Vitu Baļčunaiti dzīve nav lutinājusi

Pašu Vitu dzīve nav īpaši lutinājusi, taču simpātiskā dāma nav zaudējusi prieku. Kaut arī bērnībā dzīvojusi trūcīgi un arī tagad mitinās īrētā dzīvoklīti bez televizora, viņa ir kļuvusi par aktrisi, sākusi dziedāt, labprāt nodarbojas ar labdarību, bet pavisam nesen fotografējusies kaila. Kāda tad ir viņa — šī interesantā Vita Baļčunaite?

No oktobra katru trešdienu LNT kanālā redzama jaunā, izskatīgā aktrise Vita Baļčunaite, kas tagad vada raidījumu Mājokļa jautājums. Lai arī skatītāji ekrānos bija raduši redzēt citu vadītāju — Baibu Zvaigznīti —, nav šaubu, ka Vitai izdevies veiksmīgi pārņemt stafeti.

Vita gan teic, ka pirms tam redzējusi vien pāris Mājokļa jautājuma raidījumu, jo pašai televizora mājās nemaz neesot. Taču interesants un ievērības vērts ir fakts, ka Baļčunaite savulaik ir bijusi liela Krievijas televīzijas raidījuma Kvartirnij vopros (Mājokļa jautājuma Krievijas versija) fane.

„Tā kā man pašai TV aparāta mājās nav, esmu noskatījusies vien dažus raidījumus, ko vadījusi Baiba. Vairāk gan bērnībā esmu vērojusi tieši krievzemes Kvartirnij vopros. Biju liela tā fane un ar milzu uzmanību steidzu skatīt, neizlaižot nevienu raidījumu!” stāsta aktrise. Tiesa, par to, ka pati kādreiz vadīs līdzīgu raidījumu un sagādās cilvēkiem patīkamus pārsteigumus, viņa iedomāties nevarēja, jo agrā jaunībā meitenei lielu ambīciju nemaz nav bijis.

Taupīgā bērnība

Mājokļa jautājumā prieka asaras nav nekāds retums. Un Vita šo aizkustinājumu par jaunu, izremontētu dzīvokli un raidījuma veidotāju dāvanām lieliski saprot. Jo arī pašai ir bijis tā, ka trūkst līdzekļu mājokļa labiekārtošanai, jo bērnību pavadījusi ļoti pieticīgos apstākļos.

„Bērnība man aizvadīta, taupīgi dzīvojot. Uzaugu kopā ar mammīti. Ir bijis dažādi, arī tā, ka atslēgta elektrība vai mājās vispār nav nekā ēdama,” atceras Vita. Tomēr arī šīs skaudrās atmiņas neliedz viņai šobrīd par šo situāciju pajokot. „Ledusskapis, piemēram, nedarbojās vismaz gadus divpadsmit. Savas funkcijas tas nepildīja, tomēr lieliski noderēja par galdiņu,” smejas aktrise.

Šobrīd varētu šķist, ka Vitai beidzot izdevies piepildīt bērnībā neizdzīvoto un iegādāties visas sev nepieciešamās lietas, tomēr arī tagad viņa joprojām dzīvo bez televizora un par savu ideālo dzīves vietu vēl tikai sapņo. „Dzīvokli šobrīd īrēju. Protams, gribētos savu ligzdiņu, jo diemžēl īrētā miteklī nav iespējams iekārtot visu tā, kā kārotos un atbilstu manām sajūtām,” saka Vita, bet arī šajā situācijā viņa pamanās atrast, par ko priecāties. „Tomēr man te patīk. Ir mājas sajūta, un tas ir pats būtiskākais. Man ir svarīgi, lai būtu mājas, kur allaž gribētos atgriezties.”

Vita Baļčunaite arī apliecina, ka nekad nav izmantojusi interjera dizainera pakalpojumus, tāpēc katrs pārdzīvojums, ieraugot izmaiņas interjerā kopā ar viņas vadītā raidījuma dalībniekiem, ir īpašs arī viņai pašai. „Draugi, kuri zina, kā man gājis šai dzīvē, dažkārt neizprot, kā varu vienmēr būt tik pozitīvi noskaņota! Taču es patiesi izbaudu dzīvi. Skaidri apzinos, ka aktierim jābūt ar dzīves rūdījumu, nedaudz raupjam. Uz skatuves varu būt jebkas, taču dzīvē izvēlos būt es pati un vairot gaismu sev apkārt.”

