Marika Ģederte dienasgrāmatā raksta par savu diētu
Žurnāla „Kas Jauns” rubrikā „Slavenību blogi” sabiedrībā pazīstami ļaudis turpina rakstīt dienasgrāmatu par svarīgāko viņu dzīvē, par viņu skatījumu uz nedēļas aktualitātēm. Uzņēmēja Marika Ģederte šoreiz dalījusies savos pārdzīvojumos, ievērojot diētu.
„Sākšu ar to, ka sapratu — jāsāk tieši šodien! Gribēju pārbaudīt pati sevi — vai tik īsā laikā var tikt vaļā no dažiem liekajiem kilogramiem. Mēneša beigās plānots brauciens uz tenisa nometni, un apzinos, ka šī varētu būt labākā motivācija. Mans augums ir 170 centimetru, un it kā pēc visiem ideālā svara parametriem manai ķermeņa masai jābūt 60 kilogramu. Zemākais svars man ir bijis 52 kilogrami.
Kas tad mums liek saņemties? Pavasaris un tas, ka vairs nespējam ielīst mīļākajās biksēs vai kleitā, plānotas fotosesijas, salidojumi utt. Dzēlīgi komentāri no tuvākajiem, krīzes ģimenē... Iemeslu ir daudz un katram savi.
Starta punkts šodien: 60,4 kg, sajūta nav perfekta, nogurums jau no paša rīta, arī nespēks. Rīti man ir lēni, bet pēc pulksten 12 esmu jau cits cilvēks, eju kā vilciens, pēcpusdienas vispār ir manējās. Mēs visi ēdam stipri par daudz — tas arī skaidrs. Attīrīšanās un atslodze par sliktu nenāks, nodomāju. Brīdinu, ka pirmās dienas ir emocionāli grūtas. Pasarg Dievs, kādas jubilejas vai pasākumus brīdī, kad esat izlēmusi sākt.
Pamatlikumi jau zināmi: atteikšanās no kafijas, saldumiem, sāls, piena produktiem, miltu izstrādājumiem, kartupeļiem un gaļas. Regulāra brokastu ieturēšana, nelielas pusdienas un ļoti viegla maltīte līdz pulksten 18. Nē alkoholam un vēlām ēdienreizēm.
1. diena.
Svars: 60,4 kg.
Uh, apņemšanās ir milzīga. Ha, no rīta atkal uztaisu krūzi kafijas. Nu, nespēju atteikties no vienas krūzes no rīta. Cukurs arī it kā nemanāmi tiek iebērts. Aizskrienu uz darbu, un visu dienu tikšanās un tikšanās. Satiekos ar vīru, un viņš man sūta sveicienu no Bauskas — skaistu un milzīgu ābolu. Tieši nodomāju: super, pusdienās neiešu ar viņu, apēdīšu labāk ābolu. Diena paskrēja nemanot, braucot mājās ar mašīnu, pēkšņi saprotu, ka ēst gribas pamatīgi.
Atbraucu mājās un uztaisu ķirbju krēmzupu bērniem. Pirms pāris nedēļām taisīju baltā ķirbja zupu, bet dzeltenā ķirbja zupa tomēr dod to pierasto krāsu un siltumu. Lai gan taizemiešu meitenei Pondai tā baltā tomēr esot labāk garšojusi. Dēls dod priekšroku klasiskajai. Es sev savukārt sablenderēju veselīgu kokteili — gurķis, ingvers, dilles, citronu sula, paprika, ābols, kivi, selerijas kāts. Sajūta, ka nevajadzēja gurķi vai dilles, bet īsti gan nesapratu. Kaut kā jau izdzēru.
Mana draudzene, profesionāla modele, ieteica, kā tikt vaļā no pāris liekajiem kilogramiem nedēļas laikā. Jāatceras, ka tā jau slaidajām meitenēm tas ir sarežģītāk nekā korpulentiem cilvēkiem. 15 minūšu pasēdēšana siltā vannā, kurā izšķīdināti trīs kilogrami vārāmā sāls. Un tā katru vakaru. Jāpiebilst, ka ar smaidu atceros kasieres sejas izteiksmi lielveikalā, kad pie kases piebraucu ar ratiņiem, kas bija piekrauti tikai un vienīgi ar 21 kilogramu sāls. Nekā cita nebija, jo biju noskaņota sālsūdens vannu nedēļas kūrei.
