Robežas joslas ar Krieviju ierīkošana Latvijai izmaksās 19 miljonus eiro
Latvijas robežas joslas ar Krieviju ierīkošana kopumā valstij izmaksās 19 085 046 eiro, kas nozīmē, ka kopējo paredzēto izdevumu segšanai nepieciešami papildu 14 883 062 eiro, kas ietverami Iekšlietu ministrijas bāzes izdevumos, teikts valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajā Iekšlietu ministrijas (IeM) informatīvajā ziņojumā.
Ziņojumā teikts, ka 2015.gadā papildus nepieciešami 1 915 698 eiro, 2016.gadā izdevumi plānoti par 7 223 544 eiro lielāki, bet 2017.gadā robežas joslas izbūvei būs nepieciešami papildu 2 078 983 eiro. Savukārt 2018.gadā izmaksas plānotas par 3 664 837 eiro lielākas, nekā sākotnēji bijis paredzēts.
Nodrošinājuma valsts aģentūra 2014.gada aprīļa sākumā uzsākusi iepirkuma procedūru. Ņemot vērā politisko situāciju Eiropā, iepirkumā slēdzams līgums par visas valsts robežas joslas gar Latvijas un Krievijas robežu ierīkošanu, norādījusi IeM. Vienlaicīgi IeM skaidro, ka šim mērķim iedalītais finansējums nav pietiekams un ar patlaban esošo finansējumu iespējams realizēt tikai nelielu daļu no nepieciešamajiem robežas joslas izbūves darbiem.
Rezultātā netiks nodrošināta Valsts robežsardzes uzdevumu kvalitatīva izpilde un paredzētā mērķa - nelegāla personu un preču pārvietošanas pāri valsts robežai novēršana - nebūs iespējams paaugstināt Valsts robežsardzes reaģēšanu uz robežincidentiem un mobilitāti uz valsts robežas visā tās garumā. IeM skaidrojusi, ka, ņemot vērā izbūvei iedalīto finansējumu, būvdarbu uzsākšana nozīmētu neefektīvu finanšu līdzekļu apguvi. Tādēļ IeM ātrāk par noteikto termiņu valdībā iesniegusi informatīvo ziņojumu.
IeM norādījusi, ka patlaban valsts robežas uzraudzībā un kontrolē lietojamo robežuzraudzības tehnisko līdzekļu izmantošana ir būtiski ierobežota. Robežsargu norīkojumu pārvietošanos apgrūtina valsts robežas joslas sarežģītais apvidus, kuru klāj pārmitrinātas teritorijas un grāvji. Pa šīm teritorijām nav iespējams pārvietoties ar kvadricikliem jeb sniega motocikliem.
Arī kopš valsts robežas apsardzības uzsākšanas pašu robežsargu spēkiem izbūvētās takas un laipas ir tikai iespējamie primitīvie un īstermiņa risinājumi kājnieku patruļas pārvietošanās nodrošināšanai. Turklāt minētās takas un laipas pavasara plūdu ietekmē tiek pārpludinātas vai pilnībā sagrautas. Tādi posmi kopā veido aptuveni 30% no abu valstu robežas. Savukārt purvains apvidus, pa kuru nav iespējama pārvietošanās bez specializētiem transportlīdzekļiem visa gada garumā, ir aptuveni 7% no robežas. Turklāt IeM norāda, ka purvaino apvidu, lai pārvietotos pāri robežai, aizvien biežāk izmanto likumpārkāpēji. IeM norāda, ka šo problēmu novērst var, tikai izbūvējot atbilstošas slodzes un konstrukcijas koka laipas un caurtekas.
Saeimā likumu "Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu" pieņēma 2007.gadā. Ievērojot Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pieņemto robežu nemainības principu, ar likuma 1.pantu pieņemts un apstiprināts 2007.gadā Maskavā parakstītais Latvijas un Krievijas līgums.
Saskaņā ar starptautisko tiesību normām un par pamatu ņemot sarunās panāktās vienošanās, Latvija un Krievija noteica robežu starp abām valstīm. Lai noteiktu un apzīmētu dabā Latvijas un Krievijas valsts robežu, ir izveidota kopīga Demarkācijas komisija, kuras uzdevums ir noteikt dabā precīzu robežas līnijas atrašanos saskaņā ar līgumu un tam pievienoto delimitācijas karti. Tāpat komisijai jānosaka precīza viduslīnijas atrašanās pierobežas upēm vai upju attekām, strautiem un grāvjiem, kā arī precīza robežlīniju atrašanās ezeros.
