Finanšu ministrs apšauba reālu ekonomisko sankciju ieviešanu pret Krieviju
Pagaidām ir maz ticams, ka Rietumvalstis ieviesīs reālas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās agresiju Ukrainā, tā šorīt Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Rīta panorāma" sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (V).
"Diezin vai arī būs tādas reālas ekonomiskās sankcijas, vai arī tās nāks pakāpeniski, līdz ar to ir ļoti grūti pateikt, kā Krievija reaģēs - vai tā ies uz konfrontāciju ar visu Rietumu pasauli vai tikai dažām valstīm, vai tikai dažās jomās," sacīja Vilks.
Ministrs atzina, ka Krievija Latvijai ir pietiekami liela ekonomiskā partnere, tāpēc arī šī austrumu kaimiņa ietekme uz mūsu valsts ekonomiku var būt diezgan ievērojama. Tomēr Vilks nedomā, ka tas notiks pēkšņi, bet gan pakāpeniski.
"Tai pašā laikā mēs redzam, ka Krievijas [..] ekonomika katru gadu pavājinās, un tai ir ļoti liela atkarība no resursu pārdošanas, tādējādi tur īsti nav, kur demonstrēt muskuļus un varu. Tāpēc Krievijas gadījumā, ja tā pašizolējas, tai nepietiek [līdzekļu] ne pārtikai, ne militārajām vajadzībām, ne Krimas uzturēšanai," LTV atzina Vilks.
Pēc viņa domām, Krievija nav spējīga "iziet uz ļoti lielu konfrontāciju ar Eiropas Savienību", taču "ir jābūt gataviem dažādiem mainīgiem apstākļiem". Krievijas un Ukrainas konflikta ietekme Latvijas ekonomikā atspoguļosies, taču tā nebūs ļoti ievērojama, uzskata finanšu ministrs. "Būtiskāk skartas varētu būt atsevišķas jomas - tranzīts un loģistika, bet mēs arī saprotam, ka tās preces, kas tagad nāk uz Latvijas, Baltijas ostām, nav iespējams pāris mēnešu laikā novirzīt uz Krieviju, jo Krievijas ostām pietiekamas jaudas nav," raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Vilks.
Jautāts, vai ES būtu jālemj par kompensāciju izmaksu tām valstīm, kuru ekonomika ciestu no sankciju ieviešanas pret Krieviju, Vilks atbildēja, ka, "ja Krievija pilnībā bloķē mūsu ostas un šajā nozarē pēkšņi desmitiem tūkstoši cilvēku zaudē darbu, tad viennozīmīgi ES tas ir jāzina [..] un šeit ir jārīkojas, jāatrod kaut kādi solidaritātes mehānismi". Tomēr šādu scenāriju finanšu ministrs pagaidām neprognozē.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) vakar LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja, ka gadījumā, ja Krievijas un Ukrainas konflikta eskalācija turpināsies, ES pret Krieviju ieviesīs sankciju trešo psomu. Tās būs ekonomiska rakstura sankcijas, kas varēs skart četras jomas - ieroču tirdzniecību, enerģētiku, tirdzniecību un finanšu sektoru, izteicās premjerministre, piebilstot, ka "tagad, protams, viss atkarīgs no Krievijas".
Viņa atzina, ka neviena Eiropas valsts nevar mierīgi noraudzīties, kā Krievijas karaspēks ieiet svešā teritorijā. "No otras puses, mēs jau valdībā izskatījām konkrētus iespējamos tautsaimniecības riskus. Protams, es runāju arī Eiropas Padomē par šiem iespējamiem riskiem. Vissarežģītākais mums ir enerģētikas jautājums. Par to esmu informējusi arī ES. Ja līdz tam aizies, tad mums zināms atbalsts no ES, iespējams, būs nepieciešams," atzina Straujuma. Viņa gan piebilda, ka ES paredzēto ekonomisko sankciju blokā ir vairāki posmi, un pirmais nebūt nav enerģētika.
"Protams, ir problēmas arī ar tirdzniecību. Šobrīd, vēl neieviešot nekādus pasākumus ne no ES, ne Krievijas puses, mūsu rūpniecība jau izjūt [konflikta sekas], tāpēc ka Krievijas rubļa vērtība ir kritusi, un arī Ukrainā vairs nenotiek tāda tirdzniecība, kāda bija agrāk. Līdz ar to nelieli ierobežojumi mūsu uzņēmējiem ir, bet, kā jau redzējām 2008.gadā, mūsu uzņēmēji ļoti ātri atrada sev citus noieta tirgus," atgāgināja Straujuma.
Ministru prezidente konkretizēja, ka pārtikas uzņēmumi, piemēram, zivjrūpniecības nozare, kuras eksporta tirgu 20% apmērā nodrošina Krievija, jau ir sākusi "skatīties uz citiem tirgiem perspektīvā". "Līdz ar to, iespējams, ka mūsu rūpniecībai būs jāpārorientējas pat ne sankciju dēļ, bet vienkārši tāpēc, ka ir ekonomiskā situācija tāda," rezumēja premjerministre.
Kā ziņots, Straujuma pagājušajā nedēļā piedalījās Briselē notiekošajā ES valstu līderu samitā, kurā tika nolemts paplašināt sankcijas pret Krieviju, tādā veidā reaģējot uz Maskavas lēmumu anektēt Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Sankcijas pret Krieviju paplašināja arī ASV.
Pēc tam starptautiskās reitingu aģentūras "Standard&Poor's" un "Fitch Ratings" paziņoja par Krievijas kredītreitinga perspektīvas pazemināšanu no stabilas uz negatīvu.
Pat pirms Krimas aneksijas izraisītā attiecību saspīlējuma starp Krieviju un Rietumiem Krievijas ekonomiskā izaugsme bija sasniegusi zemāko līmeni kopš 2009.gada recesijas, privātajam patēriņam nespējot atsvērt investīciju apjoma kritumu.
Briselē notikušajā ES līderu samitā arī tika nolemts, ka Eiropas Komisijai līdz šā gada jūnijam jāizstrādā plāns, kā mazināt reģiona atkarību no enerģijas resursu importa.
Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs pavēstīja, ka ES līderi vienojušies nākamajā tikšanās reizē jūnijā pārrunāt enerģijas drošības pamata noteikumus.
Plānoto pasākumu vidū ir enerģijas avotu dažādošana, attīstot vietējos resursus, tostarp atjaunojamo un atomenerģiju, kā arī uzlabojot sadarbību gan blokā, gan ar trešajām pusēm.
Arī enerģētiskā atkarība samitā tiks apspriesta Ukrainas notikumu kontekstā. Krievija ir viena no lielākajām enerģētikas resursu piegādātājām Eiropā. Krievijas gāzes daļa kopējā ES dalībvalstu patēriņā pērn pieaugusi par četriem procentpunktiem un sasniegusi 27%, tādējādi tai kļūstot par lielāko ārvalstu piegādātāju, liecina Eiropas gāzes kompāniju asociācijas "Eurogas" apkopotā informācija.
