Īrijā viņa fasēja gaļu. Atgriežoties Latvijā, ārzemju pieredze traucē atrast darbu

Aktualizējas jautājums – vai ir kas mainījies? Ekonomiskā situācija uzlabojusies? Pavēries plašs darba tirgus? Iespējams, ja esi ārzemēs guvis lielisku darba pieredzi augstā amatā un izkopis angļu valodas zināšanas, Latvijā tevi gaidīs ar atplestām rokām. Bet ko iesākt, ja pēc trīs gadu prombūtnes ar pieredzi gaļas, cepumu vai citu pārtikas produktu fasēšanas darbā Latvijā darba devējs vis negaida ar atplestām rokām tāpēc vien, ka esi nolēmis atgriezties. Tieši otrādi – rodas skepse, vai cilvēkam ar augstākās izglītības diplomu un pieredzi fasēšanas fabrikā uzticēt atbildīgu amatu.

Faktu, ka trīs gadi pavadīti Īrijā, no darba devējiem labāk slēpj

Diemžēl visas ilūzijas par atgriešanos dzimtenē sagruvušas arī latvietei Elzai. Pēc trīs gadu pavadīšanas Īrijā viņa nolēma atgriezties mājās - cerību un motivācijas pilna atrast darbu Rīgā. Pagājuši jau četri mēneši – no darba ne vēsts, un lielā dzimtenes mīlestība arī pamazām izplēn.

Elza stāsta: „Uz Īriju nolēmu doties uzreiz pēc augstskolas pabeigšanas, biju ieguvusi bakalaura grādu starptautiskajās attiecībās un neredzēju Latvijā iespējas sevi tālāk attīstīt. Arī finansiālā situācija spieda doties prom. Protams, Īrija nav nekāda paradīze zemes virsū, un par sevi tāpat ir jācīnās, tikai atšķirība ir atalgojumā. Par darbu gaļas pārstrādes uzņēmumā, kur mani pienākumi bija tik vien kā šķirot bojātos gaļas iepakojumus no veselajiem, es nedēļas laikā saņēmu tik, cik Latvijā saņemtu mēnesī daudz atbildīgākā amatā.

Pagāja laiks un, dažādu apstākļu vadīta, tomēr nolēmu atgriezties Latvijā, taču, šķiet, ka tieši mana necilā darba pieredze ir iemesls, kāpēc nespēju atrast šeit normālu darbu. Jau vairākkārt no CV esmu izņēmusi ārā pieredzi Īrijā, un faktu, ka trīs gadus biju prom no Latvijas pat slēpju, jo, šķiet, ka nevienam te nepatīk tie, kas atbraukuši un cer savu dzīvi būvēt no jauna. Pēc vairāku darba interviju apmeklēšanas man radās sajūta, ka labāk vispār neteikt, ka esmu kādu laiku dzīvojusi Īrijā, jo tā vien šķiet, ka tieši tas atbaida darba devējus.”

Ir arī daudz pozitīvu piemēru

Elzas piemērs ir tikai viens no daudzajiem. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) stāsta, ka Latvijas darba ņēmēju ārzemēs uzkrāto pieredzi un zināšanas novērtē daudzi darba devēji. „Piemēram, starptautisko uzņēmumu Latvijas birojos pieprasīti ir darbinieki ar darba pieredzi ārvalstīs un svešvalodu zināšanām. Ir dažādi darba devēji un atšķirīga darba meklētāju pieredze, taču tiem cilvēkiem, kuru darba meklējumi Latvijā nav tik veiksmīgi, kā viņi vēlētos, iesakām nākt uz tuvāko NVA filiāli un izmantot aģentūras piedāvāto atbalstu,” teic NVA darba tirgus nodaļas vadītāja Kristīne Pudāne.

Tāpat Pudāne stāsta, ka ir daudz pozitīvu piemēru, kad no ārvalstīm atgriezušies cilvēki veiksmīgi atrod darbu. Turklāt ir daudz cilvēku, kuri, atgriežoties Latvijā, paši kļūst par uzņēmējiem. „Piemēram, Liepājas pusē kāds jaunietis, kas vairākus gadus dzīvoja un strādāja Īrijā, atgriezās Vaiņodē, kur uzsācis savu biznesu, piesaistot arī Eiropas struktūrfondu finansiālu atbalstu. Kāds cits no ārzemēm atbraucis latvietis Liepājā atvēris itāļu restorānu un citi veiksmīgi piemēri.”

