Kazahstānas un Latvijas sadarbību "zaļajā ekonomikā" Ukrainas krīze neskars

Kazahstānas „zaļās ekonomikas” pārstāvji plāno sadarbību ar Latviju un jau šī gada aprīlī Rīgā, pasaules tendenču, ideju un biznesa kontaktu foruma „World Trends Forum” ietvaros cer Latvijā atrast jaunus sadarbības partnerus.

Maira O.Sultanova cerības uz ciešu un sekmīgu sadarbību ar Latviju, neskatoties uz šā brīža ekonomiski un politiski sarežģīto Ukrainas krīzi pamato ar Kazahstānas prezidenta Nursultana Nazarbajeva izteikumiem, ka Kazahstāna necietīs no ekonomiskajām sankcijām, ko pasaules valstis varētu vērst pret Krieviju Ukrainas krīzes sakarā, jo Kazahstāna ar šo krīzi nav saistīta.

Zaļās ekonomikas pārstāve gan piebilst, ka Kazahstānas prezidents norādījis, ka Krievijas iekšējās ekonomiskās situācijas pasliktināšanās gan var ietekmēt valsts ekonomiku.

„Protams, mēs ceram, ka sadarbība starp Latviju uz Kazahstānu tikai nostiprināsies un būs vēl vairāk kopīgu projektu,” uzsver Maira O.Sultanova.

Interesē enerģētika, atkritumu apsaimniekošana, energoresursu taupīšana un ekomenedžments

Lai arī Kazahstānā koncepcija pārejai uz zaļo ekonomiku ar prezidenta rīkojumu apstiprināta salīdzinoši nesen - 2013. gada maijā un šajā laikā izveidots arī Kazahstānas starptautiskā inovāciju un izglītības centrs „Koalīcija par „zaļo ekonomiku un attīstību G-Global”, videi draudzīgās idejas centrs paguvis popularizēt ne tikai Kazahstānā biznesa aprindās un valsts iestādēs, bet arī starptautiskā arēnā, tajā skaitā kļūstot par izstādes „Expo 2017” partneri un VII Astanas ekonomikas foruma līdzorganizatoru.

Centrs vēlas apvienot biznesa, zinātnes un varas struktūras „zaļās ekonomikas” attīstībai, veidojot ekosistēmas, atbilstošu infrastruktūru, normatīvos aktus videi draudzīgu standartu ieviešanā, „zaļo projektu” banku, izglītības centrus u.c. ne tikai valsts līmenī, bet arī starptautisku projektu ietvaros.

„Sadarbība „zaļajā ekonomikā” ar Latviju mūs interesē gan enerģētikas, gan atkritumu apsaimniekošanas, gan energoresursu taupības, gan ekomenedžmenta jomā, tāpēc , viesojoties Rīgā, plānojam pārrunas par kopīgu projektu iespēju gan ar valsts struktūrām, gan privātuzņēmumiem Latvijā. Tajā skaitā vēlamies uzzināt, kādi videi draudzīgi projekti un idejas pašlaik ir aktuāli Latvijā,” saka Maira O.Sultanova.

„Zaļās ekonomikas” pārstāve uzsver, ka Kazahstānu īpaši interesētu sadarbība „praktiski izglītojošajā” virzienā. Piemēram, e-apmācībās. Proti, Apvienoto Nāciju Ekonomijas un Sociālā komisija Āzijas un Klusa okeāna reģionam (The United Nations Economic and Social Commission for Asia and the Pacific (ESCAP)) 2013. gada augustā ar Kazahstānas starptautisko inovāciju un izglītības centru „Koalīcija par „zaļo ekonomiku un attīstību G-Global” vienojusies par sadarbību vides jautājumos. Šīs vienošanās ietvaros Kazahstānas „zaļo enerģiju” pārstāvji ieguvuši ekskluzīvas tiesības rīkot virtuālo „zaļās ekonomikas” apmācības kursu. To izstrādājis Nobela prēmijas ekonomikā ieguvējs Rae Kwon Chung un tajā iespējams apgūt jautājumus, kas saistīti ar oglekļa izmešu samazināšanu ekonomikā, videi draudzīgu nodokļu un budžeta reformu, infrastruktūru, biznesu, ražošanu, kā arī iepazīties ar citās valstīs realizētajiem videi draudzīgajiem projektiem. Saskaņā ar iepriekš minēto vienošanos Kazahstānas „zaļās ekonomikas” pārstāvji atvēruši atbilstošu e-apmācības centru un plāno šogad kopīgi ar asociāciju „Eirāzijas zinātnieku ekonomiskais klubs”(Eurasian Economic Club of Scientists) vadīt tālmācības, izmantojot interaktīvās videokonferences un piesaistot speciālistus no visas pasaules. Maira O.Sultanova uzsver, ka Kazahstānu „zaļo” e-apmācību jomā interesē sadarbība arī ar Latviju.

Meklē sadarbību arī ES projektu ietvaros

Sadarbība ar Latvijas „zaļās ekonomikas” pārstāvjiem Kazahstānu interesētu arī dažādu Eiropas Savienības projektu ietvaros, izstādes „Expo 2017 „Nākotnes enerģija” („Future Energy”) veidošanā, kas notiks Kazahstānas galvaspilsētā Astanā un ko plāno apmeklēt vairāk nekā 100 valstu pārstāvji. Kazahstānas „zaļās ekonomikas” pārstāvji savas idejas realizē arī sadarbībā ar Centrālāzijas Zaļā biznesa klubu, kurā iesaistījušas arī Kirgizstāna, Tadžikistāna un Uzbekistāna. Šī kluba dibinātāji ir Centrālās Āzijas reģionālais ekoloģiskais centrs, kura dibinātāju vidū ir arī ANO un Eiropas Komisija. Maira O.Sultanova uzsver, ka arī iepriekš minēto organizāciju „zaļajos” projektos vēlētos sadarboties arī ar Latviju.