Busuļu mafija. Laura Busuļa dziesmas atskaņo radio

Jaunākā brāļa muzikālajā karjerā Intars Busulis nekādā veidā nejaucas, taču par veiksmēm priecājas un atzinīgi vērtē Laura komponētās dziesmas. Savukārt Lauris uz skatuves sevi piesaka vien vārdā Lauris „Negribu, lai mani automātiski salīdzinātu ar brāli. Lai gan — droši vien no tā neizbēgšu. Jāiemācās ar to sadzīvot,” paskaidro Busulis jaunākais. Savukārt Intars jaunākajam brālim neliedz padomu — atklāti pasaka gan veiksmīgās lietas, gan vēl pilnveidojamās.

Lauris Busulis ar mūziku nodarbojas jau kopš bērnības — tāpat kā vecākais brālis viņš mācījies Talsu mūzikas skolas pūtēju orķestra klasē. Intars mūzikas skolā apguva trombona spēli, bet brālis Lauris – saksofona. Dziedāšanai Lauris pievērsās 2006. gadā, 2008. gadā plašākai publikai viņš sevi pieteica mūzikas festivālā „Sony Jazz Stage”, bet šogad viņš debitē ar savu pirmo radio singlu „As far as you go”. Tas tapis muzikālā projekta „Headline” ietvaros kopā ar 21 gadu veco Mārci Rēdmani, ar kuru iepriekš spēlējuši džezu grupā „Fame” (sešu puišu grupa, kurā Lauris bija vokālists un kura radās 2007. gadā festivālā „Bildes”).

„Muzicēšana ir mans hobijs — man tas ļoti patīk,” atzīst Lauris Busulis. Arī savā maizes darbā viņš izmanto katru iespēju padziedāt. Lauris Busulis pēc profesijas ir elektromontieris. Savulaik, kad viņš strādāja būvobjektos ievelkot elektrību, darbabiedri nekļūdīgi varējuši viņu atrast, jo Lauris nepārtraukti pilnā balsī dziedājis džezu. Tagad Lauris strādā „Latvenergo” Elektrosadales tīklos un apseko patērētājus Rīgā, Maskavas forštatē.

Bez brāļiem Intara un Laura, ģimenē ir vēl viens brālis Ēriks (25) un divas māsas – Rebeka (33) un Sigita (39). Ģimene ir draudzīga un muzikāla. Māsa Rebeka strādā par skolotāju mūzikas skolā, bet brālis Ēriks arī ir elektromontieris.

Dziesmu iespējams noklausīties - http://www.platforma.lv/news/article.php?id=595264

Anda Leiškalne/Foto no izdevniecības „Rīgas Viļņi” arhīva.

Ciemos pie brāļiem Busuļiem

Žurnāls „Kas Jauns” pirms nepilniem diviem gadiem ciemojās pie brāļiem Busuļiem, lai palūkotu, kā tad dzīvojas slavenā mūziķa Intara ģimenei.

Izmet no popgrupas

Redzot vecākā brāļa panākumus Rīgā, no Talsiem uz lielpilsētu pārvākušies arī Intara Busuļa abi jaunākie brāļi Ēriks un Lauris Busuļi. Starp citu vārds Busulis tulkojumā no poļu valodas nozīmē kompass...

Brāļi ir gana jautri puiši un viņu dzīve ir piedzīvojumiem bagāta. Piemēram, jautri tiek izstāstīts, kā pagājusi arī kāda ballīte, kurā Lauris ar grupu uzaicināti spēlēt šlāgerus. Apmēram 50 gabalus „norāvuši” un atskārtuši, ka vecie ļaudis tikpat kā pasākumu pametuši. Izrādās, ka puišiem šlāgeri tā ne visai padevušies. Ko tur vairs zaudēt — sākuši spēlēt savas grupas „Fame” repertuāru džezu, un tā vismaz jauniešus noturējuši. Taču ir vēl jautrāki stāsti. Ēriks atgādina, kā Lauris bērnībā izmests no Talsu bērnu popgrupas, jo viņam, lūk, neesot bijušas skatuvei vajadzīgās kustības. Toties Ēriks palicis un varējis dziedāt...

„Mācījos arī Talsu Bērnu mūzikas skolā spēlēt saksofonu. Bet mācības biju spiests uz diviem gadiem pārtraukt kāda negadījuma dēļ,” stāsta Lauris. Taujāts par negadījumu ar tik laikietilpīgām sekām, intonācijā iezogas drūmuma pieskaņa, un viņš negribīgi atklāj, ka atradies liktenīgajā „Talsu grozā”, - pacēlājā, kas pirms vairāk nekā desmit gadiem paņēma daudzu bērnu dzīvību. Lauris izdzīvoja, bet sadragāto kāju ārstēja divus gadus...

