Dimiters balso Īrijā
Dziesminieks Kaspars Dimiters ar dēlu Stefanu Ezru nupat atgriezušies no Īrijas, kur sniedza koncertus un nedēļu iepazina tautiešu dzīvi.
Īrijā Dimiters pavadīja arī Saeimas vēlēšanu dienu, dodoties pie balsojuma urnas valsts galvaspilsētā Dublinā. Protams, viņš savu balsi atdevis par Visu Latvijai — partiju, par kuru aktīvi iestājies priekšvēlēšanu laikā. Dimiters pieļauj, ka tieši viņa pilsoniskās līdzdalības dēļ dažādos procesos, kariķējot ar valsts izzagšanu saistītos tēlus un akcentējot nacionālo vērtību nozīmi tautas nākotnē, par viņu kā mākslinieku ieinteresējušies tautieši Īrijā. „Īrijas latvieši balsoja par nacionālu politiku, vairākumā, protams, mēģinot to saskatīt Vienotībā. Tā arī daudzu kļūda. Vienotība ir tas pats Jedinstvo Latvijas klons. Liberāļi, kas imitē nacionālo politiku, lai gan patiesībā dekādēm to grāvuši. Protams, aģitēju VL virzienā. Taču ne „cieti”. Tā sirsnīgi, kā to darīju visu priekšvēlēšanu laiku,” Kas Jauns stāsta dziesminieks.
„Ārzemēs nebiju bijis vismaz desmit gadu,” par tautiešu ielūgumu Īriju apmeklēt kopā ar jaunāko dēlu Stefanu Ezru priecājas Dimiters. Tēvs dziedājis dziesmas, bet dēls lasījis savus nu jau vairākos krājumos publicētos dzejoļus. „Bijām pie Dublinas un Limerikas latviešiem. Luterāņu draudzes dievkalpojumā dziedāju Krimuldas Krusta skolas lūgšanu dziesmas,” atklāj mākslinieks, piebilstot, ka atsaucība tautiešu vidū bijusi liela. Uzturoties Īrijā, Dimiteri baudījuši Baltic–Ireland.ie portāla mārketinga speciālista un Latviešu biedrības pārstāvja Imanta Mieža viesmīlību, bet Limeriku iepazinuši Īrijas latviešu zolīšu čempionātu veterāna Induļa Antsona kompānijā. „Par latvīriem vai Īrijas latviešiem mums ir nepilnīgs priekšstats. Ja atspoguļo tikai kriminālziņas no turienes latviešu dzīves, citāds jau nevar rasties. Viņiem Latvija interesē vairāk nekā mums. Mums masveidā viss pofig, viņiem — vēl ne. Viņiem sāp sirds, viņi ilgojas pēc mājām, kuras mēs te solidāri iznīcinām. Tas ir absurds, ka daudz skaistākā, mežainākā, laukainākā, pakalnainākā, upjainākā zemē mēs dzīvojam kā nabagi. Ka valsts, kurai vajadzēja būt tirgus laukumam starp West un East, kļuvusi par stacijas tuneli, kurā ganās diedelnieki un kabatzagļi,” secina Īrijas apmeklētājs.
Ieva Valtere, Foto: no personīgā arhīva