Lai cik dīvaini tas būtu, pēc pieticībā aizvadītās bērnības Vita Baļčunaite teic, ka materiālās lietas viņai nekad nav šķitušas būtiskas. „Vienu lietu gan rūpīgi mācos apgūt joprojām. Daudz ko daru, bet aizmirstu par atlīdzību. Un arī aizmirstu, ka jāmaksā rēķini,” teic aktrise un piebilst: „Taču mācos novērtēt to, ko daru. Vismaz tik daudz, lai būtu iespēja nomaksāt ikmēneša rēķinus.”

Toties viņa nekad nav spējusi atteikt darbiņus, kuri veicami labdarības dēļ. „Ja ir runa par labdarības koncertiem vai jebkādu iespēju palīdzēt, nedomāju ne mirkli! Ir taču gan cilvēku, gan dzīvnieku mazuļi, kuri paši nav spējīgi sev palīdzēt, bet, ja es varu jebkādā veidā līdzēt, esmu ar „visām četrām” par šādiem pasākumiem. Varbūt nevaru palīdzēt materiālā izteiksmē, taču, ja varu novadīt pasākumu, rotaļas vai uzburt svētku sajūtas ar dziesmu, tad to daru.”   

Vēl pirms nokļūšanas televīzijā Vita Baļčunaite bija pazīstama kā aktrise. Viņa tagad atzīstas, ka savulaik nedaudz baiļojusies no skatuves, lai gan ar to saistīta liela daļa viņas dzīves.

„Pirmajā klasē skolas daiļrunātāju konkursā skaitīju Jāzepa Osmaņa dzejolīti par spītīgo āzīti. Ieguvu galveno balvu un kopš tās dienas, šķiet, nemaz neesmu no skatuves šķīrusies. Mana mammīte arī savulaik gan dejoja, gan dziedāja, gan rokdarbus meistaroja, gan zīmēja! Tas viss man acīmredzot ir no viņas,” domā daiļā meitene.

Lai arī pēc vidusskolas pabeigšanas Vitai nešķita prātīgi apgūt aktiera profesiju mazā atalgojuma dēļ, viss tāpat noticis savu gaitu. „Tas, ka iestājos aktieros, laikam bija likumsakarīgi. Visu bērnību taču biju bijusi uz skatuves — gan dziedot, gan dejojot, gan pasākumus vadot, gan dzejoļus skaitot. Tomēr pabeidzu vidusskolu un skatījos citā virzienā. Laikam jau tā bērnība, kurā nebija nemaz tik viegli, nemudināja doties jomā, kurā pelnīšanas iespējas ir gandrīz neiespējamas. Vismaz tā man šķita. Turklāt aktiera liktenis allaž ir asociējies ar nedrošību par rītdienu. Man ir nepieciešama stabilitāte, lai zinu, ka man būs darbiņš arī rīt. Liktenīga nejaušība vai jaušība, ka esmu tur, kur esmu. Labprātīgi ļāvos šai afērai, un man patiesi patīk tas, ko daru,” stāsta Baļčunaite.

Viņa pabeigusi dramatiskās aktiermeistarības kursu pie Pētera Krilova un Annas Eižvertiņas un sākusi strādāt Latvijas leļļu teātrī. „Izaicinājums. Par lellēm taču neko nezināju, jo pati bērnībā spēlējos vienīgi ar mašīnītēm. Pat iedomāties nespēju, ka tik ļoti iemīlēšu marionetes, lelles, leļļu teātri. Joprojām man ir ļoti siltas sajūtas pret Leļļu teātri. Man tā ir kā ģimene,” atzīst aktrise.

Kā izrādās, Vitas dzīvē bijuši vairāki izaicinājumi, ar kuriem viņai izdevies veiksmīgi tikt galā. „Savulaik neko nezināju arī par oficiantes darbu. Izgāju zālē ar trīcošām rokām. Izaicinājums. Rezultāts — ļoti iepatikās! Kad sāku strādāt par bārmeni, nebija ne mazākās nojausmas, kādā glāzē jāiepludina konjaks, bet kādā — viskijs. Arī izaicinājums. Tomēr man patiesi patīk šī nodarbe. Jūtos ļoti komfortabli aiz bāra letes. Pati alkoholu nu jau kādu ilgāku laiku nelietoju vispār. Tāds posms — vienkārši negaršo. Neapgalvoju, ka tas nav pārejoši, taču draugiem gan labprāt kādu kokteili varu uzmeistarot vai šampanieti atvērt,” smaida Vita.

