Ārvalstu investori: "Jaunā nodokļu sistēma Latviju darīs daudz pievilcīgāku"
Ārvalstu investori ir gandarīti, ka plānotās nodokļu reformas Latvijā skata visus nodokļus kopumā, nevis piedāvā izmaiņas atsevišķos normatīvos, kā tas ir bijis līdz šim. Tās paaugstinās uzņēmumu konkurētspēju un prognozējamību ilgstošā periodā.
Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) izpilddirektore Marta Jaksona portālam Kasjauns.lv teica: „Varam atzinīgi novērtēt to, ka Finanšu ministrijas (FM) piedāvātā nodokļu reforma skata visus nodokļus kopumā, nevis piedāvā dažādas izmaiņas atsevišķos normatīvos, kā tas ir bijis iepriekš. Ir ņemta vērā nodokļu savstarpējā ietekme, un redzams, ka sistēmu ir iecerēts arī zināmā mērā vienkāršot.
Piekrītam priekšlikumu autoriem, ka, attiecībā uz darbaspēka nodokļiem, nodokļu slogs Latvijā ir augsts, un varam pozitīvi vērtēt iniciatīvu samazināt IIN pamatlikmi līdz 20%. Kopā ar diferencētu neapliekamo minimumu un lielāku IIN likmi gada ienākumiem virs 45 000 eiro, faktiski radīs progresīvu iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēmu. Saprotam, ka FM plāno algas nodokļa likmes samazināšanu kompensēt ar likmes palielināšanu dividenžu, procentu un citiem kapitāla pieauguma ienākumiem.
ĀIPL var atzinīgi komentēt solidaritātes nodokļa izslēgšanu no piedāvātās nodokļu sistēmas, kas iepriekš radīja pretrunīgas reakcijas un pēc būtības tika vērtēts kā nesabalansēta apmēra ienākuma nodoklis. Tas diemžēl bija par pamatu tam, lai Latvija nebūtu pievilcīga augsti kvalificētu speciālistu nodarbināšanai.
Attiecībā uz 0% uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) likmes piemērošanu reinvestētajai peļņai ĀIPL būs svarīga šīs reformas ieviešanas metode. Pašreiz nav zināms, kā paredzēts veikt pāreju no esošās uz plānoto sistēmu, lai uzņēmumi varētu tam atbilstoši sagatavoties, un kā uzņēmumi varēs izmantot to atbalstu un atvieglojumus, kas bija piešķirti līdz šim. Tāpat vēlamies norādīt, ka arī pie piedāvātā UIN modeļa var rasties virkne problēmsituāciju, un tas negarantē to, ka dividendēs nesadalītā peļņa tiek patiešām ieguldīta uzņēmumu attīstībā.
Saglabājot PVN standarta likmi esošā 21% apmērā un pakāpeniski ceļot citus netiešos nodokļus, FM turpina rīkoties jau iepriekš iezīmētā virzienā. Savukārt, ja ir plānots saglabāt mikrouzņēmumu režīmu un dzīvesstila uzņēmumiem labvēlīgus regulējumus, varam to vērtēt pozitīvi tikai, ja tas ir kopsolī ar normām, kas neļautu šos režīmus izmantot nepamatoti.
Kopumā ĀIPL ir gandarīta par FM vēlmi veidot nodokļu sistēmu, kas būtu vienlaikus konkurētspējīga un prognozējama ilgstošā periodā. Šie abi faktori bieži ir izšķirošie, kad tiek pieņemti lēmumi par ilgtermiņa investīcijām”.
* * *
Kasjauns.lv jau rakstīja, ka februāra beigās finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola prezentēja ministrijā izstrādāto nodokļu reformu. Lielākās izmaiņas: IIN ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā pazemināt no 23% uz 20%, palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu strādājošiem un pensionāriem līdz 300 eiro, saglabāt mikrouzņēmuma nodokli, minimālo algu celt no 380 uz 430 eiro, ienākumiem no kapitāla noteikt 20% nodokļu likmi, bet, ja peļņa netiks sadalīta dividendēs, bet gan ieguldīta uzņēmuma attīstībā, nodoklis nebūs jāmaksā. Lai tās stātos spēkā, Saeimai tās jāapstiprina rudenī pirms nākamā gada budžeta apstiprināšanas.
