Naftas izpētes investīciju projektiem Ekonomikas ministrijas dēļ draud strupceļš

Valdībā drīzumā paredzēts lemt par jaunajiem ogļūdeņražu izpētes un ieguves noteikumiem, ar kuriem iecerēts sakārtot šo mūsu valsts zemes dzīļu resursu nozari. Vai arī - tā tiks likvidēta, vēl īsti nesākusi pastāvēt. To noteiks valstisko lēmumu pieņēmēju tālredzīgums un spēja atšķirt formālo no būtiskā, vispārējas frāzes no būtiskiem apsvērumiem ar tālejošām sekām.

Pēc noteikumu projekta negaidītās izskatīšanas šā gada pirmajā Ministru kabineta komitejas sēdē Ekonomikas ministrijai (EM) uzdots „līdzsvarot visu pušu intereses, atkārtoti izvērtēt jautājumu par noteikumu projektā paredzēto eksperimentālās ogļūdeņražu ieguves termiņu“.

Ja noteikumu mērķis ir tiešām sakārtot nozari, neizpratni vieš apstāklis, ka „Baltic Oil Corporation“ priekšlikumi un argumenti līdz šim no EM puses ir tikuši ignorēti, Kasjauns.lv skaidroja „Baltic Oil Corporation” pārstāvis Raimonds Voroņins. Arī nozares attīstībai izveidotā asociācija netiek uztverta kā vērā ņemams sarunu biedrs. Par spīti tam, licences ogļūdeņražu izpētei un ieguvei saņēmušie komersanti joprojām cer panākt ministrijas ierēdņu izpratni un vienoties par nepārtrauktības nepieciešamību urbumu ekspluatācijā.

Pat EM piedāvātais periods, kas pēdējā redakcijā ir 720 dienas, neatrisina problēmu – prasību pēc izpētes pabeigšanas veikt konkrētā urbuma konservāciju, kas Latvijas ģeoloģijas apstākļos nozīmē neatgriezeniskus procesus, kuru dēļ urbums pēc atkārtotas atvēršanas, visticamāk, vairāk nebūs izmantojams. Turklāt šāds ierobežojums - 720 dienas, jeb divi gadi ir pretrunā ar likumā noteikto izpētes maksimālo termiņu (10 gadi).

Kā rāda pieredze, licences saņemšana ir tikai pats sākuma punkts ilgam un sarežģītam darbam, dažādu birokrātisko procesu īstenošanai jārēķinās ar vairākiem gadiem, īpaši laikietilpīgas ir saskaņošanas procedūras.

Tādēļ nozares pārstāvji aicina valdību apzināties situācijas nopietnību un izsvērti lemt jautājumus ar tālejošām ekonomiskām sekām. Atbalstot ministrijas un citu pušu priekšlikumus jānodrošina tiesiskās paļāvības princips, kā arī jāstiprina esošo un potenciālo investīciju drošība, ko būtiski ietekmē korekta, barjeras mazinoša un ilgtspējīga normatīvā vide. Bez šiem nosacījumiem nevar gaidīt, ka šī jaunā, daudzsološā nozare mūsu valstī varētu turpināt attīstīties, uzsver Voroņins.

Uzņēmējus sarunās ar EM par ogļūdeņražu izpētes un ieguves regulējumus pārstāv Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Tās pārstāvis zvērinātais advokāts Edmunds Stankevičs Kasjauns.lv teica, ka nozares pārstāvjus EM praktiski neuzklausa, ir panākti tikai „vāji kompromisi”. „Uzņēmējiem tiek uzkrauts pārāk liels administratīvais slogs un nepamatotas prasības. Pašlaik Latvijā ar ogļūdeņražu izpēti uz sauszemes nodarbojas tikai viens uzņēmums. Un tad ir jautājums – vai mēs gribam, lai parādās vēl šādi uzņēmumi, vai arī pēc gada šeit vairs nebūs neviens,” teica Stankevičs. Viņš domā, ka pašreiz valdība iet otro ceļu – lai uzņēmējus nevis piesaistītu, bet gan atbaidītu. Pēc viņa domām, valdībai būtu jāizvērtē EM ministrijas uzstādītās nepamatotās prasības un no vairākām ir jāatsakās. Advokātam nav saprotams, kādēļ tagad tik steidzīgi tiek strādāts, lai valdībā apstiprinātu ogļūdeņražu izpētes un ieguves regulējumu, neuzklausot nozares pārstāvjus.

Kasjauns.lv/Foto: All Over Press