Šobrīd Baļčunaite pazīstama arī kā režisores Gaļinas Poļiščukas Teātra observatorijas aktrise, kur bija skatāmas arī viņas monoizrādes Blūzs.Vita.Nova. „Ilgāku laiku esmu bijusi Observatorijas štata aktrise. Tad teātrī pavadīju ļoti daudz laika, bez brīvdienām — gan mēģinājumos, gan izrādēs gandrīz katru vakaru, pat vairākkārt esmu arī nakšņojusi teātrī. Cienu aktierus un Gaļinu. Tur visi darbojas pašaizliedzīgi. Svarīgi ir ticēt tam, ko dari. Un Teātra observatorijā tic. Tāpēc arī ir rezultāti,” tā par savu teātri saka Vita.

Kā jau daudzām Latvijas pievilcīgākajām un pamanāmākajām sievietēm, arī Vitai Baļčunaitei reiz izskanējis piedāvājums fotografēties kailai. Lai gan agrāk aktrise šādu domu nav pieļāvusi, bet brīdī, kad atskanējis zvans no žurnāla, viņa tomēr aizdomājusies un piezvanījusi sev uzticamam fotogrāfam Mārtiņam Plūmem.

„Ar Mārtiņu draugi esam jau dikti sen. Savulaik kopā ceļojām un gozējāmies saulītē gan Latvijā, gan Krimā. Mārtiņš ir apbrīnojami lielisks fotogrāfs un fantastisks cilvēks. Pirms vairākiem gadiem viņš ieminējās, ka vēlētos kādreiz man uztaisīt tādu pikantāku fotosesiju. Toreiz atbildēju: „Tu ko?! Nekad!” Taču nu, kad man piezvanīja un uzaicināja uz fotosesiju, pāris minūšu padomāju un zvanīju Mārtiņam ar vaicājumu, vai piedāvājums joprojām ir spēkā.”

Arī šis piedzīvojums aktrisei nācis kā liels izaicinājums. „Padomā tikai! Ar pliku dupsi parādīties visai Latvijai! Protams, nav tā, ka nemaz nekautrējos. Jo, redz, arī es esmu nedaudz ļāvusies sabiedrībā valdošajai stereotipu ietekmei. Cilvēki taču ir pamanījušies izdomāt, kāds tad nu tieši izskatās perfektais cilvēka ķermenis! Un man taču tāda nav... Te kaut kas par daudz, bet te savukārt par maz. Viss uz šīs pasaules radītais ir sīki pārdomāts un skaists savā neatkārtojamībā. Un cilvēka ķermenis taču ir daba! Nenosodu citādus viedokļus, taču man šķiet: ja reiz esam radīti bez apģērba, nevis, piemēram, kombinezonā, tad tas noteikti nav bez iemesla. Protams, arī apģērbs ir lielisks gan ikdienas aksesuārs, gan kā mūsu personības izteiksmes veids un savā veidā pat papildinājums, gan ierocis pret salu, gan kā iespēja māksliniekam ļaut vaļu fantāzijai, tomēr arī cilvēka ķermenis ir māksla,” savas pārdomas pauž Vita Baļčunaite.

Pastiprināta uzmanība nav apgrūtinājums

Lai arī šobrīd aktrise, nonākot TV ekrānos, kļuvusi pazīstama visai Latvijai, viņa atzīst, ka pie apkārtējo pastiprinātas uzmanības nav bijis īpaši jāpierod. „Jāatzīst, allaž esmu bijusi uzmanības lolota un cilvēki uz ielas mani ir pētījuši. Iespējams tāpēc, ka mans ģērbšanās stils dažkārt ir ļoti savdabīgs un atšķirīgs. Savulaik piedalījos kā modele frizieru konkursos — mājup devos, piemēram, ar milzīgu no maniem matiem izveidotu saulespuķi vai koši zaļās krāsās tonētu no matiem veidotu panka grebeni uz galvas!” atceroties smejas Vita.

