Četru cilvēku ģimenei dzīvošana Rīgā ir dārga; Viļņā un Tallinā - stipri vieglāka
Rīgā četru cilvēku ģimene, kas dzīvo tai piederošā 70 kvadrātmetru dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu namā, par pārtiku, mājokli un transportu tērē 47% izdevumu, kamēr Viļņā - 44%, bet Tallinā 29% no ienākumiem, liecina kādas lielas Latvijas bankas pētījums par Baltijas valstu galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumiem.
Attiecīgajām vajadzībām mājsaimniecības Rīgā tērē vidēji 587 eiro mēnesī, Viļņā - 518 eiro, bet Tallinā - 519 eiro. Taču Igaunijas galvaspilsētā mājsaimniecību rīcībā mēnesī ir lielāki ienākumi - vidēji 1785 eiro, kas ir par gandrīz 600 eiro vairāk nekā Viļņā un par 583 eiro vairāk nekā Rīgā. Pētījumā norādīts, ka, pateicoties ienākumu atšķirībai, Tallinas ģimenēm pēc pamatvajadzību apmierināšanas, citiem tēriņiem paliek pāri 71% ienākumu jeb 1266 eiro, kamēr Rīgā 53% jeb 660 eiro mēnesī un Viļņā 56% jeb 670 eiro.
"Izdevumi pārtikai, mājoklim un transportam ir galvenie mājsaimniecību izdevumi, kas patērē lielāko daļu no budžeta. Pat ja naudas izteiksmē izdevumu apmērs Baltijas valstu galvaspilsētās ir tuvs, izvērtējot atšķirības ienākumos, kļūst acīmredzams, ka Tallinas mājsaimniecībām divreiz vairāk naudas atliek citām vajadzībām - apģērbam, saimniecības precēm, veselības aprūpei, izglītībai, izklaidēm un citiem izdevumiem. Rīgas un Viļņas mājsaimniecībām salīdzinoši rūpīgāk jāplāno tēriņi, lai atlikušos līdzekļus sadalītu uz vajadzīgajiem un vēlamajiem maksājumiem," trešdien, prezentējot pētījumu, žurnālistiem sacīja bankas Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.
Viņa gan minēja, ka mājokļa izmaksas krietni pieaug, ja ģimenei dzīvoklis nepieder un jāmaksā īre. Kauliņa norādīja, ka patlaban izdevīgāk ir iegādāties dzīvokli kredītā nekā īrēt, taču sakrāt pirmajai iemaksai nav viegli. Viļņā un Rīgā šā gada sākumā mājokļa maksājumi kredītā pirktos dzīvokļus bija par gandrīz par trešdaļu mazāki nekā īrētos, bet Tallinā - kur nekustamā īpašuma cenas ir augstākās Baltijā - kredītā pirkta dzīvokļa ikmēneša mājokļa izmaksas bija par 7-8% zemākas nekā tiem, kuri mājokli īrē.
Lielākā mājsaimniecību izdevumu pozīcija ir pārtika. Pētījuma rezultāti liecina, ka izmaksas par optimālu pārtikas grozu ģimenei Baltijās valstīs ir ir starp 289 un 332 eiro - visvairāk Latvijā, vismazāk Lietuvā, bet Igaunijā par optimālu pārtikas grozu ģimenes maksātu 318 eiro mēnesī.
Savukārt transportam Baltijas valstu galvaspilsētu mājsaimniecībām nākas tērēt teju četras reizes mazāk nekā pārtikai. Situācijā, kur ģimene ar diviem pieaugušajiem un vienu skolēnu pārvietošanās vajadzībām izmanto sabiedrisko transportu, ģimenes izdevumi par transportu ir 80 eiro Rīgā, 63,72 eiro Viļņā, bet Tallinā sabiedriskais transports ir bez maksas, kam pateicoties ģimenes Igaunijas galvaspilsētā var ietaupīt 6% no ienākumiem, salīdzinot ar rīdziniekiem, un 5%, salīdzinot ar Viļņas iedzīvotājiem.
"Salīdzinot ar mājokļa un transporta izdevumiem, pārtikas izdevumu kategorija ir ļoti elastīga un dod visvairāk iespēju ietaupīšanai. Mājokļu izdevumu izdevumu mazināšanas iespējas sarežģītākas un prasa valsts iesaistīšanos - mājokļa kredīta pirmās iemaksas garantēšanā, daudzdzīvokļu namu siltināšanā, namu apsaimniekošanas rēķinu standartizēšanā, dzīvokļa un zemes dalītā īpašuma problēmas risināšanā," sacīja Kauliņa.
Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību lielāko izdevumu pozīciju pētījums ir turpinājums institūta mājsaimniecību pārtikas groza pētījumam Baltijas valstīs, kas tika sākts 2013.gadā, un iekļauj arī datus par mājsaimniecību pārtikas izmaksu gada dinamiku.
BNS, Foto: Ieva Čīka/LETA
