Veidojot sižetus, "Degpunktā" vadītāja Brante pat izmetusi dārgas kurpes
„Degpunktā” vadītāja Ieva Brante ir daiļa un sievišķīga gan darbā, gan brīvajā laikā.
Slavenības

Veidojot sižetus, "Degpunktā" vadītāja Brante pat izmetusi dārgas kurpes

Jauns.lv

Katru dienu, dodoties uz baisu notikumu vietām veidot sižetus LNT raidījumam “Degpunktā”, tā simpātiskā vadītāja Ieva Brante spēj saglabāt sievišķīgu stilu. Kaut arī tas prasa negaidītus zaudējumus.

Veidojot sižetus, "Degpunktā" vadītāja Brante pat ...

Ieva Brante, kā jau daiļa dāma, vienmēr centusies ģērbties stilīgi, izvēloties kvalitatīvu apģērbu. Bet kā to savienot ar viņas darbu – būt klāt ugunsgrēkos, nelaimes gadījumos un noziegumu vietās? „Ir darba laiks un tad ir laiks pēc darba. Kā tad saģērbties? Ja senāk man tās lietas bija grūti nošķirt, tad tagad, dodoties veidot sižetus, nevelku dārgas drēbes un apavus. Arī ikdienā vairs neizvēlos kurpes ar 12 centimetru augstu papēdi. Tādas velku, izejot sabiedrībā, vadot raidījumu svētkos, kā arī ejot uz randiņu, vai vakariņām,” paskaidro Ieva.

Stāstot par darbu, simpātiskā dāma stāsta, ka reiz neglābjami sabojājusi dārgas kurpes. „Dubļi tas ir sīkākais, ko nākas izbrist. Reiz veidojām sižetu par govi, kas bija iekritusi kanalizācijas akā. Ap šo aku bija savdabīgas konsistences viela, kurā iekāpu ne tikai es, bet mani kolēģi. Kad strādājām, mēs jau nedomājām, kas būs ar apaviem. Sākotnēji likās, ka apavus izdosies notīrīt, bet nekā - nosmērētos apavus nevarēja notīrīt ne ar ūdeni, ne ziepēm. Nācās šīs vairāk nekā simt latu vērtās kurpes izmest,” atceras Ieva Brante, sakot, ka tagad skaidri zina, ka dodoties uz notikuma vietu, nevar vilkt ļoti dārgus apavus. „Bet, ko darīt, ja reizēm gribas kaut ko skaistu un sievišķīgu. Esmu atradusi kompromisu! Vismaz paņemu līdzi dārgāku somiņu,” piebilst „Degpunktā” vadītāja.

Ieva arī atklāj, ka emocionāli grūtākos brīžos, kad vairs nespēj sakārtot domas, viņa dodas skriet. „Tas palīdz. Fiziskā aktivitāte kaut ko izdzēš galvā un palīdz sakārtot personiskās attiecības. Un tagad, ja man pajautā: „Ko jūs filmējāt vakar?”, es to vairs neatceros. Šajā jomā strādāju jau sešus gadus. Kad tikko sāku strādāt, gribējās izstāstīt visu piedzīvoto, bet tagad mājās vairs nerunāju par to, kas pa dienu ir noticis,” viņa piebilst.