Latvija "melnajā sarakstā" iekļāvusi aktieri Dmitriju Pevcovu, dedzīgu Putina fanu
Svētdien nākusi klajā informācija, ka Latvija “melnajā sarakstā” iekļāvusi 53 gadus veco Krievijas aktieri Dmitriju Pevcovu, liedzot viņam iebraukt mūsu valsts teritorijā. To Krievijas ziņu aģentūrai TASS atklājis Maskavas nama Rīgā direktors Juris Silovs.
Dmitrijs Pevcovs, komentējot šo vēsti, atzina, ka nav vērts nopietni uztvert šādus paziņojumus, it sevišķi, ja Latvijas Ārlietu ministrija joprojām nav sniegusi kaut kādus komentārus par šo tēmu. “Esmu dziļi pārliecināts, ka jau pašā saknē ir nepareizi runāt par lietām, kurās neorientējies vai arī par kurām neko nezini. Diemžēl pats neesmu redzējis oficiālus papīrus, un, godīgi sakot, šaubos, vai tādi vispār eksistē,” runas par sevis iekļaušanu “melnajā sarakstā” portālam newinform.com nokomentēja Pevcovs.
Viņš gan neslēpj sajūsmu par novembrī gaidāmo uzstāšanos Latvijas kinofestivālā “Maskavas pirmizrāde Rīgā”, un, šķiet, neuztver nopietni savu iekļaušanu “melnajā sarakstā”. “Tagad vācam ģitāras, sagatavojam aparatūru, pastiprināti mēģinām un darām visu, lai, atbraucot uz Latviju, varētu nodemonstrēt savu meistarību. Koncerts notiks, nešaubieties! Šobrīd nav nekādu iemeslu to atcelt.”
Krievijas aktieris Dmitrijs Pevcovs
Dmitrijs Pevcovs ir Krievijā populārs aktieris un mūziķis. Viņš filmējies daudzās mākslas filmās un TV seriālos, kā arī aizraujas ar autosportu. Bet visvairāk viņš aizraujas ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina politikas slavināšanu. Viņš lepojas ar Krieviju, sakot, ka iemesls šim lepnumam ir “Krievijas armijas kaujas un morālais potenciāls un Krimas atgriešana Krievijas sastāvā.”
Piemēram, pirms divām nedēļām intervijā Krievijas žurnālam “Sobesednik” Pevcovs paziņoja: “Esmu absolūti dedzīgs putinists. Valstī notiekošajam sekoju sen – man taču ir 53 gadu. 1991. gadā es jau visu sapratu. Un redzu, kā izmainījusies valsts pēc 2000. gada, kad atnāca Putins. Tas nav salīdzināmi. Esmu dziļi pārliecināts – pirmo reizi 70 gados mums ir profesionāls vadītājs, kas strādā valsts labā. Viņš arī reizi nedēļā uz minūtīti apmeklē grēksūdzi. Es to tiešām zinu! Un tas man nozīmē daudz – īsteni pareizticīgs cilvēks nespēj darīt ļaunu.
Pat arī, ja nodarbojas ar tik slidenu lietu. Vadīt Krieviju ir ļoti sarežģīti. Un visur, kur uzstājos, es saku – mēs dzīvojam valstī, kas jau pacēlusies no ceļiem. Mēs esam kļuvuši stiprāki, un mūs jau sāk baidīties – ko vien nozīmē skandāls ar olimpiešiem. Grib mūs izsit no līdzsvara, izprovocēt. Mēs kairinām. Un mēs kļūstam varenāki. Atšķirībā no gabalos brūkošās Eiropas. Un Amerikas – kolosa uz māla kājām.”
