Anasteišas augums ir tikpat perfekts kā pirms krūts vēža operācijas

Amerikāņu dziedātājai Anasteišai (17. septembrī būs 42 gadi) bija 35 gadi, kad ārsti viņai paziņoja baiso diagnozi — krūts vēzis. Pirms krūšu samazināšanas operācijas viņa bija devusies uz pavisam parastu profilaktisku pārbaudi. Taču dakteri tajā atklāja, ka kreisajā krūtī ir izveidojies neliels bumbulītis, un tas ir ļaundabīgs audzējs — proti, vēzis. Lai gan kopš šā brīža ir pagājuši nepilni septiņi gadi, Anasteiša aizvien labi atceras, cik emocionāli smagas bija pirmās dienas pēc ārstu pavēstītās diagnozes. „Es vairs nejutos kā sieviete. Iekšā plosījās dusmas, šaubas un dziļa nomāktība. Es jutos tik ievainojama un emocionāli galīgi sagrauta.” Tomēr Anasteiša norāda, ka nekad nav ļāvusi prātā iezagties domām par nāvi. Viņa bija gatava baudīt dzīvi, cik ilgi vien tas būs lemts. „Es nedzīvoju ar drūmām domām, gatava visļaunākajam,” atzīst soliste. „Baisi bija dzirdēt vārdu „audzējs”. Un bija vēl baisāk uzzināt, ka tas ir ļaundabīgs. Bet es biju gatava ar to cīnīties (un uzvarēt).”

Anasteišai veica septiņas stundas ilgu operāciju, lai likvidētu ļaundabīgo veidojumu un rekonstruētu krūts formu atkal tikpat skaistu kā agrāk. Pēc tam sekoja nogurdinošs un mokpilns sešas nedēļas ilgs radioterapijas kurss.

Anasteiša nevairās stāstīt par savu pieredzi, jo uzskata, ka tas mudinās arī citas jaunas sievietes regulāri veikt izmeklēšanu, lai varētu novērst slimību jau agrīnā stadijā. „Daudz cilvēku dzīvo pārliecībā, ka krūts vēzis ir tikai pārmantojama slimība, bet tā nav tiesa,” norāda dziedātāja. „Tāpat aplams ir uzskats, ka ar to nevar saslimt gados jauni cilvēki. Ikviens pazīst kādu, kas pārcietusi krūts vēzi. Tā ir slimība, kas skar sievietes jebkurā vecumā, vietā un sociālajā stāvoklī.”

„Es pati sev neatklāju bumbulīti krūtīs,” norāda Anasteiša. „Man no dabas ir smalka ķermeņa uzbūve, bet pārlieku lielas krūtis. Es vēlējos tās samazināt proporcionāli savam ķermenim. Ārsts teica, ka pirms operācijas jāveic mamogrāfija. Es ieminējos, ka manas krūtis ir veselas, tajās nav nekādu sabiezējumu. Bet, ja ārsts saka, ka jāveic izmeklējums — labi, es to izdarīšu. Man nebija ne mazāko aizdomu, ka varētu būt šāds rezultāts. Taču jau no dakteres sejas, kas veica procedūru, nopratu, ka kaut kas nav īsti labi. Skenēšana uzrādīja, ka audos ir audzēja šūnas. Es nevilcinājos un tūlīt pat devos pie sava daktera. Viņš teica, ka esam konstatējuši to laikus un viens divi tiksim galā. Bet tad es viņu satiku nākamajā dienā, kad viņš bija konsultējies ar ārsti, kas veica mamogrāfiju. Tiklīdz iegāju kabinetā, dakteris mani apskāva. Viņš nebija no tiem, kas mēdza šādi apsveicināties, tāpēc sapratu, ka ir sliktas ziņas. Viņš sacīja, lai nekavējoties dodos pie vēža slimību speciālista.”

Anasteiša neiebilda, ka operācijas gaitai un atlabšanas procesam seko līdzi TV kameras, veidojot dokumentālu filmu. Viņa jau tad bija noskaņota uz pozitīvu iznākumu un vēlējās, lai šie dokumentālie kadri iedvesmotu citas sievietes nepadoties. „Es esmu dziedātāja un varu uzrunāt miljoniem cilvēku visā pasaulē,” komentēja Anasteiša. „Manis pārdzīvotais un tas, ko esmu mācījusies no šīs pieredzes, varētu palīdzēt miljoniem citu. Pat ja es varētu palīdzēt vienam vienīgam cilvēkam, tas būtu vairāk nekā nevienam.”

„Es nebiju gatava tik lielām sāpēm, kādas bija pēc operācijas,” atceras soliste. „Bija tik neizturami sāpīgi, ka, pieceļoties gultā sēdus, šķita, ka zaudēšu samaņu aiz sāpēm.” Tāpat Anasteiša atminas, ka bija vajadzīgs laiks, līdz viņa spēja saņemties un spogulī paskatīties uz savām krūtīm.

Četrus gadus pēc vēža operācijas Anasteiša apprecējās ar savu miesassargu, kurš bildinot solīja viņu sargāt visu mūžu. Pašlaik dziedātāja strādā pie sava piektā studijas albuma, kam paredzēts iznākt nākamgad.

Gundega Oliņa, Gerda Ansone/Foto: Bulls Press