Traģiskais notikums koriģējis Laura spēju pievērsties aktīvai dzīvei, taču ne tieksmi uz dziedāšanu. „Viņš dzied precīzi kā Intars „Cafe” laikos,” brāļu vokālu salīdzina Ēriks. Viņš atceras, kā „Jaunajā vilnī”, kurā Intars uzvarēja, abi skrējuši uz brāļa uzstāšanos. „Intars iedeva vecākiem divus ielūgumus, bet dažas stundas pirms koncerta viņš piezvanīja mums uz Talsiem, ka ir dabūjis vēl divas biļetes... Domājām, ka nepaspēsim. Metāmies iekšā mašīnā un „lidojām”,” traukšanos ar 140 kilometriem stundā cauri Jūrmalai atceras Ēriks, piebilstot, ka šodien gan kļuvis krietni izvēlīgāks arī uz lielā brāļa uzstāšanos — uz visiem koncertiem nestaigā, un tāpēc vien, ka brālis dzied, televizoru iekšā neslēdz.

„Ne jau visas Intara dziesmas man patīk. Un, ja es skatītos visu, kur viņš televīzijā uzstājas, man laika neatliktu nekam citam,” lakonisks ir Ēriks. Abus saista pavisam citas štelles, piemēram, volviķi, kā viņi dēvē automašīnas „Volvo”, kuru fani ir brāļi Busuļi.

Elektronikas montētājs un katlu operators

Lai arī brāļiem Busuļiem ir tikai nedaudz virs 20 gadiem, viņi izmēģinājuši roku dažādos darbos un, kā paši atzīst, ne no kā pa gabalu nebēg. „Jūrmalā izmācījos par B kategorijas elektronikas montētāju un trīs gadus Talsos nostrādāju pienotavā par iekārtu operatoru — uz separatora regulēju krējuma taukus un tamlīdzīgas lietas. Strādāju un... dziedāju. Paralēli pabeidzu vakarskolu un pārcēlos uz Rīgu, kur trīs mēnešus pastrādāju par bārmeni „Double Coffee”. Biju spiests aiziet pēc tam, kad ar kori „Fortius” braucu uz Norvēģiju, jo ceļojumu nevarēju saskaņot ar darba grafiku. Bet labi vien, ka tā — 20 minūšu laikā atradu citu darbu, turklāt ar trīs reizes lielāku algu,” par darba gaitām stāsta Lauris.

Savukārt Ērika specialitāte ir augstspiediena katlu operators. Strādājis gan par mēbeļu galdnieku, gan mašīnu tirgotāju. Viņš neslēpj, ka labprātāk nodarbotos ar mūzikas lietām, piemēram, būtu Laura menedžeris, ja rastos tāda vajadzība.

Sajauc ar brāli

Nevar nepamanīt, ka Ērikam ir diezgan liela vizuālā līdzība ar vecāko brāli. Un, protams, Ēriks ne reizi vien noturēts par Intaru, turklāt līdzība izlīdzējusi dažādās situācijās.

„Kad nebiju tik ļoti pieņēmies svarā, mana līdzība ar Intaru bija izteiktāka,” stāsta Ēriks. Tāpēc atgadījušies arī dažādi kuriozi, kad viņš noturēts par slaveno mākslinieku. „Reiz gāju uz Laura koncertu Ugālē, un kluba kasiere, mani pamanījusi, uzreiz iesaucās: nāc, nāc, Intar, iekšā, ja jau reiz esi atnācis uz brāļa koncertu… Nu, es iegāju ar…” uzjautrinās līdzīgais brālis, pie viena atcerēdamies arī autobusu, kurā kāda Intara cienītāja viņam lūgusi…autogrāfu. No tā sniegšanas Ēriks gan izvairījies. „Mans izskats palīdzējis arī bankā, kad steidzami vajadzēja izņemt naudu, bet līdzi nebija neviena personu apliecinoša dokumenta. Kasierei zināju nosaukt tikai savu vārdu un personas kodu. Uzzinot, ka esmu Busulis, viņa uz mani paskatījās un atzina, ka tiešām esmu līdzīgs. Tā es tiku pie kādiem 200 latiem.”

Citās reizēs līdzējis tikai skaļais uzvārds. Kad Intars Eirovīzijā startēja ar dziesmu „Gonki”, Ēriks Sieviešu dienā kārtējo reizi ar auto no Rīgas „lidoja” uz Talsiem. Pārgalvīgo braucēju piefiksējusi Ceļu policija, dzinusies pakaļ un apturējusi. Izlasot autovadītāja apliecībā faktu, ka darīšana ar Busuli, policists noprasījis, vai brālis, un saprotoši novilcis: „Vot tebe gonki...” Ticis cauri ar desmitnieku. Jāpiebilst, ka radniecības dēļ bijis jāsaskaras arī ar ne tām patīkamākajām lietām — gadījušies ķīviņi, kad lietā vajadzējis likt dūres. Tā, piemēram, vēl grupas „Cafe” laikā Ērikam kādā vietējā disenē ar piedzērušiem jauniešiem nācies skaidroties, kāpēc Intars staigā rozā kažokā. Protams, izcēlies kautiņš, kas brāļiem Busuļiem nav nekas neparasts. „Man tevis dēļ bija lauzta roka,” Ērikam atgādina Lauris. „Bet man tevis — žoklis,” parādā nepaliek Ēriks. Abi ir vienisprātis, ka tāda ir īsta bračku būšana.

Ieva Valtere/Foto: Mārtiņš Purviņš