Arī domē sūkstas par darbinieku trūkumu - krīzes situācija būvniecībā esot tuvu

"Jau pagājušā gada vasarā radās sajūta, ka objektos nav kam strādāt, ka esam ļoti tuvu krīzes situācijai būvniecībā. Esam viens no lielākajiem pasūtītājiem, pēdējos gados vienmēr bijuši lieli apjomi, tāpēc varam situāciju salīdzināt ar iepriekšējiem gadiem. Darbaspēka pieejamības ziņā pagājušais gads bija vissliktākais. Iespējams, ka lielajos objektos tas nebija tik ļoti redzams, bet mazos objektos, kur tika veikta fasāžu siltināšana, tas bija ļoti pamanāms," teica Burovs.

Jautāts, vai tas nav tāpēc, ka Īpašuma departamentam pārsvarā ir nelieli objekti un šajos iepirkumos nepiesakās lielās būvfirmas, savukārt mazās firmas ir zaudējušas darbiniekus, Burovs skaidroja, ka objektu lielums ir nosacīts un arī lielās būvfirmas startē iepirkumos par fasāžu siltināšanu.

"Protams, mums nebija daudz objektu par desmitiem miljonu eiro, bet bija ļoti daudz tādu objektu, kur darbu apjoms ir 0,5-0,7 miljoni eiro, vai arī nedaudz virs miljona eiro. Pagājušajā vasarā pirmo reizi redzējām, ka objektos strādā būvnieki no Ukrainas, īpaši daudz šādu brigāžu bija fasāžu siltināšanā. Strādā viņi ļoti labi, domāju, ka viņi te strādā tikpat labi, kā mūsu strādnieki Īrijā, Anglijā vai Skandināvijā. Viņi te atbrauc ar vienīgo mērķi - nopelnīt naudu, tāpēc ir gatavi strādāt arī brīvdienās un vēlu vakaros," sacīja Burovs.

Viņš arī pauda viedokli, ka nevajadzētu baidīties no šiem viesstrādniekiem. "Mums tieši būtu jāaicina šis darbaspēks no citām valstīm, jo daudzi vietējie būvnieki ir aizbraukuši strādāt uz ārzemēm. Potenciālais viesstrādnieku avots varētu būt Ukraina, Baltkrievija. Šīs valstis ir netālu, strādnieki brīvdienās var aizbraukt mājās. Protams, ka te parādās cita problēma - strādniekiem, kas atbrauc te pastrādāt pāris mēnešus, nav kur dzīvot, jo dzīvokļu īres tirgus ir neatbilstošs, cenas ir pietiekami augstas," teica Burovs.

LETA/Foto: Edijs Pālens/LETA