Visu būvobjektu apsekošanai reizi mēnesī būvinspektoru skaits Rīgā būtu jāpalielina sešas reizes

Likumā patlaban nav noteikts, cik bieži būvinspektoriem jāapseko būvobjekti. Likums nosaka, ka būvinspektoram būvobjekts jāapseko pie būvatļaujas izņemšanas, būvatļaujas termiņa pagarināšanas un nododot objektu ekspluatācijā, kā arī, saņemot sūdzības. "Ja noteiksim, ka apsekošana jāveic reizi mēnesī, vienmēr atradīsies kāds, kas jautās, kāpēc tas nenotiek reizi nedēļā," piebilda būvvaldes vadītājs.

Viņš arī pauda viedokli, ka ministriju lēmumi bieži ir nesamērīgi - likums, kas strādā mazās pašvaldībās, bieži nestrādā Rīgā. "Ekonomikas ministrs pēc Zolitūdes traģēdijas lūdza visām pašvaldībām divu nedēļu laikā veikt pārbaudes sabiedriski nozīmīgos objektos, bet Rīgā šādu ēku ir vairāki simti, tāpēc to paveikt divās nedēļās ir nereāli," sacīja Vircavs.

Būvvaldes vadītājs gan neuzskata, ka būvinspektoru armija būtu racionālākais un efektīvākais veids, kā risināt būvuzraudzības problēmas. "Jautājums ir - vai ir vērts tērēt tik daudz nodokļu maksātāju naudas, lai īstenotu neefektīvu sistēmu," norāda Vircavs. Pēc viņa domām, vispirms jānovērš nepilnības likumdošanā un jāievieš bargāki sodi par pārkāpumiem.

Vircavs uzsver, ka ievērot likumu ir arī īpašnieka pienākums. "Vispirms jāatrisina problēma sistēmas līmenī, lai ar samērīgiem resursiem būtu iespējams patvaļīgu būvniecību kontrolēt un lai tiktu pieprasīta adekvāta atbildība no privātiem būvniecības procesa dalībniekiem," uzskata Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs.

Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas (VARAM) apgalvojums, ka patvaļīgas būvniecības kontroli Rīgā īsteno tikai pieci cilvēki ir nepamatots un liecina, ka ministrija īsti nepārzina likumdošanu, kas regulē patvaļīgas būvniecības kontroli un seku novēršanu, uzskata Vircavs.

Rīgas pilsētas būvvaldē izveidota Būvniecības kontroles pārvalde, kurā, saskaņā ar būvvaldes mājaslapā pieejamo informāciju, strādā 39 darbinieki - Būvniecības atļauju nodaļā - astoņi darbinieki, Rīgas pilsētas būvinspekcijā - 18, Būvju uzmērīšanas nodaļā - 9, Patvaļīgās būvniecības izvērtēšanas nodaļā - četri.

"Pēc tā, ko lasīju ministrijas izplatītajā vēstulē, man radās sajūta, ka ministrija nepārzina pašas radīto likumdošanu - administratīvā procesa likumu, kas regulē patvaļīgu būvniecību. Pārbaudes objektos tiek veiktas plānveidā vai reaģējot uz sūdzībām, bet būvvaldes bez izvērtēšanas nevar lemt par sodīšanu, tāpat mums nav tiesību patvaļīgu būvniecību fiziski apturēt," pauda Vircavs.

Jau ziņots, ka VARAM lūgusi Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam (SC) sniegt paskaidrojumu par "neefektīvu būvniecības kontroles funkcijas izpildi", nenodrošinot atbilstošu darbinieku skaitu efektīvai cīņai ar prettiesisku būvniecību pilsētā. Pēc ministrijas rīcībā esošās informācijas, kontroli pār prettiesiskas būvniecības gadījumiem galvaspilsētā veic tikai piecas personas, kas rada bažas par Rīgas domes spēju nodrošināt pietiekamu un efektīvu uzraudzību, lai novērstu prettiesisku un iespējami bīstamu būvniecību pilsētā.

Vircavs savukārt norāda, ka Rīgas pilsētas būvvalde konstatē vidēji divus patvaļīgas būvniecības gadījumus dienā, taču praktiski nav iespēju ar to efektīvi cīnīties. Konstatējot pārkāpumu, būvvaldei jāpieprasa viedoklis no pārkāpējiem, jāvērtē lieta kopsakarībās, jāņem vērā lietderības apsvērumi, jāveic izmeklēšanas darbs, kas velkas pietiekoši ilgi, jādod samērīgs laiks, lai pārkāpējs var sniegt savas atbildes.

Ja būvvalde pieņem lēmumu par patvaļīgu būvniecības seku novēršanu, bet pārkāpējs šo lēmumu nepilda, atkal jāraksta vēstule, kāpēc tas netiek darīts. Lemjot par piespiedu naudas piemērošanu, jāvāc izziņas un jālemj par soda samērīgumu un sākumā iespējams piespriest tikai minimālo sodu, kas ir daži desmiti latu.

Tomēr arī šie lēmumi ir lemti neveiksmei - pārkāpējs tos apstrīd visās tiesu instancēs pēc kārtas, un šis process velkas gadiem. "Nespēju teikt, ka šāda likumdošana ir efektīva. Tā ir katastrofāla. Likumdošana ir radījusi pārkāpējiem labvēlīgu kārtību, un jebkura būvvalde ir nolikta cīņai ar vējdzirnavām," secina Vircavs.

Patlaban būvētāji dara, ko grib, sankcijas ir mazas, pašvaldībām ir pienākums šo procesu kontrolēt, bet procesa dalībniekiem ir plašas iespējas būvvaldes lēmumus nepildīt, situāciju raksturo būvvaldes vadītājs.

LETA