Latvieši arvien sliktāk attiecas pret korupciju. Pie mums jau tā kā Gruzijā
Pagājušajā gadā tolerance pret korupciju Latvijā ir turpinājusi mazināties, tomēr vairākas citas valstis šajā jomā uzrādījušas vēl labākus rezultātus, liecina ikgadējais korupcijas uztveres indekss, kuru trešdien publiskojusi nevalstiskā organizācija "Transparency International".
Minētajā korupcijas uztveres indeksā Latvija, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ieguvusi līdz šim lielāko punktu skaitu - 57 no 100, kas ir par diviem punktiem vairāk nekā pērn. Tas nozīmē, ka pēdējā gada laikā mūsu valstī ir samazinājusies tolerance pret korupciju. 2014.gadā Latvija šajā indeksā bija novērtēta ar 55 punktiem, 2013.gadā - ar 53 punktiem, bet 2012.gadā - ar 49 punktiem.
Tomēr, neraugoties uz uzlabojumiem, kopējā reitingā Latvija 2016.gadā ir piedzīvojusi kritumu par četrām pozīcijām - no 40. uz 44.vietu, dalot to ar Gruziju, kura arī ieguvusi 57 punktus.
Gan Igaunija, gan arī Lietuva minētajā reitingā ieņem labākas vietas - attiecīgi 22. un 38.vietu. Igaunija ieguvusi 70 punktus, bet Lietuva - 59.
Reitingā pirmo vietu ar 90 punktiem dala Dānija un Jaunzēlande, kurām ar 89 punktiem seko Somija. Savukārt reitinga tabulas pēdējā jeb 176.vietā ar nieka desmit punktiem ierindojusies Somālija, kas liecina, ka šajā valstī ir vislielākā tolerance pret korupciju.
Indeksa galvgalī tradicionāli ierindojas arī citas Ziemeļvalstis ar vidēji 80 līdz 90 punktiem. Kopš 2004.gada atšķirība starp Ziemeļvalstu vidējo rādītāju un Baltijas valstu vidējo rādītāju ir samazinājusies no 45 punktiem līdz 24 punktiem. Tuvošanās notikusi galvenokārt tāpēc, ka Ziemeļvalstu korupcijas uztveres indekss nedaudz krities.
Eiropas Savienības vidējais punktu skaits šogad ir 65 punkti.
"Sabiedrība par atklātību "Delna"" vērš uzmanību, ka Baltijas valstīm ir labākie rādītāji starp bijušajām PSRS valstīm. Krievija šogad nokritusies par 12 vietām un ar 29 punktiem ieņem 131.vietu, savukārt Baltkrievija piedzīvojusi straujāko lēcienu, pakāpjoties par 28 vietām un ar 40 punktiem ieņem 79.vietu starp pasaules valstīm.
Kā norāda "Sabiedrība par atklātību "Delna"", korupcijas uztveres indekss ir visplašāk lietotais korupcijas līmeņa indikators pasaulē. Tas summē dažādu avotu datus, kas atspoguļo uzņēmēju un ekspertu korupcijas līmeņa uztveri valsts pārvaldē. Valstīm tiek piešķirti punkti skalā no 0 līdz 100, kur 0 nozīmē, ka valstī ir augsta korupcija, bet 100, ka korupcija ir zema.
''Transparency International'' korupcijas uztveres indeksu nosaka kopš 1995.gada. Latvija vērtēto valstu vidū iekļauta kopš 1998.gada.
Atbilstoši Latvijas korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēm 2015.-2020.gadam, 2017.gadā Latvijai šajā indeksā jāsasniedz 60 punkti, bet 2020.gadā - 70 punkti.
Lai pēc trīs gadiem Latvija iegūtu 70 punktus, tādējādi panākot Igaunijas pašreizējo līmeni, "Sabiedrība par atklātību "Delna"" mudina veikt nopietnas pretkorupcijas aktivitātes un reformas. Pirmkārt, jāpieņem trauksmes cēlēju aizsardzības likums un jāievieš trauksmes celšanas mehānismi. Otrkārt, jāstiprina korupcijas apkarošanas darbs, sekmējot efektīvāku lietu atklāšanu un izmeklēšanu, lai sauktu pie atbildības ietekmīgas amatpersonas un mazinātu nesodāmības sajūtu. Treškārt, tuvāko gadu reformām jāiekļauj arī patieso labumu guvēju reģistra izveide un adekvātas sankcijas naudas atmazgāšanas darījumos iesaistītajām personām. Ceturtkārt, jāturpina valsts pārvaldes digitalizācija ar mērķi padarīt valsts pārvaldi atklātāku, mazināt nodokļu krāpniecībasradīto slogu un ēnu ekonomiku. Piektkārt, jāsakārto veselības aprūpes sistēma, kas pašlaik ir viena no korumpētākajām jomām Latvijā, aicina organizācija.
LETA/Foto: Edijs Pālens/LETA
