Kosmoss tā pieķēzīts, ka jāsāk meklēt sētniekus
Visur, kur ir cilvēks, paliek tonnām atkritumu. Kosmosā cilvēku ir salīdzinoši maz, bet atkritumi kaudžu kaudzēm. Laiks ķerties pie slotas.
Ņemot vērā, ka cilvēks kosmosa dzīles iekaro vien kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem, esam pamanījušies mūsu orbītu pieķēzīt pēc pilnas programmas! Eksperti stāsta, ka Zemes orbitā riņķo vairāk kā 17 000 dažādu objektu kā minimums vidējas apakštasītes lielumā. Pat parasts skrūves uzgrieznis, sadursmē ar Zemes pavadoni var radīt traģisku katastrofu, jo trieciens būs vismaz rokas granātas sprādziena stiprumā.
Pavisam kopā apkārt Zemei riņķojot ap 500 000 kosmisko atkritumu vienību. Tur esot gan sākot ar nelielu krāsas pilienu, gan beidzot ar prāviem kosmosā pazaudētiem instrumentiem. Pie ātruma 28 160 km/h, sadursmes neko labu nesola, tāpēc NASA šad un tad maina savu satelītu atrašanās vietas, lai izvairītos no kāda kosmonauta pazaudēta āmura!
Eiropa pašlaik gatavo projektu sistēmai e.DeOrbit. Tas ir kaut kas līdzīgs lielam robotizētam sētniekam, kurš varētu atrasties no 800 līdz 1000 kilometru lielā augstumā un ar tīklu, harpūnu vai taustekļiem ķert dažāda kalibra netīrumus.
Jāpiebilst, ka e.DeOrbit ir tikai viens no daudzajiem projektiem, kā nedaudz piekopt kosmisko telpu vismaz Zemes tuvumā. Daži iesaka atkritumus iznīcināt ar lāzeru palīdzību, citiem plānos ir vēl smalkākas ierīces. Lai nu kā, esam pamanījušies pieķēzīt pat ārpus Zemes, kas mums nu nekādi godu nedara.
