Demakova atgriežas pēc smagas slimības
Ar sirsnīgiem apskāvieniem un ilgām sarunām prominences uzņēma bijušo Latvijas kultūras ministri Helēnu Demakovu Lielās mūzikas balvas banketā un "Mirušo dvēseļu" pirmizrādē Latvijas Nacionālajā teātrī. Viņa smagas slimības dēļ ilgāku laiku bija norobežojusies no sabiedrības.
Pirms vairāk nekā gada, 2009. gada 12. janvārī, Latvijas kultūras ministre iesniedza demisijas rakstu toreizējam Ministru prezidentam Ivaram Godmanim. Savu aiziešanu viņa pamatoja ar nespēju uzņemties atbildību par Kultūras ministrijas darbu, jo veselības stāvoklis liedza pilnvērtīgi piedalīties publiskajās debatēs un politiskajā procesā. Kādu laiku viņa tomēr mēģināja pildīt savus pienākumus — strādāt ar dokumentiem, tikties ar ministrijas ierēdņiem savās mājās, tomēr sāpju saasinājumi bija kļuvuši neprognozējami.
Lai ārstētu slimību, ministre konsultējās ar mediķiem Latvijā un ārvalstīs un vēlāk devās ārstēties uz Franciju. Žurnālisti viņu toreiz sastapa lidostā. Ministre pārvietojās, atbalstoties uz sava lietussarga, un presei nebilda ne vārda. Braucienā viņu pavadīja padomnieks Mārtiņš Vanags.
Izbauda sabiedrisko dzīvi
Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonija 2. martā Latvijas Nacionālajā operā ieies vēsturē kā Demakovas atgriešanās — šis bija pirmais publiskais pasākums, ko viņa apmeklēja pēc ilgāka klusuma brīža sabiedriskajā dzīvē.
Banketā Demakova izskatījās mazliet vārga, taču viņas noskaņojums bija optimistisks, un bijusī ministre pārvietojās droši. Turklāt ekspolitiķe ne mirkli nebija viena — viņu ik uz soļa apstāja ieinteresēti sarunu biedri no kultūras aprindām. Malkodama sarkanvīnu, vakara noslēguma daļu viņa pavadīja, sēžot pie galdiņa divatā ar aktrisi Rēziju Kalniņu, kura sirsnīgi satvēra un ilgi turēja Demakovas roku. Abas kopā nobaudīja pa tortes gabalam un slīga stundu ilgā sarunā.
Demakovas atgriešanās pēc smagas slimības
Veselība pirmajā vietā
Pēc divām dienām Demakova ieradās arī uz krievu viesrežisora Kirila Serebreņņikova iestudējuma Mirušās dvēseles pirmizrādi Latvijas Nacionālā teātrī. Eksministre piedalījās gan pieņemšanā pēc pirmizrādes, gan vēlāk kopā ar aktieriem un Latvijas Valsts prezidentu Valdi Zatleru līdz pusnaktij slīga saviesīgās sarunās teātra kafejnīcā. Sarunā ar "Kas Jauns" Demakova bija pretimnākoša, taču kultūras notikumus viņas prombūtnes laikā nevēlējās komentēt. „Visu šo laiku esmu dzīvojusi diezgan noslēgti un ļoti maz redzējusi, tāpēc man neklājas komentēt. Manas veselības lietas ir bijušas mana prioritāte, to jau var redzēt. Es arī turpmāk daudz nerādīšos sabiedrībā, šis bija tāds izņēmums,” viņa norāda.
Doktora disertācija taps
Demakovai tagad ir divas svarīgas lietas dzīvē — akadēmiskais darbs pie doktora disertācijas Ideālā pasaule priekšstatos un īstenojumā Bruno Vasiļevska dzīvē un mākslā, kā arī veselības uzlabošana, kas arvien esot diezgan bēdīgā stāvoklī. „Doktora darbs ir ļoti sarežģīts — tas ir pētījums par, manuprāt, izcilu latviešu mākslinieku Bruno Vasiļevski, darbs ir gigantisks! Mans uzdevums ir parādīt, ka arī padomju laikā, neraugoties uz lielo partejisko spiedienu, bija izcilas personības, un tapa liela māksla,” savu zinātnisko darbu komentē Demakova. Pērnruden viņa tā izstrādei izpelnījās vienu no četrām Eiropas Sociālā fonda stipendijām — 800 latu mēnesī, ieņemot 3. vietu izsludinātajā konkursā. Tomēr veselības pasliktināšanās dēļ viņa nevarēja savu enerģiju veltīt doktora darbam.
