Kēksi, šokolādes, jogurti - par dažiem centiem un beigušos derīguma termiņu

Agrā darbdienas rītā apmeklējot tirgu, portāls Kasjauns.lv secināja, ka „noiets” šiem produktiem ir, proti, cilvēki drūzmējas gar lētajām precēm, raisot sajūtu, ka tur kaut ko dod par velti. Pieejam tuvāk, un kļūst skaidrs, kāpēc tik daudz pircēju – cenas tādas, ka nekādas veikalu atlaides nestāv klāt. Jogurts, kas veikalā maksā aptuveni 80 centu, šeit pieejams par 30 centiem, cepumu iepakojumi par 45 centiem, turklāt tādi, kādus veikalos ieraudzīt nevar, piens par 35 centiem un vēl daudz citu „nocenotu” jeb vienkārši lētu produktu. Pircēji gan galvenokārt pensijas vecuma ļaudis vai apšaubāma izskata personas.

Uzrunājot pārdevēju, neko daudz noskaidrot neizdodas, vienīgi to, ka tās nav nekādas īpašās atlaides, te tādas cenas piedāvājot vienmēr, taču produktu izcelsmes vietu tā arī neviens nepasaka. Pārdevēja vien nīgru skatienu nopēta, kā pārcilājam kārtējo produktu, uzmanīgi sekojot derīguma termiņam. Jāatzīst, ka daļai produktu patiesi derīguma termiņš līdz gada beigām, taču vietā, kur tam vajadzētu būt uz jogurtu iepakojuma, mistiskā kārtā tas izzudis. Daudzajiem šokolādes krēmiem gan termiņš jau beidzies, to ar mazmazītiņiem cipariņiem var saskatīt iepakojuma augšpusē.

Centrāltirgū pārdoto produkciju aktīvi kontrolē uzraugi

Par saviem novērojumiem jautājām Rīgas Centrāltirgus pārstāvjiem, un tiesa - atsevišķos gadījumos novērota nelegālo tirgotāju tirdzniecības izvēršana. „Rīgas Centrāltirgus pārraugi, kontrolieri un veterinārās laboratorijas darbinieki regulāri pārrauga tirgus nomnieku tirgoto produkciju, neatbilstību gadījumā pārtraucot tirdzniecību. Atsevišķos gadījumos esam konstatējuši problēmas SIA „Latgales tirdzniecības nams” iznomātajā Gogoļa ielas laukumā, kur bez oficiāliem nomniekiem īslaicīgi tirdzniecību izvērš nelegālie tirgotāji. Iespēju robežās uz šīm vietām nosūtām arī apsardzes patruļas,” atzīst Rīgas Centrāltirgus pārstāvis Ivars Jakovels.

Jakovels stāsta, ka darbs būtu efektīvāks, ja pircēji informētu par nelegālo tirgotāju aktivitātēm, taču nenoliedz, ka tirdzniecība ar produktiem, kam beidzies realizācijas termiņš, ir arī sociāla parādība. „Diemžēl Rīgā un Latvijā ir daudz ļoti trūcīgu ļaužu, kuri apzināti izvēlas iegādāties produktus ar beigušos derīguma termiņu, jo nereti tie ir vienīgie, ko viņi var finansiāli atļauties. Šādos apstākļos administratīvās metodes parasti nav pašas efektīvākās.”

Katrs pats izvēlas, pie kāda tirgotāja iepirkties

Produktu, ar aizdomīgu realizācijas termiņu, pārdošanu novērojis arī Pārtikas un veterinārais dienests, tāpēc pievērš pastiprinātu uzmanību tam, lai tirdzniecības vietās tiktu pārdota nekaitīga un droša pārtika. Taču sarežģītāku šo kontroli padara tas, ka, piemēram, Centrāltirgū vecie produkti tiek pārdoti no ratiņiem, šādas tirgotavas ir mobilas, un tirgotāji mēdz ātri pazust ar visu preci.

„Šādos gadījumos sadarbojamies ar Pašvaldības policiju, tomēr vēlreiz jāatgādina, ka pircējiem ir jādomā līdzi, ko tie pērk un pie kā iepērkas, jo pārtikas produkti, kuru derīguma termiņš ir beidzies, var kaitēt veselībai, tādēļ uzturā nav lietojami, un tādus iegādāties nevajadzētu,” teic Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Tatjana Marčenkova.

Taču, paralēli valsts uzraudzībai un kontrolei tirgū, kā arī Centrāltirgus realizētajiem drošības pasākumiem, pašiem pircējiem jābūt vērīgiem un gudriem – nevajadzētu iepirkties pie tirgotāja, kura tirdzniecības vieta izskatās netīra, nehigiēniska, nevajadzētu kautrēties pārtikas produktus pirms pirkšanas kārtīgi aplūkot, pasmaržot, un pārbaudīt derīguma termiņu.

