Jauniete Anna: "Svēru 25 kilogramus un pati sev šķitu tauku pika". FOTO
Annai Makvikārai šobrīd ir 23 gadi. Kad viņai bija desmit gadi - vēl gluži bērns -, Anna uzskatīja, ka ir pārlieku resna, lai normāli iekļautos citu bērnu sabiedrībā, tāpēc uz savu galvu uzsāka diētu. Diēta ātri vien pārvērtās anoreksijā uz daudziem gadiem.
"Anoreksija pilnīgi noteikti atņēma man normālu bērnību," saka Anna no Anglijas. Pat tagad, kad viņai ir 23 gadi un svars 57 kilogrami, viņa joprojām reizēm galvā dzird balsis, kuras runā "par taukiem".
"Kad ķeros pie pusdienām, reizēm galvā man kāds čukst, ka esmu resna un nevajadzētu tagad ēst," teic Anna, taču šobrīd viņa skaitās anoreksiju uzveikusi. Viņa precīzi spēj noteikt brīdi, kad slimība pilnībā pārņēma viņas personību - tas bija 2000.gadā, kad Annai bija vien 10 gadu. Meitene tuvojusies sākumskolas mācību beigām un bijusi ļoti noraizējusies, kā iekļausies pamatskolā, kur priekšā jau cita klase, citi cilvēki.
Annas slaidums sākotnēji tika uzskatīts kā pavisam normāls, galu galā viņa 3 reizes nedēļā apmeklēja baleta nodarbības, un tajās visas meitenes ir slaikas. Taču Annai spoguļu priekšā šķitis, ka viņa apspīlētajā triko izskatās resnāka nekā citi bērni, un reizēm meiteni piemeklēja jocīgas vemšanas lēkmes. "Tad es izgudroju, ka, lai nevemtu, man vienkārši jāpārtrauc ēst," viņa atceras. 10 gadu vecumā Anna lepojās ar sevi, ka spēja atteikties no čipsiem un šokolādes, tomēr neēšanas mānija eskalējās. Viņa pārstāja ēst arī vecāku sagatavotās pusdienas, bet uz skolu līdzpaņemtās sviestmaizes izbaroja suņiem.
"Baleta skolā pie spoguļiem priecājos, ka nekur neviens taukumiņš vairs nerēgojas. Drīz vien varēja labi redzēt izspiedušos gurnu kaulus, un tas mani sajūsmināja. Taču tad manā eiforijā iejaucās vecāki," stāsta Anna. Vecāki meiteni aizveduši pie ārsta, kas viņai uzstādīja anoreksijas diagnozi. "Es biju pārsteigta, ka ir pat medicīnisks vārds tam, ko ar sevi mērķtiecīgi darīju!" Ēst vairāk meitene gan nesāka un labā līmenī meloja saviem vecākiem un ārstiem.
Vidusskolā Annas ķermenis sāka attīstīties, un viņa vēl vairāk izdzina sevi fiziski un ēda vēl dīvaināk. "Var teikt, ka es dzīvoju uz diētiskās kolas. Kola man bija gan dzēriens, gan ēdiens vienlaikus. Reizēm ēdu gurķu un salātlapu salātus, tas bija vienīgais, ko bez lielas piespiešanās varēju norīt," viņa atceras. Būdama pusaudze, viņa svēra nieka 25 kilogramus un bez problēmām ielīda drēbēs, ko nēsāja deviņu gadu vecumā...
"Tu izskaties pēc skeleta," viņai teica gan mamma, gan klasesbiedri, taču Anna nespēja šiem vārdiem noticēt, jo spogulī redzēja paresnu meiteni. Kamēr viņas draudzenes runāja par modi, puišiem un pirmo skūpstu, Annas galvā cirkulēja tikai aprēķini par uzņemtajām kalorijām.
13 gadu vecumā Anna nonāca slimnīcā, jo bija tik izvārgusi, ka knapi spēja staigāt. Viņu baroja ar caurulīti un ārsti teica, ka Anna nomirs, ja nesāks ēst. "Es biju nobijusies. Taču vēl vairāk mani biedēja doma par ēdiena nonākšanu rīklē," viņa atceras. Anna nejauši uzzinājusi, ka caur cauruli viņā dienas laikā ieplūst 3000 kaloriju, un tas viņai šķitis prātam neaptverams un nepieļaujams daudzums tauku. Viņa ar adatu sadurstīja cauruli, lai vismaz daļa šķidro barības vielu iztek ārā.
Anna slimnīcā pavadīja astoņus mēnešus, kuru laikā ārstiem izdevās bērnu "uzbarot" līdz 38 kilogramu svaram, tāpēc viņa drīkstēja atgriezties mājās. Tomēr nākamā pusgada laikā viņa atkal spēcīgi nokritās svarā. "Reāli es dienā apēdu vienu ābolu, bet pārējo ēdienu, ģimenei neredzot, nobēdzināju," viltīgo mānīšanos akcentē meitene.
Ar laiku Annas anoreksija izraisīja vēl virkni slimību: kaulu vājumu, urīna nesaturēšanu un citas. Lūzums notika viņas 19 gadu vecumā, kad Anna pastaigas laikā saļima uz ielas un zaudēja samaņu. Ārsti viņu "atdabūja" atpakaļ un slimnīcā pateica, ka "tu biji jau faktiski mirusi". Šie vārdi spēcīgi iedarbojās uz Annu, jo mirt viņai negribējās. "Sāku ar vienu graudu bļodiņu dienā un tā pakāpeniski maltīšu apjomu palielināju," Anna saka par atveseļošanās sākumu. Reāls svara pieaugums sākās tad, kad viņa atgriezās pie šokolādes lietošanas uzturā, un jau 2012.gadā Annai bija tik daudz enerģijas, ka viņa beidzot varēja sākt dzīvot normālu dzīvi.
Pagājušajā gadā jaunā sieviete internetā iepazinās ar puisi Maiklu, ar kuru ir kopā arī tagad. "Mīlestība mainīja manu attieksmi pašai pret sevi. Tagad fotogrāfijas ar to kaulu kambari, kāda biju, man pašai šķiet šausminošas. Es nespēju saskatīt to resno meiteni, ko rādīja spoguļattēls," viņa saka.
Nu Anna sver 57 kilogramus un iesaistījusies brīvprātīgo organizācijā, kura palīdz jaunām meitenēm cīņā ar anoreksiju.
Kasjauns.lv, Foto: ekrānuzņēmums no Annas personīgā arhīva
