Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs atbalsta vērienīgāko nodokļu reformu Latvijas jaunāko laiku vēsturē
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs iecerētās nodokļu reformas, ko prezentējusi Finanšu ministrija vērtē visnotaļ atzinīgi un tās uzskata, par nepieciešamu soli, lai palielinātu gan iedzīvotāju ienākumus, gan veicinātu valsts tautsaimniecības izaugsmi.
„Finanšu ministrijas piedāvājums lielā mērā sasaucas ar 27. februārī prezentēto „Nodokļu stratēģiju 20/20”, ko izstrādāja Latvijas Banka sadarbībā ar vadošajām Latvijas uzņēmēju organizācijām.
Latvijai nepieciešami konkurētspējīgi uzņēmumi – galvenais izaugsmes dzinējspēks, lai palielinātu nodokļu ieņēmumus un mazinātu nevienlīdzību. Tādēļ Nodokļu stratēģijā kā galveno mērķi izvirzījām Latvijas uzņēmumu konkurētspējas, ekonomikas izaugsmes un iedzīvotāju labklājības veicināšanu, vienlaikus nodrošinot pozitīvu ietekmi uz valsts budžetu. Esam raduši iespēju samazināt un sabalansēt nodokļu slogu, neiedragājot un faktiski pat palielinot valsts ieņēmumus.
„Nodokļu stratēģijas 20/20” ietvaros Latvijas Banka rosina:
* samazināt darbaspēka nodokļu slogu, nosakot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi 20% apmērā esošo 23% vietā;
* vienādot ar kapitāla ienākumiem saistītās nodokļa likmes 20% līmenī (esošo 10-15% vietā);
* reformēt esošo uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu, padarot to vienkāršu un caurskatāmu, ieviešot 0% likmi reinvestētai peļņai un 20% izmaksātajām dividendēm;
* līdz ar to nodokļu likmes visiem ienākumu veidiem tiktu izlīdzinātas 20% līmenī, būtiski mazinot ar nodokļu nomaksu saistīto birokrātijas slogu un radot skaidru, saprotamu, konkurētspējīgu un tālredzīgu nodokļu sistēmu;
* nodokļu likmju samazinājuma negatīvo efektu valsts budžeta ieņēmumiem daļēji kompensētu straujāka tautsaimniecības izaugsme, un papildu ieņēmumus radītu „Nodokļu stratēģijā 20/20” paredzētā pievienotās vērtības nodokļa reversās jeb apgrieztās maksāšanas kārtības būtiska paplašināšana, tādējādi mazinot nodokļu krāpniecības iespējas.
Ja mūsu un uzņēmēju priekšlikumi gūs atbalstu valdībā un parlamentā, tā būs vērienīgākā nodokļu politikas reforma Latvijas jaunāko laiku vēsturē. Tiks radīti labvēlīgi nosacījumi Latvijas tautsaimniecības izaugsmei, mainīta nodokļu maksātāju motivācija un mazināta ēnu ekonomika. Ieviešot „Nodokļu stratēģijas 20/20” priekšlikumus, jau 2020. gadā Latvijas IKP būs papildus par 2,4% augstāks, salīdzinot ar situāciju pie nemainīgiem nodokļu politikas nosacījumiem turpmākajos gados. Tas ir vairāk nekā 700 miljoni eiro papildu ienākumi tautsaimniecības dalībniekiem.
Mūsu aprēķini liecina, ka IIN samazinājums, atkarībā no apgādājamo skaita, 1000 eiro bruto algas saņēmējam radīs ietaupījumu līdz pat 300 eiro gadā. Ar šādu naudas summu, piemēram, ir iespējams apmaksāt vairāku mēnešu dzīvokļa apkures rēķinus ziemā, segt lielu daļu veselības apdrošināšanas polises izmaksu, vai apmaksāt bērnu dalību vasaras nometnēs vai citos interešu izglītības sarīkojumos. Uzņēmējiem ar 100 000 eiro peļņu tas dotu klāt 10 000 eiro, ko novirzīt attīstības mērķiem.
Šie nacionālās bankas un uzņēmēju priekšlikumi ir ietverti arī Finanšu ministrijas piedāvājumā, kas ir plašāks. Ceram, ka šīs idejas gūs atbalstu valdībā un parlamentā,” portālam Kasjauns.lv pauda Rimšēvičs.
* * *
Kasjauns.lv jau rakstīja, ka februāra beigās finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola prezentēja ministrijā izstrādāto nodokļu reformu. Lielākās izmaiņas: IIN ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā pazemināt no 23% uz 20%, palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu strādājošiem un pensionāriem līdz 300 eiro, saglabāt mikrouzņēmuma nodokli, minimālo algu celt no 380 uz 430 eiro, ienākumiem no kapitāla noteikt 20% nodokļu likmi, bet, ja peļņa netiks sadalīta dividendēs, bet gan ieguldīta uzņēmuma attīstībā, nodoklis nebūs jāmaksā. Lai tās stātos spēkā, Saeimai reformas jāapstiprina rudenī pirms nākamā gada budžeta pieņemšanas.
Elmārs Barkāns/Foto: Zane Bitere/LETA