Lai gan no veco pārtikas produktu tirgotājiem, kurus sastapām Centrāltirgū, tā arī neizdevās uzzināt, no kurienes šie produkti tiek ņemti, viens ir skaidrs – no lielveikalu atkritumu tvertnēm tie nenāk, jo pārtikas preces, kurām beidzies derīguma termiņš, veikali iznīcina vai ievieto slēgtos konteineros, tāpēc šiem produktiem nevar piekļūt arī bezpajumtnieki.

Kā portālam Kasjauns.lv stāsta „Maxima Latvija” preses sekretārs Jānis Beseris, tuvojoties pārtikas produktu derīguma termiņu beigām, veikalos Maxima tiekot samazināta šo produktu cena, lai ieinteresētus klientus, tā rezultātā produktu apjoms, kam veikalos ir beidzies derīguma termiņš un kas ir jāiznīcina, ir salīdzinoši neliels. „Savukārt dzīvnieku izcelsmes produktus, kuriem ir beidzies derīguma termiņš, atbilstoši Latvijas un Eiropas Savienības normatīvajam regulējumam iznīcinām, šo darbu veic profesionāla utilizācijas kompānija. Pārējie produkti tiek iznīcināti uz vietas veikalā, izmetot tos speciālos sadzīves atkritumu konteineros, kas tiek slēgti, vai novietoti ierobežotā veikala teritorijā un nav pieejami trešajām personām,” teic Beseris.

Produkti ar beigušos derīguma termiņu neesot pieejami nevienam, taču, tādas pārtikas preces, kurām deformēts iepakojums, taču derīguma termiņš ir atbilstošs, tiekot nogādātas mazturīgajām ģimenēm. „Šādā veidā ziedojam konservētus produktus, putraimus, makaronus, kafiju, tēju u.c. produktus. Tāpat sadarbojamies arī ar privātajiem mini zoodārziem, kuriem tiek ziedoti dārzeņi un augļi. Piemēram, „Maxima” pārtikas cehos ražoto maizi pēc derīguma termiņa beigām pārstrādājam rīvmaizē un nododam to mini zoodārziem un zirgu audzētavām,” stāsta Beseris.

Arī „Rimi Latvia” pārstāve Laura Podskočija portālam Kasjauns.lv stāsta, ka pārtikas produkti ar beigušos derīguma termiņu tiek utilizēti, taču, veikalā tiekot veikta preču apjoma plānošana, lai šādas pārtikas būtu mazāk: „Lieli pārtikas atkritumi tirdzniecībā nozīmē sliktu rādītāju, kas liecina par neefektīvu plānošanu, bet pilnīgi izvairīties no tā tirdzniecībā nav iespējams.”

Arī par vecu pārtikas produktu ziedošanu trūcīgajiem nevarot būt ne runas, jo tas būtu pret Latvijas likumdošanu, un šāda veida ziedošana būtu nevis palīdzība trūkumcietējiem, bet kaitējums.

Taču, ja esi konstatējis, ka veikalā iegādātajai precei beidzies derīguma termiņš, „Rimi Latvia” pārstāve stāsta, ka to droši var nest atpakaļ kopā ar pirkuma čeku, un tiks atdota nauda vai samainīta prece.

Kā aprēķinājusi Latvijas tirgotāju asociācija, ik dienas konteineros nonāk pat līdz 20 tonnām pārtikas produktu.

Kamēr Latvijā nevienam nav pieejas veikalu konteineros izmestajām pārtikas precēm ar beigušos derīguma termiņu, jo tās tiek turētas aiz augsta žoga, slēgtās atkritumu tvertnēs, citur pasaulē preces pēc derīguma termiņa beigām tiek novietotas lielveikalu tuvumā esošajos konteineros un ir visiem pieejamas. Izveidojusies pat vesela kustība – šī dzīvesstila piekritēji tiek saukti par frīganiem. Viņu dzīves filozofija – kāpēc vajadzīga nauda, ja var dzīvot tāpat, un produktus iztikšanai vienkārši paņemt no lielveikalu konteineriem, kur tie pieejami lielā klāstā.

Frīganu kustības pārstāvji atzīst, ka pārtikas ražotāji produktu lietošanas termiņa beigas nosaka visai piesardzīgi, un pat tad, kad termiņš beidzies, ēdiens uzturā vēl ir lietojams. Produkti tiek arī ķīmiski apstrādāti, tāpēc realizācijas termiņš realitātē nereti ir ilgāks, nekā noteikts uz iepakojuma. Frīgani uzsver, ka, piemēram, tādu pārtikas produktu, kā jogurts, mierīgi varot lietot arī dažas dienas pēc termiņa beigām, jo tajā ir pienskābās baktērijas.