2. diena.
Izdzeru glāzi ūdens, kamēr vārās ūdens kafijai. Šodien vēl kafiju ar pienu iedzeršu, cukuru gan nepieliku. Ar šito man jāpacīnās. Ieberu bļodiņā auzu pārslu maisījumu un pārleju ar ūdeni. Iegriežu vienu nomizotu ābolu un banānu — sajūta pēc ēšanas laba. Pusdienās sākās interpretācija. Blenderī iemetu vienu ābolu, mazu gabaliņu čili pipara, divus seleriju kātus, vienu sarkano papriku, pustējkaroti svaigā ingvera, nedaudz kāļa un pusglāzi ūdens. Sanāca diezgan daudz, garša arī tā neko. Sāli vai citas garšvielas neliku.
Turos, turos... Pēcpusdienā taisu bērniem ēst un saprotu, ka arī man gribas. Nu, tad ar kaut ko tas kuņģis jāapmāna. Uzvāru ūdeni un meklēju savus zaļās tējas krājumus, dzirdēju, ka litrs pa dienu ir jāizdzer. Lai gan birojā es izdzeru stipri vairāk ūdens, mājās man tas neizdodas. Mani draugi, kamēr strādāja Ķīnā, ir saveduši tējas krājumus, kas pietiks ilgam laikam. Parasti mājās mēs nedzeram zaļo tēju, pamatā svaigo vai žāvēto piparmētru.
Augstvērtīgai zaļajai tējai verdošu ūdeni liet virsū nevar, jāpagaida, kamēr ir 80 grādu. Pa vakaru arī visu izdzeru. Nekāda medus un cukura, garšo labi tāpat.
Starp citu, rakstīšana ļoti palīdz un kaut kādā veidā motivē izturēt. Tas ir tā kā ar skriešanu — no viena stabiņa uz otru. Kad sasniegts otrs stabiņš, atkal jāskrien pie nākamā.
Huh... rīt dzimšanas diena draudzenei. Diez kā tikšu galā ar atturēšanos no ēdiena? Būs laikam pa dienu labi jāpaēd.
Pulksten 19 iedzeru kokteili, kuru esmu iegādājusies kā maltītes aizstājēju. Pielieku blenderī dažas sasaldētās zemenes un vīnogas, kuras mums pie mājas aug pašiem. Oho, uzreiz dzīve kļūst krāsaināka un garšīgāka.
Rīt kafiju nedzeršu.
3. diena
Svars: neticami, pat vairāk — 60 kg. Kas tad nu, es taču vakar neko neēdu?!
Sadusmojos, tomēr atkal izdzēru krūzi kafijas! Kamēr vārījās ūdens, ko uzliet auzu pārslām, blenderī sametu vienu mizotu ābolu, vīnogas no dārza un kivi, uzlēju kādus 300 mililitrus ūdens. Sanāca garšīgs un atsvaidzinošs kokteilis. Apēdu auzu pārslas, izdzēru kokteili un devos uz darbu. Saliku darbam našķus, ja nu gadījumā moka izsalkums, — vienu sagrieztu sarkanu papriku, trīs zilo vīnogu ķekarus un divus ābolus. Pa ceļam nopirku ūdeni un riekstus Studentu brokastis. Nu, katram gadījumam, ja neizturēšu. Darbā uztaisīju zaļās tējas uzlējumu, ievērojot pareizo ūdens temperatūru. Katra zaļās tējas lapiņa atritinājusies vaļā un laiski peld ūdenī. Jāatzīst, tiešām garšīga tēja.
Šodien jāiet uz jubileju — diez kā man tur veiksies ar atturēšanos no ēdiena?
4. diena
Svars: 59,5 kg
Vakardiena nebija viegla, pat sadusmoju gaviļnieci, ka neko neēdu. Dzēru tikai piparmētru tēju un apēdu šķēli rupjmaizes, jo bija sajūta, ka skābes no dārzeņiem un augļiem ir par daudz.
