Finanšu ministrs: Latvija ir gatava atgriezties pie taupības pasākumiem

Viņš gan atzīmēja, ka tāda "taupības ēra", kāda Latvijā bija no 2008.gada, ir beigusies. "Ir neskaidrība attiecībā uz Krievijas agresijas plāniem un to, kā tas varētu ietekmēt Latvijas ekonomiku. Ja nebūtu šī Krievijas faktora, tad par taupību mēs nerunātu, mēs runātu par efektīvāku valsts pārvaldi un arī biznesa pārvaldi. Katru gadu arvien vairāk līdzekļu mēs varētu atlicināt dažādām jomām. Pagaidām šis Krievijas faktors mūs attur,"  teica Vilks.

Ministrs norādīja, ka Latvija šobrīd nevar atļauties būtiski palielināt izdevumus uz budžeta deficīta rēķina. "Mēs zinām, kas ir taupība un, ja situācija eskalējas, vai kļūst satraucošāka reģionā, mums ir jāatgriežas pie zināmas taupības - vismaz uz brīdi, saprotot, ka tas ir svarīgāk nekā provocēt Eiropas Komisiju ar savu pieaugošo budžeta deficītu," uzsvēra finanšu ministrs.

Ieviešot reālas sankcijas pret Krieviju, ekonomikai būs neiespējami augt par 4%

 Eiropas Savienībai (ES) ieviešot reālas sankcijas pret Krieviju saistībā ar konfliktu Ukrainā, Latvijas ekonomikai būs neiespējami augt par 4% gadā, piektdien intervijā Latvijas Radio atzina finanšu ministrs Andris Vilks.

Viņš atgādināja, ka saistībā ar notikumiem Ukrainā, Latvija ir samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi 2014. un 2015.gadam līdz 4%. "Joprojām ir neskaidra situācija, kā attīstīsies Eiropas Savienības (ES) un pasaules attiecības ar Krieviju - būs reāli sankciju viļņi, vai nebūs. Pie reālām sankcijām, Latvijas ekonomikai augt par 4% ir gandrīz neiespējami," atzina Vilks.

Finanšu ministrs norādīja, ka Krievija Latvijai ir lielākais sadarbības partneris, īpaši tranzīta ietekme. "Tāpēc mēs esam piesardzīgi attiecībā uz šiem [ekonomikas izaugsmes] scenārijiem," piebilda Vilks.

Viņš arī uzsvēra, ka Latvijai ir jāpalielina aizsardzības izdevumiem. "Viennozīmīgi mums ir jākāpina izdevumi aizsardzībai. Ir jābūt gudriem un plānveidīgiem ieguldījumiem, integrētiem ar pārējām Baltijas valstīm, NATO, Zviedriju un citām valstīm,"  teica finanšu ministrs.

Jau vēstīts, ka pēdējā laika notikumi Ukrainā aktualizējuši jautājumu par Latvijas valsts aizsardzības finansējuma apmēru. Latvijai līdz 2020.gadam jāpanāk, lai aizsardzībai atvēlētais valsts budžeta finansējums sasniegtu 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 638,7 miljonus eiro gadā. Šogad aizsardzībai Latvijas budžetā  paredzēti 125,7 miljoni eiro.