Vācu investori sūdzas par negodīgo biznesa vidi un pamet Latviju
Vācijas uzņēmēji ar savas vēstniecības starpniecību ir vērsušies pie Latvijas valdības ar konkrētām iebildēm par nesakārtoto uzņēmējdarbības vidi, kura nav draudzīga ārvalstu investoriem.
Visvairāk investori norāda uz negodīgumu, kas šeit valda pilnīgi visos līmeņos, tāpēc investīcijas pamet Latviju, raksta žurnāls "Ir".
Noguruši no korupcijas, negodīgas konkurences un grūti saprotamas tiesu sistēmas, investori parasti aiziet klusējot. Taču vāciešiem mērs ir pilns, un viņi bijuši gatavi ar pirkstu parādīt Latvijas valdībai, kā miljoniem likt iesakņoties šeit, nevis 100 kilometrus uz dienvidiem vai ziemeļiem no Rīgas, raksta žurnāls.
Kad Vācijas kanclere Angela Merkele pērnruden ieradusies oficiālā vizītē Latvijā, viņai iesniegts projektu saraksts, kuros Latvija gribētu redzēt vācu investīcijas. Starp tiem bijusi elektrostacija Liepājā, ampēra institūts Salaspilī, pie lidostas iecerētais konferenču un izstāžu centrs "Messe Riga", alumīnija produktu rūpnīca un moderns diagnostikas projekts medicīnā.
Vācu puse gan nav steigusies ar atbalstu, gluži pretēji, iesniegusi sarakstu ar desmit problēmām, kuras apdraud investīciju drošību Latvijā un ir jānovērš. Februārī un martā Latvijas premjerministram nosūtītās un līdz šim nepubliskotās Vācijas vēstniecības vēstules, kurām aprīlī pievienojās arī Austrijas vēstniecība, ir diplomātijas praksē neierasti tiešas. Tajās ir aplūkota piecu Vācijas uzņēmumu konkrētā pieredze Latvijā un pat piedāvāti problēmu risinājumi, kas balstās uz Vācijas praksi. Vēstniecības vadošie darbinieki situāciju diskrēti apsprieduši arī ar Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadību, ziņo žurnāls.
Galvenās problēmas nebūt nav vietējo bāleliņu bieži piesauktie garie teritorijas plānošanas procesi, atļauju saskaņošana vai darbaspēka trūkums, lai gan atsevišķu vēstuli ar ieteikumiem profesionālās izglītības sistēmas pārveidošanai Vācijas vēstniecība iesniegusi arī Izglītības un zinātnes ministrijā. Ja sūdzībām noloba katra uzņēmuma individuālo sāpi, beigās paliek pāri negodīgums - gan valstī, gan tās tiesu un izmeklēšanas sistēmā, gan konkursos, gan biznesa partneru rīcībā, raksta žurnāls.
Investori norādījuši uz Latvijas nepilnībām tiesu prasību nodrošinājumā, kas satur izspiešanas potenciālu, investīcijas apgrūtinot ļoti ilgie tiesu procesi, ar maksātnespējas procesa draudiem vai reālu pieteikšanu var izdarīt spiedienu uz darījuma partneri, uzņēmēji Latvijā ļaunprātīgi izmantojot tiesībsargājošās iestādes, advokāti tiek izslēgti no iesāktām izmeklēšanām, padarot tos pat par aizdomās turamajiem, investīcijas tiek apgrūtinātas ar nevajadzīgām izmaksām, kā arī ir nesakārtota nodokļu kontrole un pastāv daudz problēmu publiskajos iepirkumos ceļu būvē.
Kā piemēri tiek minēta otrā lielākā Eiropas celtniecības firma "Strabag", kas sākotnēji bija izraudzīta kā Pārdaugavā topošo "Z torņu" būvētāja. Projekta gaitā "Strabag" ir iepērušies vairāk nekā gadu ilgā juridiskā cīniņā ar apakšuzņēmējiem, kurā kompānijas likumīgie pārstāvji advokāti pat kļuvuši par aizdomās turamajiem kriminālprocesā.
Celtniecības darbu gaitā bankrotēja apakšuzņēmējs, kuru "Strabag" kā ģenerāluzņēmējs bija nolīdzis betonēšanas darbiem, kāda Igaunijas kompānija. Vācu firma pret šādu risku bija iepriekš nodrošinājusies, iegūstot no "Nordea bankas" garantiju, ka apakšuzņēmēja bankrota gadījumā "Strabag" iegūst pirmā prasījuma tiesības vairāku miljonu eiro apmērā. Kad ļaunākais scenārijs tiešām īstenojās dzīvē, "Strabag" pieprasīja bankai garantijas izpildi. Banka pirmo pieprasījumu atteica drukas kļūdas dēļ. Otro - tāpēc, ka prasības summa pēc Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta pieprasījuma iesaldēta saskaņā ar terorisma finansēšanas un naudas atmazgāšanas likumu.
Izrādījās, ka pēc bankrotējušā igauņu uzņēmuma iesnieguma Ekonomikas policija bija ierosinājusi kriminālprocesu aizdomās par krāpšanu, kam nav nekādas saistības ne ar terorismu, ne ar naudas atmazgāšanu. Taču minētais dienests bija izdevis rīkojumu, atsaucoties uz pretterorisma likumu, un Latvijas juridiskā sistēma neļauj šādu dienesta lēmumu pārsūdzēt nevienā tiesā, jo tas nav administratīvs akts. Uzņēmums šādā situācijā faktiski ir bezspēcīgs.
Pēc gada miljoni arvien ir iesaldēti un kriminālprocess turpinās, bet "Strabag" šajā projektā vairs nestrādā.
Nopietnas sūdzības vācu investoriem ir arī par Latvijā rīkotajiem ceļu būves konkursiem. Vairāki vācu kompāniju "Matthai" un "Strabag" vietējie meitasuzņēmumi konkursos ir diskvalificēti dažādu formalitāšu dēļ, lai gan iesnieguši lētākus piedāvājumus, - tad nav bijis skaidrs, vai tie pārstāv mātesuzņēmumu, tad veidlapas nav pareizās, tad nav pārliecības, ka tiešām varēs ceļu uzbūvēt.
Vēl viena joma, kurā Vācijas valdība saskata problēmas, ir investīcijas Latvijas zaļajā enerģijā. Vēstniecība apraksta gadījumu ar kopuzņēmumu "ARC Liebau", ko vācieši nodibinājuši kopā ar latviešu partneriem. Investīciju apjoms bijis ap 200 miljoniem eiro (140 miljoniem latu). Kad finansēta dārgā projekta sagatavošanas daļa, latvieši pretēji vāciešu partneru vēlmēm palielinājuši firmas pamatkapitālu, sasaukuši akcionāru sapulci, uz ko vācu puse nav varējusi ierasties, un palielinājuši sev piederošo daļu daudzumu. Uzrunātie juristi plātījuši rokas un palīdzēt nav varējuši.
Žurnāls secinājis, ka ārvalstu investīcijas sarukušas tā, it kā Latvija būtu izstājusies no Eiropas Savienības. Pērn Vācijas investīcijas Latvijā samazinājušās par gandrīz piekto daļu.
LETA / Foto: Edijs Pālens/ LETA