No rīta atkal sagatavoju auzu pārslas ar ābolu. Ja godīgi, organisms sāk pretoties — to augļu un dārzeņu dēļ, prasās kas stiprāks... Kamēr bērni ēd frikadeļu zupu, es sataisu sev tunci savā sulā, pievienoju čili piparu, vienu selerijas kātu un gurķi. Vismaz „piesēja dūšu”.
Vakarā pie augļu kokteiļa pievienoju ābolu un kivi. Izdzēru arī zaļo tēju. Jūtos jau daudz labāk. Pēc pirts apmeklējuma šķiet, ka viss liekais tur arī palicis. Arlabunakti!
5. diena
Svētdiena, no rīta intervija radio, pat lāgā nepaspēju neko ieēst, izdzēru tikai tēju. Pēcpusdienā plānotas vēlās pusdienas ar sen neredzētiem ģimenes draugiem. Protams, atskrienot mājās, nedaudz sāk gribēties ēst, tiek notiesātas uzlietas auzu pārslas ar banānu. Taisīšu lasi un kokospienā vārītus rīsus ar Taizemes raksturīgajām garšvielām, pievienojot garneles, čili, cherry tomātiņus un šampinjonus. Pikanti un garšīgi, nu jau pierasts mūsu mājās. Saldajā — sarkanvīnā pavārīti bumbieri, kam pievienotas rozīnes ar rumu, un tas viss 15 minūtes cepts cepeškrāsnī. Pasniedzu ar putukrējumu.
No vīna neatteicos — galu galā svētdiena, lieliska kompānija, silta un saulaina diena! Sēžam uz terases un čalojam.
6. diena
Sajūta stabila, ēst arī īpaši negribas. Pa dienu jau domāju, kādas sastāvdaļas šovakar pievienošu zaļumu kokteilim. Tāds radošs process. Pudele ūdens, kas stāv uz galda, dienas laikā tiek viegli iztukšota. Apēdu sauju mandeļu, tās man vienmēr darbā ir atvilktnē.
Es vienmēr atcerēšos bērnu ārsta, reanimatologa Pētera Kļavas vārdus: „Ņemiet piemēru no bērniem, kā viņi ēd. Atskrien, paķer kotleti un skrien tālāk. Tad paņem ābolu. Pēc kāda laika padzeras. Mums nav jādzīvo, lai ēstu, bet jāēd, lai dzīvotu.”
Bet jāatzīst, ka mēs ēdam stipri par daudz. Īpaši maizi un kartupeļus.
7. diena
Svars: 57,5 kg.
Esmu apmierināta, arī zaudētais vieglums atgriezies. Ēdiens vairs nav prioritāte, var iztikt ar pāris vieglām maltītēm.
Arī man, kā jebkurai sievietei, mans svars vienmēr nav šķitis perfekts. Tur neko nevar darīt, tādas, nu, mēs esam. Lai gan — kopš sevi atceros, man ir bijuši 55 kilogrami. Gan pirms, gan pēc dēla piedzimšanas. Vēlamo svaru atguvu ātri — jau četrus mēnešus pēc dzemdībām biju atpakaļ formā. Vienreiz uzgāju žurnālā kaut kādu Ņujorkas diētu, un pirmo reizi diēta mani „uzrunāja” — tur viss izskatījās tik garšīgi. Pēc šīs diētas sapratu, ka rezultātu nebūs, ja visu darīšu ar nepatiku. Arī diētas jāievēro ar prieku un bez stresa.
Finišs
Rezultāti: zaudēti gandrīz 3 kg.
Ieguvumi: disciplīna — atsakoties no vēlām maltītēm. Sapratu, ka atslodze var būt arī radošs un aizraujošs process. Atklājums: ļoti garšīgi un vērtīgi dārzeņi — kolrābji un seleriju kāti, kurus līdz šim pat nelietoju. Paralēli tenisa treniņiem sāku apmeklēt sporta zāli divas reizes nedēļā. Atgūta enerģija. No kā nevaru atteikties: no rīta kafijas — tā man ir vajadzīga smaržas dēļ un pamošanās procesam.”
Marika Ģederte/Foto: no izdevniecības „Rīgas Viļņi” arhīva