Protams, tagad ir nedaudz citādi. „Cilvēki uz ielas sveicinās, nāk klāt un aprunājas, novēl jaukus svētkus. Ļoti sildošas sajūtas! Arī pēc izrādēm man rakstīja atzinīgas vēstules. Neslēpšu, šobrīd saņemu ļoti daudz vēstulīšu gan pēc raidījuma, gan pēc koncertiem. Cilvēki apvaicājas, kad būs iespēja atkal redzēt teātrī. Pienāk vēstules un apsveikuma kartītes ne tikai virtuālajā vidē. Sirsnīgi un patīkami. Ne vienmēr varu atbildēt, taču ļoti novērtēju,” saka aktrise.

Bet kā pašai ar attiecībām? Šobrīd simpātiskās jaunās sievietes sirds, neraugoties uz daudzajiem uzmanības apliecinājumiem, ir brīva. „Esmu aizņemta,” saka Vita, bet piebilst: „Ar daudziem, daudziem darbiņiem. Esmu sevis meklējumos, rosos, iepazīstu pasauli un izzinu sevi.”

Nesen presē izskanēja informācija, ka aktrise Vita Baļčunaite vairs nebūs redzama teātra izrādēs, bet gan tikai koncertos, jo nolēmusi kļūt par dziedātāju. Vita gan šādu iespēju noliedz.

„Varu apgalvot, ka noteikti nekādā ziņā negrasos pamest aktrises karjeru. To nemaz vairs nespētu — esmu iemīlējusi teātri un dievinu kino,” saka Vita, bet atzīst, ka arī dziedāšana viņai ir ļoti tuva. „Cik vien sevi atminos, man vienmēr ir ļoti paticis dziedāt. Skolas laikos visi bija jau pieraduši, ka soļoju pa gaiteni dungojam. Arī Mājokļa jautājuma komanda allaž pasmaida, kad kārtējo reizi uzdziedu kādu meldiņu. Sadarbībā ar komponistu Māri Lasmani aizsākās manas monoizrādes Blūzs.Vita.Nova, kurās dziedu vairākus viņa blūzus. Zini, cilvēkam, kuram ļoti patīk dziedāt, ir bīstami nākt klāt pēc izrādes un teikt: „Tev vajag vairāk dziedāt!”, jo tad taču viņš patiesi var ļauties un sākt piepildīt savu sapni! Un cilvēki nāca klāt un teica tieši šādus vārdus. Šovasar kopā ar komponistu Māri Lasmani un dziesmu vārdu autorēm dvīņu māsām Zentu Gavrilovu un Zittu Voicišu izveidojām muzikālu dziesmu programmu Rasas lāsē..., ko izpildu kopā ar savu dueta partneri Mārtiņu Ruski. Esmu dziedājusi uz skatuves arī agrāk — gan korī, gan ansamblī, gan solo, gan izrādēs, gan savā monoizrādē, taču nekad iepriekš nebiju dziedājusi tik daudz solo dziesmu un tik ilgu laiku atradusies uz skatuves un uzrunājusi klausītājus, skatītājus tikai caur dziesmu. Sajūtas nudien bija neierastas. Nu uz Ziemassvētkiem kopā ar komponistu Māri Lasmani un manu dueta partneri Mārtiņu ir tapusi jauna muzikāla dziesmu programma Baltā mīlestība,” aizrautīgi stāsta aktrise un tagad jau arī dziedātāja Vita Baļčunaite.

„Ļoti skumji kļūst, kad redzu — zālē cilvēki raud. Valmierā man iepretim sēdēja kāda dāma, kurai pār vaigiem plūda asaras. Sapratu — viņai tobrīd tas bija nepieciešams,” savos koncerta iespaidos dalās Vita. Bet par sevi aktrise saka: „Smaidu patiesi daudz! Dzīvē ļoti daudz kam esmu gājusi cauri, tomēr, cik vien sevi atminos, allaž esmu smaidījusi. Man patīk viens citāts no Kaķīša dzirnaviņām — „Kādēļ vairot bēdas, lai vairojas labāk prieks!”. Pēc tāda principa dzīvoju arī es!”

Elza Baumane, foto: Mārtiņš Plūme, no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva