Kā beigt nodarboties ar niekiem un vairs nekad neatlikt svarīgos darbus
Katram savu reizi ir bijusi šī sajūta, kad priekšā gaidāms smags, apnicīgs, sarežģīts vai svarīgs uzdevums, to visu laiku gribas atlikt, tā vietā darot dažādus sīkumus vai pusi dienas bumbulējot sociālajos tīklos. Tā ir prokrastinācija - darba ražīguma ļaunākā ienaidniece un neveiksmes radiniece.
Karletonas Universitātes psiholoģijas fakultātes asociētais profesors Tims Pīkls savā akadēmiskajā karjerā pārliecinājies, ka prokrastinācija ir daudz dziļāka problēma, nekā tikai nepareiza laika plānošana.
Būtībā, tas esot cilvēka pielāgošanās mehānisms. Pīkls veltījis vairāk nekā 20 gadus, pētot kā un kāpēc cilvēki atliek svarīgus uzdevumus. Savos pētījumos viņš ir noskaidrojis, kādi ļaudis ir tie, kuri visbiežāk nosit laiku, kādos apstākļos tas notiek un, pats galvenais, - kā atbrīvoties no šī nelāgā ieraduma uz visiem laikiem.
Vispirms ir jāsaprot, ka vēlamies justies labi īstermiņā. Pretēji vispārējam uzskatam, "gumijas stiepēji" nav vienkārši ar vāju gribasspēku apveltītie vai slikti laika plānotāji. Pīkla pētījumi liecina, ka viņi gluži vienkārši vēlas izvairīties no sliktām sajūtām. Viņi negrib sastapties ar emocijām, kas saistās ar gaidāmo grūto uzdevumu.
Konceptuāli jāsāk tieši ar to. Piemēram, ja jums "draud" istabas kārtošana vai raksta rakstīšana, pajautājiet sev, kāpēc jūs nevēlaties to darīt uzreiz. Iespējams, tā ir nepatika uzkopt māju vai uztraukums, ka var neizdoties, kas jūs attur no svarīgā procesa sākšanas.
Tieši tā ir atslēga, apgalvo profesors Pīkls. Jums vajag tikai sākt. Tā kā lielus uzdevumus nevaram pieveikt vienā rāvienā, mājas uzkopšanai vai raksta rakstīšanai jānosaka pirmais solis. Pacelt vienu zeķi. Atvērt baltu lapu datora ekrānā. Tas liek uzdevumam kļūt taustāmam. Kad ir sperts pirmais solis, jūs pārvēršat hipotētisku pienākumu konkrētā procesā.
Kad veicam konkrētu darbību, mēs saprotam, ka šis darbs kļuvis par daļu no tagadnes un nu tam piemīt neatliekamības sajūta.
Ir reizes, kad saprotam, ka esam atlikuši kaut ko, bet nevaram tam pieķerties nekavējoties. Tas ir bīstami, ja esat prokrastinētājs, jo "kādreiz nākamnedēļ" var kļūt par jūsu iknedēļas mantru. Pīkls uzskata, ka risinājums ir vienkāršs: kļūstiet konkrēts!
Pasakiet sev: "10:00 es sākšu vākt drēbes no grīdas," vai "es sākšu rakstīt pirmo teikumu 18:30."
Dodiet savai rīcībai taustāmu impulsu. Tā jūs pārslēdzaties no domām par mērķi uz domām par plānu, kā to sasniegt. Šī mazā pārslēgšanās ļauj kliedēt neskaidrību par to, kā aizpildīt laiku.
Pēdējais Pīkla padoms - izprotiet, ka attīstība veicina labklājību.
Pat sīki soļi veido kustību, kas jūs tuvina galamērķim. Iesākumā tā varbūt bija tikai netīra zeķe uz grīdas. Bet ja reiz uzsākta rīcība, šī zeķe kļūst par taustāmu, izšķirošu posmu ceļā uz tīru istabu.
