Kino muzeja krājumā digitālā formātā nonākuši unikāli filmas "Kāds, kura nav" materiāli
Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzeja krājumā, pateicoties Kanādas vēstniecības Latvijā atbalstam un Kanādas Nacionālā arhīva atsaucībai, nonākuši saglabājušies filmas "Kāds, kura nav" materiāli digitālā formātā.
Filma "Kāds, kura nav" uzņemta 1950.gadā trimdā Vācijā pēc Mārtiņa Zīverta lugas. Filmas scenārists un režisors ir Vilis Lapenieks, informēja Rīgas Kino muzeja pārstāvji.
Filmas "Kāds, kura nav" tapšana pēckara Vācijā, pārvietoto personu nometnes (DP) Blombergā spaidīgajos apstākļos, ir unikāls fakts ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā. Šī filma ir būtiska Latvijas kultūrmantojuma sastāvdaļa un paver līdz šim nezināmu lappusi mūsu kino vēsturē.
Vācu okupācijas laikā izveidotā studija "Rīgas filma" gandrīz pilnā sastāvā devās trimdā, bēgot no otrreizējās padomju okupācijas. Lai radītu sev iespēju Vācijā strādāt, līdzi tika paņemta filmu uzņemšanas un skaņu ierakstīšanas tehnika, filmu negatīvi un to attīstīšanai nepieciešamās ķimikālijas, kā arī kara laikā uzņemtā filmu arhīva daļa. Tas deva iespēju studijai drīz vien atjaunot darbu, gan sinhronizējot vācu valodā angļu un amerikāņu filmas, gan arī pašiem veidojot savus kino darbus, iespējams, kļūstot par vienīgo DP nacionālo kopienu, kas nometņu apstākļos spēja uzņemt filmas.
Pēc vairākām dokumentālām filmām tika nolemts ekranizēt dramaturga Mārtiņa Zīverta lugu "Kāds, kura nav", kuras darbība noritēja DP nometnē. Scenāriju veidoja režisors Lapenieks, saskaņojot savu ieceri ar no Zviedrijas īpaši uzaicināto lugas autoru. Galvenās lomas režisors uzticēja ievērojamiem Latvijas teātru aktieriem - Mildai Zīlavai, Kārlim Lagzdiņam, Robertam Muceniekam, kas arī atradās Vācijā. Darbs pie filmas aizņēma apmēram gadu, un 1950.gada 2.maijā to parādīja Augustdorfā, kur atradās latviešu DP administrācija.
Taču filmas liktenis nebija veiksmīgs. Mākslas darbu, kas varēja kļūt par notikumu nacionālajā kultūrā, reti kurš redzēja, jo līdz prombraukšanai varēja notikt tikai daži seansi. Nometņu laiks Vācijā tuvojās beigām, cilvēki posās uz jaunajām mītnes zemēm. Filmizrāžu organizēšanu apgrūtināja arī studijas "Rīgas filma" vadītāja Alberta Jekstes ieilgušās domstarpības ar Latviešu Centrālo komiteju.
1952.gadā Alberts Jekste kopā ar daļu studijas darbinieku izceļoja uz Ņūfaundlendu Kanādā, līdzi paņemot arī filmas "Kāds, kura nav" izejmateriālus un vienīgo kopiju. Filmu noliktavā izcēlies ugunsgrēks neatgriežami iznīcināja "Kāds, kura nav". Izdevās izglābt tikai 15 minūšu fragmentu no filmas sākuma un beigām, kā arī fonogrammu.
50.gados studijas "Rīgas filma" vadītājs "Rīgas filmas" saglābto filmu krājuma daļu nodeva glabāšanā Kanādas Nacionālajam arhīvam, kur tas atrodas joprojām.
Filmas "Kāds, kura nav" operators bija Jānis Valtenbergs, operatora asistents - Vilis Lapenieks juniors, komponists bija Jānis Norvilis, bet mākslinieks - Ēvalds Dajevskis.
LETA
