Pirms uzvaras "Rail Baltic" iepirkumā pretendents ziedojis varas partijai

"Grupa 93" bija viens no astoņiem pretendentiem Satiksmes ministrijas rīkotajā iepirkumā, kura uzvarētājs tika noskaidrots 10.oktobrī. Tā bija Neilam Balgalim piederošā SIA "Grupa 93" ar nosolīto līgumcenu 3 993 000 eiro.

Pāris dienas pirms konkursa noslēguma Balgalis ziedojis Satiksmes ministriju pārraugošajai partijai "Vienotība". Balgaļa ziedojums bija 9960.1 eiro (Ls 7000), bet viņa kolēģe Līga Ozoliņa tajā pašā dienā ziedojusi vēl 4268.62 eiro (Ls 3000). Abi politiskai partijai ziedojuši pirmoreiz.

Balgalis skaidro, ka šai partijai nolēmis ziedot, jo viņam tā un arī atsevišķi tās politiķi ļoti patīkot. Ziedojuma saistību ar iepirkuma norisi Balgalis noliedz.

Arī "Vienotības" ģenerālsekretārs Artis Kampars "kategoriski noraida jebkādu apgalvojumu, ka tam varētu būt kāda tieša sasaiste".

Pieci citi pretendenti iesniedza sūdzības un mēnesi vēlāk Iepirkumu uzraudzības birojs pārkāpumu dēļ aizliedza slēgt līgumu ar "Grupu 93".

KNAB Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītāja Inga Jaunskunga šādas sakritības uzskata par sliktu signālu, kam jāpievērš uzmanība.

Jau ziņots, ka iepirkumā par uzvarētāju tika atzīta kompānija SIA "Grupa 93". Uzvarējušais pretendents ir piegādātāju apvienības ""EPG Eisenbahn und Bauplanungsgesellschaft mbH Erfurt", SIA "Grupa 93", SIA "Konstruktionsgruppe Bauen Latvija"" dalībnieks. Paredzamā līgumcena ir 3,99 miljoni eiro (2,8 miljoni latu).

Vairāki iepirkuma dalībnieki iesniedza sūdzību par šo lēmumu. Piemēram, konsorcijs "Euroestudious" un "Projekts 3" iesniedzis sūdzības, jo uzskata, ka pasludinātā uzvarētāja "Grupa 93" piedāvājums ir nepamatoti lēts un neatbilst nolikuma prasībām. Kā norādīts Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB) adresētajā "Projekts 3" iesniegumā, ir prasīts noskaidrot, kāpēc Satiksmes ministrijas iepirkumu komisija nav veikusi pienācīgu nepamatoti lētā personu apvienības piedāvājuma novērtēšanu un izvērtējusi no tā izrietošos riskus valsts līdzekļu izmantošanā. Tāpat tiek pieprasīts veikt atkārtotu, rūpīgu "Euroestudious" un "Projekts 3" piedāvājuma pakalpojuma izpildes apraksta vērtēšanu atbilstoši konkursa nolikuma prasībām.

Kā uzsver uzņēmumā "Projekts 3", saimnieciski par visizdevīgāko atzītā piedāvājuma cena atšķiras par 33,5% no nākamās piedāvātās zemākās cenas. Tāpat tiek norādīts, ka uzvarētāja pakalpojuma izpildes tehniskā piedāvājuma kvalitāte ir ļoti zema, proti, 38,6 punkti no 60, un saskaņā ar iepirkuma nolikumu tiek izpildīta tikai par 64% no iespējamā. Kompānija lūdz IUB iesniegumu izskatīšanas komisiju izskatīt šī vērtējuma atbilstību likumam "Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām", kas nosaka, ka likuma mērķis ir valsts vai pašvaldību līdzekļu izmantošana, maksimāli samazinot pasūtītāja risku. Esot šaubas, vai iepirkuma komisija likuma normas nav vērtējusi formāli un nav pārliecinājusies par perspektīvā sniedzamā valstij nozīmīgā pakalpojuma kvalitāti, ņemot vērā to, ka citu pretendentu pakalpojumu izpildes apraksta kvalitāte ir līdz 94% no iespējamā.

Tāpat uzvarētājam bijis nodokļu parāds, kas pārsniedz 100 latus. Tomēr, neskatoties uz to, ka pretendenta dalībnieks bija nodokļu parādnieks, iepirkuma komisija turpināja izskatīt tā piedāvājumu, tādējādi pārkāpjot nolikuma punktu, kas nosaka, ka tehnisko vērtēšanu veic tikai pretendentu atlases un kvalifikācijas prasībām atbilstošo pretendentu iesniegtajiem piedāvājumiem.

Satiksmes ministrijā skaidro, ka iepirkuma komisijas pieņemtā lēmuma par iepirkuma procedūras rezultātiem apstrīdēšana aizkavē projektā paredzētā līguma sākšanu, taču ministrijā uzskata, ka ietekme uz projekta realizāciju būs atkarīga no pasūtītāja un izpildītāja tālākas veiksmīgas sadarbības.

Kopumā konkursam bija pieteikušies astoņi pretendenti.

Kā ziņots, "Rail Baltica 2" projekts paredz jaunas 1435 milimetrus jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro (880 miljonus latu), bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro (2,56 miljardus latu). Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. 2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.

LETA