vien to, ka runa ir par Poliju, Palestīnu un Izraēlu? Bet, kur Madonna, kur Sātans? Ceļabiedri gan iebilst, ka viņi saklausījuši aicinājumu vairāk klausīties klasisko mūziku, nevis Madonnas dziesmas.

Iekļūšana lidlaukā pārsteidz. Kaut arī cilvēku pūļi ir lieli, viss notiek raiti un bez aizķeršanās. Pavisam bija trīs kontroles līnijas, taču nekāda pazemojošā izčamdīšanu un somu un kabatu izkratīšana, kā tas parasti ir koncertos Latvijā, netika piekopta. Šokē lidlauka apmēri. No ieejas skatuvi saskatīt ir grūti – tā atrodas vairāku kilometru attālumā.

Sveicieni jubilejā

Cilvēku tik tiešām ļoti, ļoti daudz. Izdodas ieņemt vietu kādus metrus 150 līdz skatuvei. Tuvāk nokļūt praktiski neiespējami – kvēlāki fani jau dežūrējuši jau no rīta, lai tiktu pie pašas skatuves.

Līdz koncerta sākumam vairākas stundas. Derētu kāds alus, bet līdz bairīša tirdzniecības punktiem vismaz kilometrus jālaužas atpakaļ cauri ļaužu pūlim. Turklāt nav arī garantijas, ka izdosies atgriezties tik veiksmīgi ieņemtajā vietā. Tāda pati problēma, ja sagribētos pačurāt – no skatuves līdz tuvākajiem ķemertiņiem arī kāds kilometrs.

Gaidīšana nogurdina. Jo cik tad ilgi var stāvēt kājās. Visapkārt smēķē un cigarešu dūmi tik biezā slānī, ka liekas, debesis ir apmākušās. Kaut arī, par laimi, Dievs apžēlojies un vakars ir silts un skaidrs. Jau stundu kā satumsis, bet Madonnas kā nav tā nav.

Tieši tad, kad no gaidīšanas teju jau iestājies izmisums, šovs sākas. Populārākām dziesmām dzied līdzi gan jauni, gan arī gados veci fani – pamanīju nevienu vien pārīti virs gadiem 50. Koncerta kulminācija – fanu sveiciens Madonnas dzimšanas dienā, jo nākamajā dienā dziedātāja svinēja 51. gada jubileju. Nezinu, kādā veidā poļi to bija dabūjuši gatavu, bet vai katram otrajam koncerta apmeklētājam pēkšņi nez no kurienes rokās parādījās no baltas papīra lapas izgriezta sirsniņa un viss 80 000 cilvēku pūlis sāka dziedāt poļu versiju „Daudz baltu dieniņu”. Aizkustinoši, un pat Madonna izskatījās apjukusi – šāds pavērsiens viņas līdz prefektumam pieslīpētajā šovā nebija paredzēts.

Madonnas šovs beidzās tikpat negaidīti, kā sācies. Lidlaukā iedegas gaismas un ļaudis steidz nokļūt mājās. Tiem, kas pirmie tikuši līdz tramvaja pieturai, paveicies. Pārējie gaida pat vairākas stundas, lai iekļūtu tramvaja vagonos, kaut gan solīts, ka no Bemovas lidlauka uz centru tramvaji kursēs līdz pat 2 naktī ik pēc 5 minūtēm.

Aerobikas paraugdemonstrējumi?

Kā man patika koncerts, vaicāsiet? Pieļauju, ka Madonnas kvēlākie fani mani gānīs un lamās, bet man viņas šovs vairāk atgādināja vecas aerobikas zvaigznes paraugdemonstrējumus. It kā viss jau bija labi – gan dziesmu neparastie aranžējumi, gan šovs, gan dejošana. Tikai nepatika, ka pārsvarā viss koncerts bija viena vienīga fonogramma, bet tajās retajās reizēs, kad Madonna tik tiešām dziedāja dzīvajā, nevarēja nepamanīt, ka ne vienmēr tas viņai izdodas perfekti.

Tomēr jāatzīst – ne mirkli nenožēloju ne iztērēto naudu, ne tās gaidīšanas stundas, pavadītas kājās stāvot. Jo Madonnas šovs bija vērts visu šo moku. Viņa tik tiešām ir Māksliniece ar lielo burtu.

Juris Vaidakovs/Foto: Juris Vaidakovs, Māris Puķītis, LETA/AFP