Auzāna dēls pieprasa tēti

Viņš atzīst, ka jūlijā, kad intensīvi notiks brīvdabas izrādes, pārējais tiks tām pakārtots. „Bijām noskaņojušies ar jauno grupu pastrādāt pie muzikālās programmas izveides, lai rudenī varētu parādīt. Tagad par to vairs neesmu tik pārliecināts... Bet nekas, beigsies šis pasākums, un tad ķeršos tam klāt. Nekas jau nebūs nokavēts, tikai pārējiem jāgaida Man jau puiši visu laiku jautā – kad mēs beidzot sāksim darbu pie programmas? Bet nākas to atlikt un atlikt. Mazliet dusmojas, bet neko darīt,” stāsta Auzāns.

Līdzīgās domās ir Ata draudzene Ludmila un gandrīz gadu vecais dēls Dāvis. „Ģimene ne pārāk samierinās ar manu darbaholismu, bet – ko padarīsi. Saprotu, ka laiks, ko pavadu ar savējiem, ir stipri par maz. Taču kaut kā cenšos noķert būtiskākos mirkļus dēla attīstībā, un pagaidām man tas izdodas. Redzēju savām acīm, kad viņš sāka staigāt. Mums tieši bija pēdējais kora koncerts, pārbraucu mājās, un 1.maijā dēls staigāja! Viņš lieliski izdomāja, kad sāks staigāt!” par dēla attapību priecājas tētis.

Pirmo vārdu mazais pateicis jau sen, un tas bija – „tētis!” „Tētis mājās ir visvairāk gaidītais, jo vismazāk redzēts. Kad kādu laiku neesam tikušies, atkalredzēšanās ir svētki – tad kā likums Dāvis pusstundu ir man klēpī, un visi to respektē. Viņš šādos brīžos neļauj pat man uz tualeti aiziet, vai ķerties pie ēdiena, kas silts pasniegts galdā. Tas ir viņa laiks – pusstundu man jāauklē Dāvis!” stāsta Auzāns.

Mazajam jau gada vecumā patīk mūzika un šovbizness, tikai reizēm tas šķiet nedaudz par skaļu. „Pēdējo reizi bijām uz „Dejo ar zvaigzni” pasākumu, un viņš protestēja pret mūsu mēģinājumiem viņu dabūt iekšā zālē,” atceras mūziķis.

Līdztekus jaunā mūzikla iestudēšanai Atis plāno arī ģimenes pasākumu – Dāvjs gada jubilejas svinības 19.maijā. „Ja mums izdosies pasvinēt, tas būs liels un nopietns notikums! Būs torte un dāvanas!” atzīst Atis. Viņš gan vēl neesot izlēmis, kādu dāvanu pasniegt dēlēnam. „Rotaļlietu ir jau pilna māja, un tās visas viņam apnīk diezgan ātri!”