Slavenākā lielo izmēru modele ievērojami nokritusies svarā. FOTO

1.75 m garā brunete nekad nav bijusi dabiski kalsna. Lai atbilstu modes bosu prasībām viņa 16 gadu vecumā nokritās līdz 43 kg savaram un saslima ar anoreksiju. Pēc izveseļošanās Kristelas jaunais aģents ierosināja viņai nedaudz mainīt darbības lauciņu un kļūt par lielo izmēru modeli. Meitene pieņēmās svarā līdz amerikāņu 14. izmēram un kļuva par vienu no pasaulē veiksmīgākajām lielo izmēru modelēm.

Renas jaunākās fotogrāfijas pārsteidz ar viņas izteikto tievumu. Nesen notikušajā labdarības pasākumā Ņujorkā Kristelu bija pat grūti atpazīt. Kalsnā meitene ar platīnblondajiem matiem un balinātajām uzacīm maz līdzinājās populārajai lielo izmēru modelei, kāda viņa bija.

„Esmu nēsājusi nultā izmēra drēbes, svērusi 43 kg un pieņēmusies svarā līdz 16. izmēra apģērbiem,” raksturo Kristela. „Tagad nēsāju 6. un 8. izmēra tērpus, dažkārt desmitā. Viss atkarīgs, kāda dizainera apģērbs man jāvelk. Modes biznesā ekstrēmas pārvērtības tiek uzskatītas par normu.”

Kristelas jaunās pārvērtības izraisījušas plašas diskusijas, jo viņa bija slavena ar savu stingro nostāju pret pārlieku tievām modelēm. Tagad Renu plašsaziņas līdzekļu pārstāvji dēvē par „bijušo lielo izmēru modeli”. Viņa savu slaido figūru atrādījusi jau žurnāla „Sports Illustrated” lappusēs, pozējot bikini.

Pirms desmit gadiem amerikāniete Kristela Rena bija kalsna meitene un pilnībā atbilda modes bosu prasībām. Tie teica, ka viņa ir viena no daudzsološākajām jaunajām zvaigznītēm. Taču par kādu cenu meitene to bija sasniegusi! Viņa tolaik atradās uz nāves sliekšņa, jo cieta no anoreksijas.

Kristela nekad nav bijusi dabīgi kalsna. Arī ne tad, kad viņu 14 gadu vecumā savervēja modes industrijas aģenti. „Es biju formīga meitene,” atceras Floridā dzimusī Kristela. „Es faktiski neko nezināju par modeles darbu. Aģents mazliet par to pastāstīja un manī notika tāds kā klikšķis. Šķita, ka tas varētu būt darbs man. Bet tad viņš man pateica sekojošo: ka pirms tam vajadzīgs tikai nomest 23 kilogramus svara! Tā bija viena trešdaļa mana kopējā svara. Bet tobrīd es to neapjēdzu. Manu gurnu apkārtmērs bija 109 cm un aģents teica, ka to jāsamazina līdz 84 cm. Nodomāju – es to varu, man tikai jācenšas ēst veselīgi. Ka divdesmit pieci centimetri tāds sīkums vien ir. Viņš man stāstīja, ka tad es varēšot pozēt žurnālam „Vogue”. Man solīja – „Tu būsi zvaigzne. Varēsi dzīvot Ņujorkā un apceļot pasauli.” Es tolaik nepārzināju modes žurnālus, bet paņēmu „Vogue”, izšķirstīju un aizsapņojos, cik gan tas būtu fantastiski. Es tiešām ļoti vēlējos nokļūt šā žurnāla lappusēs un nomest svaru.”

Kristelai tik tiešām izdevās atbrīvoties no pieprasītajiem kilogramiem. Nu viņa bez problēmām varēja nēsāt dizaineru radītos nultā izmēra apģērbus. „Ja godīgi es sevi tikpat kā vairs nejutu,” šo laiku atceras Kristela. „Es burtiskā nozīmē varēju izskaitīt vēnas uz savām rokām, kad stāvēju spoguļa priekšā, lai pārliecinātos, ka vēl aizvien atrodos tai pašā vietā, kur vakar un neesmu izgaisusi.”

Smagākais un apsēstību pilnākais periods Kristelai pienāca, kad viņa bija sasniegusi 16 gadu vecumu un mitinājās Londonā. Tievēšanas mānija bija kļuvusi nekontrolējama. Viņa spieda sevi celties piecos no rīta, lai ziemā dotos peldēt neapsildītā baseinā. „Es ar varu sevi iegrūdu tajā un piespiedu vairāk nekā stundu veikt apļus no viena baseina gala uz otru. Es visu laiku kliedzu un šņukstēju aiz sāpēm un mokām. Bet manu acu priekšā bija tikai vēlamais ķermeņa izskats uz mēles modes skatē.”

„Kad redzu savas tā laika bildes, man šķiet tā nepavisam neesmu es,” pirms pāris gadiem intervijā izteicās Kristela. „Iestājas šoks par to kāds izskatās mans ķermenis, kad neēdu. Man šķiet, ka šajās fotogrāfijās redzu cilvēku, kas mirst. Esmu paskatījusies nāvei acīs jau tik agrā vecumā! Man bija tikai kauli un āda. Mana seja izskatījās dīvaini uzblīdusi (salīdzinājumā ar pārējo ķermeni). Manas lūpas proporcionāli neatbilda pārējai sejai, izskatījās kā sašpricētas ar restilānu. Manam mugurkaulam bija lielāks izlikums nekā krūtīm. Patiesībā es biju plakana kā dēlis. Bet tolaik man šķita, ka tieši tas ir vajadzīgs.”

Kristela badojās trīs gadus, bet tad sevis spīdzināšanai sāka pretoties pats viņas ķermenis. Lai gan jaunā modele pārtika tikai no salātlapām un vingroja līdz pat astoņām stundām diennaktī, pēkšņi viņas svars atkal sāka pieaugt. „Četrus mēnešus nebiju ēdusi nevienu produktu, kas varētu dot liekas kalorijas. Taču bosi paskatījās uz mani un secināja, ka vajadzētu pasēdēt uz diētas. Gribējās apvaicāties vai viņi joko, es taču visu laiku badojos! Man vairs nebija atlicis nekā, ko izsvītrot no ēdienkartes. Tajā jau tā nebija cukura, ogļhidrātu un tauku.”

Pēc izveseļošanās no anoreksijas Kristelas jaunais aģents ierosināja nedaudz mainīt darbības lauciņu un kļūt par lielo izmēru modeli.