Lai gan jau pirms pusotra gada Latvijā uzsākts atbalsta pasākumu plāns, lai tautieši atgrieztos dzimtenē, Ekonomikas ministrijas pārstāve Ilona Platonova stāsta – „Mēs nemudinām cilvēkus tagad visu pamest un skriet atpakaļ uz Latviju, vispirms katram vajadzētu racionāli izvērtēt iespējas. Lai gan katru gadu darba vietu skaits Latvijā pieaug par 25 – 30 tūkstošiem, tas joprojām ir nesalīdzināmi maz - attiecībā pret cilvēku gaidām. Nav iespējams ar darba vietu nodrošināt pilnīgi visus. Ekonomiskā situācija Latvijā uzlabojas, bet jāsaprot, ka tas nenotiek vājprātīgā ātrumā.”

Par darba devēju attieksmi pret atbraucējiem, kuri ilgāku laiku pavadījuši, strādājot ārzemēs, Platonova stāsta, ka tas ir atkarīgs no katra darba devēja individuāli, bet neesot tā, ka būtu īpaši noraidoša attieksme.

Ja cilvēks jau ārvalstīs strādājis labā amatā, un tiecies kāpt pa karjeras kāpnēm, arī šeit Latvijā darba devējs to novērtēs. Bet, ja vairāku gadu garumā ir strādāts tikai mehānisks darbs un nav notikusi virzība pa karjeras kāpnēm, tad Latvijā augstākā amatā būs grūti iekārtoties. Platonova atzīst, ka Latvijā ir daudz darba vietu, bet ar minimālu atalgojumu, un diez vai atbraucējs gribēs atgriezties uz šādu darbu.

Arī darbs fabrikās attīsta kādas iemaņas

Arī Labklājības ministrijas darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis uzsver Ekonomikas ministrijas izstrādāto Reemigrācijas veicināšanas plānu, bet tas pats par sevi diemžēl negarantē, ka visi no Latvijas aizbraukušie varētu atgriezties dzimtenē.

„Vienlaicīgi ir jāsaprot, ka tuvākajos gados saglabāsies zināmas algu un ekonomiskās situācijas atšķirības Latvijas un citu valstu starpā, tas arī ir viens no galvenajiem apstākļiem, kāpēc tiek pieņemts lēmums strādāt un uzturēties citās valstīs. Uzlabojoties kopējai ekonomiskajai situācijai un pieaugot algu līmenim, daudziem aizbraukušajiem varētu rasties motivācija atgriezties, tāpēc tas, ko valsts šobrīd var izdarīt un dara, ir sekmēt ekonomisko attīstību,” teic Lipskis.

Arī darba devēju attieksmi pret tiem, kas Latvijā atgriezušies no ārvalstīm, Lipskis nevērtē viennozīmīgi. Situācijas ir dažādas, tāpēc apgalvot, ka visi aizbraucēji ir strādājuši tikai mazkvalificētos darbus fabrikās, nevarot. „Protams, prasības nosaka darba devējs, bet ārzemēs gūtā pieredze bieži vien palīdz vieglāk pielāgoties jauniem apstākļiem, iekļauties jaunā kolektīvā, sastrādāties, tāpēc ir daudzas prasmes un iemaņas, kas tādejādi ir attīstītas un noder paralēli profesionālajām prasmēm,” atzīst Lipskis.

Labklājības ministrijas ieteikumi, ja plāno atgriezties dzimtenē -

Ja tomēr pēc ārzemēs pavadīta laika, esi ieplānojis atgriezties Latvijā, vajadzētu nopietni izvērtēt savu lēmumu. Plānojot atgriešanos Latvijā, katrā gadījumā vēlams –

•    Noskaidrot un izvērtēt būtiskākās izmaksas – dzīvokļa izmaksas, bērnu skološanas, aprūpes izmaksas

•    Izvērtēt situāciju ekonomikas jomā, darba tirgū

•    Jāvērtē potenciālās darbavietas ilgtspēja un profesionālās izaugsmes perspektīvas

•    Piemērota darba un dzīves apstākļu atrašanai veltīt pietiekami daudz laika un uzmanības, jo piedāvāto vakanču skaits ar augstu atalgojumu šobrīd nav pietiekami liels

•    Vēlams iegūt informāciju par piekļuvi sociālās drošības, palīdzības un aprūpes pakalpojumiem, gadījumā, ja personai tādi varētu būt nepieciešami

Kasjauns.lv/Foto: All Over Press